Arvīds Blūmentāls

Arvīds Blūmentāls dzimis Dundagas pagasta Būdenu mājās. Tēvam Gustavam piederēja liela vecsaimniecība ar 260 ha zemes. Ģimenē trīs dēli – Arvīds vidējais. Bijis precējies ar vācieti Martu.
1942: iestājies 25. Abavas bataljonā un devies uz Austrumu fronti, vēlāk iestājies Latviešu leģiona 15. divīzijā.
1944, 1945: smagi ievainots.
1945: Otrā pasaules kara beigās pie Berlīnes nokļuva padomju okupācijas zonā, bet pārbēga uz amerikāņu zonu, tad nokļuva angļu zonā, atkal sagūstīts atpakaļ – amerikāņu zonā. Mācījies Alterfrādes lauksaimniecības skolā.
1947: dienējis Franču Ārzemnieku leģionā.
1951: izceļojis uz Austrāliju.
1956–1968: sācis mednieka un pētnieka gaitas Ziemeļkvīnslendā. Lai nopelnītu iztiku, viņš sāka medīt krokodilus.
Kopš 1968: krokodilu medības Austrālijā tika aizliegtas, apmetas uz dzīvi
netālu no Kūberpedijas (Coober Pedy) Dienvidaustrālijas pavalsts vidienē. Nodarbojas opālu rakšanu, pakāpeniski izveido eksotisku mājokli – alu "Krokodila ligzda", kas ir galvenais tūrisma objekts apkārtnē.
Viņa dzīvesvieta redzama arī 1985. gadā tapušajā filmā "Trakais Maksis" (Mad Max). 2007. gadā viņa māja tika iekļauta Nacionālā
Mantojuma (National Heritage) kandidātu sarakstā. Alu viņš pakāpeniski ir
izveidojis, izspridzinājis un izurbis iezī, pie reizes meklējot opālus.


Arvīds Blūmentāls latviešu dokumentālajā kino
1995: Arvīda Blūmentāla piemiņai Dundagā uz akmens kaudzes Ernesta Dinsberga un Talsu ielas stūrī tika uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraiņa veidots dzelzsbetona krokodils. Akmenī pie krokodila ir iekalts teksts "Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai". Pirms tam krokodilu izvadāja pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē. Šim notikumam veltīta arī kino režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma "Gājiens ar krokodilu".
2000: Arvīdu Blūmentālu savai video dienasgrāmatai "Austrālijas
sirdsakmens" filmējis kinorežisors Ansis Epners.

Tiek uzskatīts, ka Arvīds Blūmentāls bijis prototips Krokodila Dandija kino tēlam.

Darbi
1957: "Latvietis krokodiļu mednieks Austrālijā" (Ernesta Jurkas sakārtojumā).
1958: "Ilgas pēc saules" (Ernesta Jurkas sakārtojumā).
2000: "Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks" (kopā ar Rimantu Ziedoni).

"Blūmentāls ir viens no netradicionālākajiem raksturiem, kādi pie latviešiem vispār novēroti, viņa persona ir dziļā pretrunā ar visiem latviešu mentalitātes stereotipiem latvieši ir mierīgi, uz iekšu vērsti, mīl pasteļtoņus, daudz ēd, skumji dainodami, skatās naidniekam acīs, ģenētiski zemnieki u.tml. Es tik atceros, teica Arvīds, ka man ļoti nepatika braukt ar mēslu ratiem. Kad bija mēslu talka, mums, puikām vajadzēja no staļļa līdz laukam mēslus vest. Tas tā gāja kādas trīs dienas. Tad man bija diezgan skaidrs, ka mēslu talkās es turpmāk nepiedalīšos un zemnieks nebūšu.

"Nemiers, nemiers, nemiers. Pārāk ilgi esmu bijis uz vienas vietas. Jāiet kaut kur, jādara kaut kas neparasts. Kāju pēdas deg.""


Ziedonis, Rimants. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 234, 1993, 30. okt.


Tomēr Krokodilu Hariju pārāk daudz raustīt nevar, jo taisni viņa ala Krokodila ligzda ir galvenais tūrisma objekts apkārtnē, un kamēr pie Harija brauc ciemiņi, tikmēr arī būs, kas sēd krodziņā.

Blūmentāls tātad dzīvo alā. Klasiskā alā, kuru viņš ir pamazām izspridzinājis un izurbis iezī, pie reizes meklējot opālus.

Ir jāiedomājas Gūtmaņala, vienīgi Blūmentāla ala ir sazarotāka un dziļāka. Vairāki opālu racēji ir ierakušies zemē, bet pārējiem ir izrakti tādi normāli dzīvokļi ar gludām sienām un griestiem. Blūmentāla ala ir diezgan vienkārši iekārtota, bet tajā ir viss, ko viņš ir uzskatījis par dzīvei nepieciešamu. Ir gulta, ir mazs ledusskapītis, kurš dīvainā kārtā darbojas ar gāzi, visos alas atzarojumos ir sveces, ir bateriju televizoriņš. Alā ir atzarojums guļamistabai, tāda kā eksponātu telpa, kur Blūmentāls izvietojis sev būtiskas fotogrāfijas, žurnālu un avīžu izgriezumus, kuros par viņu rakstīts. Īpašs atzarojums ir dušas telpai pie griestiem, uz āķa uzkarināts bundulis ar caurumiņiem, dvieļi, šampūni, ziepes, viss ir tīrs un kārtīgs. Ciemiņus Blūmentāls gulda nišā, kas izgrauzta sienā, un ir ļoti dīvaini tur gulēt, apzinoties, ka virs tevis ir vesels kalns. Alā bizenē prusaki, tādi paši kā mūsējie, tikai lielāki kādu sprīdi gari, visādas peles un sikspārņi. Naktī, sikspārņiem šaudoties gar griestiem, varēja dzirdēt savādu švīkstoņu.
Pirms es eju gulēt, apskatos, vai zem gultas nav čūskas, teica Krokodilu Harijs. Bet suns mani sargā, čūskām te ir grūti tikt iekšā. Te ir daudz tie black spiders (melnie zirnekļi). Viens man ir tur virs gultas, bet viņš mani nekad neaiztiek, kad guļu. Vienreiz es saskaitīju, cik mušas viņš apēd pa dienu viņš apēda 24 mušas!

Es dažreiz runāju pats ar sevi, ar maziem kukaiņiem, bet tie jau latviski nesaprot.

Blūmentāla alā ir tikai divi logi lidmašīnas iluminators un virs gultas autokapsētā sameklēts veca vāģa stikls. Durvis ir četras divas alas fasādē, vienas alas dziļumā, pa kurām var ieiet tālāk labirintā, un vienas garderobei, lai drēbes nenoput.

Ziedonis, Rimants. Nacionālais dēkainis. Diena, Nr. 240, 1993, 6. nov.

mednieks
pētnieks

Krokodilu Harijs

Austrālija

Talsu Valsts ģimnāzija
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi

Dundagas 6-klašu pamatskola
Dundagas pagasts

Ernesta Dinsberga četrgadīgā skola
Saustere

1946–1947
Latvijas Lauksaimniecības skola Alterfrādē
Alterfrāde

1942
Brīvprātīgi iestājies 25. Abavas bataljonā.

1943–1945
Latviešu leģions
15. divīzijas 33. pulks.

1944. un 1945. gadā smagi ievainots.

1947
Franču Ārzemnieku leģions

1956
Kvīnslenda
Sācis mednieka un pētnieka gaitas Ziemeļkvīnslendā.

1975–2006
Kūberpedija

22.09.1995
Dundaga
Arvīda Blūmentāla piemiņai uz akmens kaudzes Dundagā, Ernesta Dinsberga un Talsu ielas stūrī uzstādīts betona krokodils. Tēl­nieks Oļega Skarainis. Akmenī pie krokodila ir iekalts teksts "Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai".

2006
Kūberpedija
Arvīda Blūmentāla eksotiskais mājoklis – ala "Krokodilu ligzda" – ir iecienīts tūrisma objekts Kūberpedijas apkaimē.

2008
Dundagas pils
Dundagas pilī tika atklāta Arvīda Blūmentāla piemiņai
veltīta ekspozīcija.