Arveds Švābe

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (58); Atdzejotājs (4); Sastādītājs (1); Redaktors (4); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (34)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsArveds Švābe
PseidonīmsH2O, A. Vilks, A. Š., A. Šv., Š., Šv., Ķīmiķis
Dzimtais vārdsKārlis Arvids Švābe
KopsavilkumsDaudzpusīgais rakstnieks, vēsturnieks, folklorists un tiesību zinātņu profesors Arveds Švābe (1888–1959) dzimis Lielstraupē. Izglītību ieguvis Latvijā un Maskavā. Savas dzīves laikā pieredzējis divas revolūcijas, trimdu, veiksmīgi attīstījis profesionālo un akadēmisko karjeru. Jaunībā aizrāvies ar dabas zinātnēm un esperanto valodu. Pirmā Pasaules kara raisās interese par vēsturi un tiesībzinātni. Valodnieks Ernests Blese atzīmējis lielās garīgās sintēzes spējas un plašo vispārīgo zināšanu enciklopēdiskumu. Nozīmīgs ir viņa redaktora darbs, līdzdarbojoties Latviešu konversācijas vārdnīcas" (1–21, 1927–1940) un "Latvju Enciklopēdijas" (1–3, 1951–1953) tapšanā. Velta Toma viņu dēvējusi par profesoru ar lielo burtu.
Rakstniecībā debitēja 1910. gadā ar pseidonīmu H2O. Vairāku dzejas, stāstu un romānu grāmatu autors, pievērsies arī mākslas un literatūras teorijas jautājumiem, arī tulkojis, tostarp japāņu liriku. Viņa personībai raksturīga sintēze starp zinātnieku un rakstnieku, zinātnieku un dzejnieku.
Personiska informācijaDzimtas cēlusies no Lielstraupes pagasta Svabadnieku mājām, mājvārdam transformējoties, iegūts uzvārds Švābe. Māte nākusi no tā paša pagasta Pušpūru mājām. "No savas dziesmotās mātes tas iegūst dzejnieka dāvanas, bet tēvs viņam dod lielu aizrautību un gribu." (Sējējs, 1938, Nr. 6.)

Dzimis Lielstraupes muižā stārasta Mārtiņa Švābes un Trīnas (dzim. Dubava) ģimenē. Bijis arī brālis Ādolfs, kas agri nomiris.
Muižas vide devusi ierosmi romānam "Darbs". Tēvs apguvis kurpnieka un jumiķa arodu.

1906–1907: strādāja tēva saimniecībā Lielstraupes Zvejniekos.
1914: apprecējies ar Rūjienas skolnieci Līnu Mariju Auri; laulība līdz 1926. gadam.
1916–1919: atradās bēgļu gaitās Krievijā.
1919: novembrī atgriezās Latvijā.
1936: apprecējās ar dzejnieci Veroniku Strēlerti.
1940–1941: padomju gadā tika ierobežots profesora darbs Latvijas Universitātē.
1941: aizliegts strādāt par mācībspēku (vācu okupācijas laikā publicējās ar ps. A. Vilks).

1944: oktobrī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Minhenē.
Kopš 1949: dzīvoja Zviedrijā.
1954: apprecējās ar vēsturnieci un dzejnieci Liju Kronbergu.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1910: pirmā dzejoļa publikācija Valkas nedēļas laikrakstā "Kāvi" ar pseidonīmu H2O. Pirmām dzejolim seko stāsti "Kā Dobulis brauca pie pelēkā barona viesos" un „Intelliģenti". Jauno rakstnieku tolaik nodarbina sabiedriskās problēmas.
Studiju laikā Maskavā tapis dzejas krājums „Klusie ciemi" un poēma "Pilsēta", sākts darbs pie romāna "Darbs," kur notēloti notikumi un pieredzējumi bērnībā Lielstraupes muižā.
Dzejot atsāka vācu okupācijas laikā un bēgļu nometņu laikā Vācijā.

1915
: mēnešrakstā "Domas" publicēts pirmais apcerējums – "Latviešu Dievs un velns"; raksta par latviešu folkloru arī krievu izdevumos.
1916–1919: dzīve Tālajos Austrumos rosina interesi par japāņu un ķīniešu dzeju. Pirmais latviešu lasītāju iepazīstina ar austrumu tautu dzeju.

Cittautu literatūra tulkojumi

1921: Henrija Longfello "Dziesma par Hajavatu".
1921: "Japāņu lirika".
1936: Viljama Šekspīra komēdiju "Vindzoras jautrās sievas" (Rīga: A. Gulbis).

Apguvis esperanto valodu, tulkojis šajā valodā Kārļa Skalbes pasaku "Kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties", vairākus Aspazijas dzejoļus un lugu "Sidraba šķidrauts".

Kopš 1921: publicējis rakstus un apceres izdevumā "Ritums" ("Domas par mākslu", "Kārļa Skalbes pasakas", 1921), apceres par Jāni Jaunsudrabiņu, Raini un citiem.
Lasījis lekcijas estētikā Latvijas Konservatorijā.

1924: sakārtojis teorētisku rakstu krājumu "Prozas māksla".
1927–1940: "Latviešu konversācijas vārdnīcas" virsredaktors, ap 300 tās rakstu autors – par vēstures, tiesību, folkloras un literatūras jautājumiem. Konversācijas vārdnīcā atrodami daudzi raksti vēsturē, tiesībās, folklorā, literatūras zinātnē u. c. nozarēs; rakstījis Itāliešu Enciklopēdijā (Enciclopedia Italiana) par latvju folkloru (1933) un latviešu kultūras darbinieku biogrāfijas.
1950–1955: "Latvju Enciklopēdija" trīs sējumos virsredaktors.

Dzeju komponējis Jānis Cīrulis, Longīns Apkalns, Haralds Berino.

Sabiedriskā darbība

Kopš 1910: Rūjienā aktīvi iesaistās vietējā atturības biedrības "Gaisma" darbā, kā lektors uzstājas apkārtējos pagastos.

1918–1919: Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Centrālā biroja sekretārs Vladivostokā, rediģējis biroja informācijas nodaļas biļetenu "Brīvā Latvija" (1919, iznākuši 4 numuri).
1920–1922: Latvijas Satversmes sapulces loceklis, kā Sibīrijas latviešu un Latgales pārstāvis; darbojies Izglītības un kultūras komisijā.
1924–1925
: Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības vadītājs.
1926–1928: Latvijas Nacionālā teātra direkcijas loceklis.
1929: apstiprināts par Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes privātdocentu Latvijas tiesību vēsturē; 1930: ievēlēts par docentu.
Kopš 1932: Rīgas Latviešu biedrības zinātņu komisijas loceklis.
1936: 27. maijā apstiprināts par Latvijas vēstures profesoru Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē; paralēli lasa lekcijas Latvijas un vispārējo tiesību vēsturi Latvijas Universitātes tiesību zinātņu studentiem.
Kopš 1936: 28. janvāra Latvijas Vēstures institūta loceklis.
1938: ievēlēts par Igauņu zinātņu biedrības korespondējošo locekli.
Kopš 1938: Latviešu preses biedrības priekšsēdētāja biedrs.
1942: iecelts par Vēstures krātuves (izveidota agrākā Latvijas Vēstures institūta vietā) direktoru.
1945: darbojās Latviešu Centrālās komitejas (LCK) darbā Vācijā; Bavārijas Latviešu Nacionālās padomes priekšsēdis.
1945: Latviešu preses biedrības priekšsēdis Vācijā.
Vācijā arī Baltijas Padomes loceklis, Kultūras fonda tehniskās komisijas loceklis, aktīvs žurnālists.

Vēsturnieka devums

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures profesors.
Nozīmīgu darbu veicis Latvijas vēsture izpētē. Grāmatu "Latvijas kultūras vēsture" divās daļās (1921, 1922), "Latvijas vēsture" (skolām trīs grāmatās; 1921–1923), "Pagasta vēsture" (1926, habilitācijas darbs), "Latvijas vēstures pirmavoti" (1927), "Zemes attiecību un zemes reformu vēsture Latvijā" (1930), "Kurzemes un muižas tiesības" (1931), "Livonijas senākās bruņnieku tiesības" (1932), "Latvijas vēsture 1800–1914" (1958).
Raksti par vēsturi apkopoti divās grāmatās "Straumes un avoti" (1938, 1940).

Kopš 1927: strādā pie vēstures avotu izdošanas un kritikas; publicē "Latvijas vēstures pirmavotu" sērijā "Vecpiebalgas zemnieku sūdzību Zviedrijas karalim Kārlim XI 1695. gada" (1927), "Smiltenes novada zemnieki 1601. un 1630. gada", "Vecākas zemnieku tiesības", "Drustu pagasta tiesas spriedumus 1830.–1835. g.", "Kurzemes muižu tiesības" (1931), "Livonijas senākās bruņinieka tiesības" (1932; doktora disertācija).

Par Latvijas vēsturi publicējis arī izdevumus svešvalodās, tostarp franču valodā "Histoire agraire de la Lettonie" (1929), „Courte histoire agraire de la Lettonie" (1926), „Grundriss der Agrargeschichte Lettlands" (1928), „Agrarian History of Latvia" (saīs. 1929).

Avotus meklējot un pārbaudot, strādājis lielākajos Eiropas arhīvos, sevišķi daudz Zviedrijas un Polijas krātuvēs.
Raksti iespiesti dažādos zinātnisku rakstu krājumos, vārdnīcās, žurnālos un laikrakstos.

1936–1940: publicē rakstus par Jersiku, Tālavu un Kursu, kā arī pētījumus par Indriķi un viņa hroniku, kuršu ķoniņiem, senajām
Latvijas naudas sistēmām un citus.

Ievērojams skaits publikāciju par vēstures problemātiku iespiestas dažādos zinātnisko rakstu krājumos, vārdnīcās, žurnālos un laikrakstos.
Zinātniskās intereses galvenokārt saistītas ar Latvijas vēsturi un tās tiesiskajiem aspektiem, tiem veltīti vairāk nekā 400 raksti un 31 grāmata.

Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Arveda Švābes vārdbalvu par izciliem pētījumiem vēstures nozarē.


Devums folkloristikā

Publicējis apceres par folkloristikas un mitoloģijas jautājumiem žurnālos "Domas", "Ritums", "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā", tostarp par "Latvju dainām", kara dainām, Krišjāni Baronu (1923).
Sagrupējis latviešu tautas dziesmas par karu to izcelšanās kārtībā, pakļaudams tautas dziesmas vēstures metodoloģijas klasificējumam, kas ir pretējs literatūras vēsturnieku tautas dziesmu aplūkojumam.
Sakārtojis "Latviešu tautas pasakas" (1923), publicējis grāmatu "Raksti par folkloru. I" (1923).
Dzīvojot trimdā Vācijā, rakstījis par latviešu tautas pasakām, par latviešu tautas dziesmām.

Kā publicists, jurists un vēsturnieks vairākkārt pievērsies folkloras pētījumiem. Nodarbojās ar nozares vēsturi. Programmatiskais darbs "Folklora" manuskripta formātā glabājas Latviešu folkloras krātuvē.

Devums jurisprudencē

1932: Latvijas Universitātes tiesību zinātņu doktors (Dr. iur.) par disertāciju "Livonijas seno bruņinieku tiesības", ievēlēts par profesoru.
Atsevišķi izdoti lekciju kursi, piemēram, "Vispārējā tiesību vēsture" (1937), arī "Vecākās zemnieku tiesības" (1927).
Piedalījies Latvijas Republikas Civīllikuma sagatavošanā un sastādīšanā.

Lugu iestudējumi

1929:10. septembrī Dailes teātrī "Piebaldzēni-vēverīši" Eduarda Smiļģa režijā.
1942: 6. novembrī Dailes teātrī "Piebaldzēni-vēverīši" Eduarda Smiļģa režijā.

Apbalvojumi

1934: Krišjāņa Barona prēmija par publikācijām ,"Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis" un "Die älteste Schwedische Landrevision Livlands (1601)".
1938: Krišjāņa Barona prēmija zinātniska darba veikšanai pētījuma "Senā Kursa" veikšanai.

Citātu galerija

Par Arveda Švābes personību un daiļradi

"Arveds Švābe ir viens no spilgtākajiem un pretrunīgākajiem Latvijas 20. gadsimta pirmās puses intelektuāļiem. Piedzīvojis divas revolūcijas un divus pasaules karus, dzīvojis trimdā Tālajos Austrumos un Zviedrijā, viņš vienmēr palika uzticīgs savam aicinājumam - Latvijas zinātnei. No marksista kļuvis par nacionālistu, no mājskolotāja par profesoru, Švābe ir atstājis nozīmīgu mantojumu Latvijas vēstures pētniecībā, folkloristikā un tieslietās, gūstot atzinību arī ar vairākiem romāniem un dzejas krājumiem."

Ķencis, Toms. Arveds Švābe. Bula, Dace (sast.). Latviešu folkloristika starpkaru periodā. Rīga: Zinātne, 2014, 463. lpp.

"Viņš bija rakstnieks, kas pēc pusotra gadu desmita sekmīga, tūdaļ pamanīta darba prozā, dzejā un literatūras kritikā pievērsās gandrīz bez atlikuma zinātnei, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem latviešu vēsturniekiem un par izcilāko latviešu enciklopēdistu. [..] Viņa rakstītajām rindām piemīt gudra, augstas kultūras cilvēka talantīgums, domu patstāvība, iedzimtā tieksme iet ļoti dažādus jaunus ceļus, līdz ar to iezīmējot jaunu pavērsienu latviešu kultūras dzīves kopainā."

Kalniņš, Jānis. Arveds Švābe. 20. un 30. gadu latviešu rakstnieku portreti. II. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 50. lpp.

"Arvedam Švābem, daudzpusīgam cilvēkam, dziļi kulturālam, [..] smalkam, inteliģentam rakstniekam, ir neizdzēšama vieta mūsu literatūrā. Viņa dzejā un prozā ir daļa no sākotnes mūsu šodienas literatūrai un nav no tām jākaunās, nav jānoklusē, ja vien negribam literatūrā saglabāt, kā tagad saka – [..] "baltu plankumu"."

Kalniņš, Jānis. Nepelnīti malā atstātas mūsu literatūras lappuses. Karogs, 1988, Nr. 5, 170. lpp.

"Švābes līdzšinējie attīstības momenti visai interesanti un arī raksturīgi kā latviešu jaunākās paaudzes rakstniekam. Tie ir spilgti, novirzienos ļoti krasi un bieži vien neapvaldītas iedvesmes pilni. Liekas, ka Švābes mākslinieciskā attīstība ir mazāk sevī noslēgta nopietni vēsa darba rezultāts ar iepriekš apzināta mākslas mērķa un uzdevumu izpratni, bet vairāk gan rekorda skrējiens mūsu progresīvajai literatūrā, kur autors vadījies ne tikai no mākslinieciskiem motīviem vien."

Sūna, Edgars. Arveds Švābe, Ritums, 1925, Nr. 9.

"Zinātnes un mākslas sadurā, kur sastopas tēlainais ar abstrakto, dzejiskais ar patieso, ir paša likteņa lemtā vieta Arvedam Švābem. [..] viņa vispusīgās intereses (dabas zinātnes, matemātika, esperanto, sabiedriskās zinātnes, politika, folkloras studijas, aistetika, lirika, proza, drāma, vēsture, jurisprudence ...), arī spēku velto šķiedumu, tad padarīto, paveikto un vēl to, ka viņš stāv spēcīgs mūsu vidu."

Grīns, Jānis. Arveds Švābe. Students, Nr. 225, 1935.

"Milzīgs gribas spēks un izturība raksturo Švabi ir viņa izglītības gaitās, ir zinātnieka darbā. Šī lielā enerģija un dziļš nācionāls apzinīgums izvirzījuši viņu jaunās latvju zinātnes kalngalā, kur viņam piešķirts uzdevums, kas latvju tautai pašreiz ir viens no svarīgākiem skatīt un vērtēt pagātni latviska nacionālisma un patiesības garā. [..] Spēcīgas teorētiskas un metodoloģiskas intereses raksturo Švabes darbību ikvienā kultūras nozarē, lai tā būtu dzeja, prozas māksla, vēsture vai kas cits."

Ābers, B. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, 1938, Nr. 2.

"Arveda Švābes cilvēka un zinātnieka evolūciju ļoti labi raksturo viņa dzeja, kura no sākuma ir ārīga, bet vēlāk iegūst dvēselīgumu, kļūdama par iekšēju dialogu. Un tāds viņš vēlāk kļūst arī kā zinātnieks, ieiedams savas tēvijas vēstures faktu biezoknī, lai apspīdētu tos ar savu gara gaismu."

Virza, Edvarts. Arveda Švābes piecdesmit gadu. Brīvā Zeme, 1938, 25. maijs.

"Švābes literārā darba sākums iekrita vispār īpatnējā latvju kultūras attīstības laikmetā. Piektā gada revolūcijas neveiksmes un tai sekojošā latvju intelliģences vajāšana, kas izkaisīja latvju intelliģenci dažādos pasaules vējos, rādija zināmu garīgās kultūras atslābumu. Toties uzplauka materiālā kultūra: Rīga izveidojās par lielpilsētu ar pusmiljonu iedzīvotāju, kur krievu rūpniecības aizsardzības politikas dēļ nodibinājās daudzi lieli rūpnieciski uzņēmumi ar ārzemju kapitāliem. Latvijas urbanizācijas process kļuva ļoti spēcīgs, un šī procesa iespaids izpaužas jau arī pirmajos Švābes prozas darbos, bet it sevišķi 1913. g. iznākušā poēmā "Pilsēta", ar ko Švābe, kā saka Jānis Grīns, "kļuva par latviešu pirmo pilsētas dzejnieku, tiesa, Vidzemes muižā augušu"."

Zeids, Teodors. Prof. dr. iur. Arveds Švābe. Senatne un Māksla, 1938, Nr. 3.


Dzejas krājums "Bargā laikā" (1946)


"Dzejojuma saturs ir bagātīgs: vecākas vēstures un sava laika notikumi – sevišķi, ja tie liktenīgi latviešu tautai – projekcijā uz vēstures fona, tumši mītoloģiski motīvi, individa dziņas un kaislības, pergamentu pētītāja cietais gars un izlaušanās līdz ētisko vērtību slavinājumam, pasaules platā ceļa gājēja maldi un savas dzimtenes saredzēšana, patriotisms, duļķainas emōcijas un dziļa humānitāte, austrumnieku motīvi un jo daudz vietās dzejnieka komplicētā rakstura atklāsme."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 33. lpp.

".. īpaši izceļami soneti ar individuālu, nacionālu vai bēgļu dzīves žanra tematiku. Šie lakoniskie Švābes soneti ir ļoti raksturīgs dokuments kā paša autora attīstībā, tā arī viņa līdzdalībā visas tautas liktenī. Uz mūsu bēgļu lirikas vispārējā minorā fona tie izceļas ar savu aso domu. skopo un ļoti konkrēto tēlainību un tikko jaužamo. bet dziļo pamatskaņu. kas ir katras īstas dzejas mūžīgā pavadone, sakņodamās dzejnieka personības vienreizīgumā."

Raisters, Ēriks. Profesors Arveds Švābe. Tēvzeme, 1947, 24. maijs.


"Švābes subjektīvie soneti ir literārs dokuments par gluži neprastu dzīvi, kuŗā cieši savijies epikūrisms ar stoicismu." [..] Švābes soneti ir viņa dzejas monumentālākā daļa."

Rudzītis, Jānis. Latviešu apgādu Gada grāmata 1948. gadam. 1947, 108., 109. lpp.
SaiknesLija Kronberga - Sieva
Veronika Strēlerte - Bijusī sieva
Nodarbesrakstnieks
vēsturnieks
Dzimšanas vieta25.05.1888

Dzīvesvieta1916–1919
Vladivostoka
Vladivostok, Primorsky Krai, Russia

Bēgļu gaitās Tālajos Austrumos.


1920–1944
Rīga
Rīga
1949–1959
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
IzglītojiesLielstraupe
Lielstraupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads

Mācības Lielstraupes muižas skolā.


1899
Lielstraupe
Lielstraupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads
Beidzis mācības Lielstraupes pagastskolā.

1900–1903
Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
1903
Valmiera
Valmiera

Mācījies A. Liepiņa tirdzniecības skolā.


1904
Jelgava
Jelgava
Mācības Jelgavas Valsts reālskolā.

1906
Rīga
Rīga

Beidzis grāmatveža kursus.


1908
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Kā eksterns ieguvis matemātikas mājskolotāja tiesības.


1909
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Kā eksterns iegūst dabaszinātņu palīgskolotāja tiesības.


1911–1915
Maskava
Moscow, Russia

Ar pārtraukumiem studējis dabas zinātnes, vēsturi, tautsaimniecību A. Šaņavska Tautas universitātē.


1921–1926
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Studēja tiesībzinātnes.
DarbavietaStokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
20. gs. 50. gadi, arhīva darbinieks


1909–1910
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads

Skolotājs Lēdurgas draudzes skolā.


1910
Rūjiena
Rūjiena, Rūjienas novads

Dabaszinātņu un matemātikas skolotājs Stalaža proģimnāzijā.


1914–1915
Rīga
Rīga
Matemātikas skolotājs Jūlija Celma kundzes meiteņu proģimnāzijā.

1916–1919
Vladivostoka
Vladivostok, Primorsky Krai, Russia

Dzelzceļa pasta ierēdnis uz Vladivostokas-Harbinas līnijas.


1920
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Rīga

Neilgu laiku strādā Baltijas valstu nodaļā.


1926–1928
Latvijas Nacionālais teātris
Rīga
Rīga

Rīgas pilsētas pārstāvis teātra direkcijā.


1926–1943
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Strādājis Juridiskajā fakultātē, 1936-1941: Filoloģijas fakultātē Latviešu vēstures katedras vadītājs.


1927–1940
Rīga
Rīga
Latviešu konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors

1941–1944
Rīga
Rīga

Vēstures krātuves direktors.

Dalība organizācijāsLatviešu preses biedrība

Latvijas PEN klubs
Emigrē03.10.1944
Vācija
Germany

No Rīgas ar kuģi dodas bēgļu gaitās.


1949–1959
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Ceļojums00.04.1938–00.05.1938
Eiropas ceļojumā, apmeklējot Poliju, Ungāriju, Itāliju, Franciju un Vāciju, kā arī strādājot pētniecisku darbu arhīvos.
Miršanas vieta20.08.1959
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Apglabāts
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Pagasta vēsture" (I).
Zinātne
1927

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Zemes attiecību un zemes reformu vēsture Latvijā".
Zinātne
1931

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1931. gada 17. februāra lēmumu.
III šķira
1931

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Livonijas sensenās bruņinieku tiesības".
1933

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Die alteste schwedische Landrevision Livlands", "Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis".
Zinātne
1934

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis", "Die alteste Schwedische Landrevision Livlands (1691)".
1934

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Sigismunda Augusta Livonijas politika", "Jelgavas pilsētas Satversme treju hercogu laikā (1573–1682)".
1938

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Senā Kursa".
1939

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Mūsu senās naudas sistēmas".
1940

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvijas vēsture, 1800.–1914."
1958

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 26.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lielstraupe
(Lielstraupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads)
1899(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
2Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1900 - 1903(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Valmiera
(Valmiera)
1903(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Jelgava
(Jelgava)
1904(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1906(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1908(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads)
1909 - 1910(Nav norādīts)DarbavietaCiems
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1909(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
9Rūjiena
(Rūjiena, Rūjienas novads)
1910(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
10Maskava
(Moscow, Russia)
1911 - 1915(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1914 - 1915(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
13Vladivostoka
(Vladivostok, Primorsky Krai, Russia)
1916 - 1919(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
14Vladivostoka
(Vladivostok, Primorsky Krai, Russia)
1916 - 1919(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1920 - 1944(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1920(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
17Lielstraupe
(Lielstraupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
18Rīga
(Rīga)
1921 - 1926(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1926 - 1928(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
1926 - 1943(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.