Arturs Plaudis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (29); Izdevējs (11); Sastādītājs (5); Redaktors (5); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsArturs Plaudis
PseidonīmsArturo Plaudini
KopsavilkumsArturs Plaudis (1915–2004) – rakstnieks, izdevējs un skolotājs. Latvijā strādājis par skolotāju un skolu pārzini. Otrā pasaules kara izskaņā atstāja Latviju. Dzīvoja bēgļu nometnē Kemptenē, izdeva literāro žurnālu "Sauksme". 1950. gadā izceļoja uz Austrāliju. Kopā ar Pēteri Ērmani sastādījis un rediģējis autobiogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1947, 1–3). Nozīmīgi ir sastādītie sējumi "Trimdas rakstnieku vēstules. 1949–1981" (1982). Sešu romānu autors. Tajos galvenokārt reālistiskā vēstījumā atklājas trimdinieku dzīve un sabiedrība Austrālijā. Darbojies kā kritiķis.
Personiska informācija1939: decembrī Liepājas Sv. Annas baznīcā salaulāti Arturs Plaudis un Velta Pumpurs.

1944: oktobrī bēgļu kuģī atstāja Liepāju.
1945–1950: atradās bēgļu gaitās Vācijā.
1950
: rudenī no Vācijas izceļoja uz Austrāliju; strādāja ar lāpstu un kapli kanalizācijas darbos Džīlongā.
Profesionālā darbība

Literārās darbības pirmsākumi

1935: žurnāla "Dzimtene un Pasaule" 23. numurā (1. dec.) apcere "Līku loču pa Zemgali".
1939: žurnālā "Audzinātājs" 4. numurā publicēts raksts "Par nacionālo audzināšanu".
1942: 29. novembrī Kalpaka skolā Liepājā uzstājās ar referātu "Jānis Jaunsudrabiņš un viņa darbi".
1943: žurnālā "Izglītības Mēnešraksts" 2. numurā publicēta pirmā recenzija - par Jāņa Širmaņa "Dadžu Jurītis".

1946: literārajā mēnešrakstā "Laiks" (Eslingena) 7. numurā publicēts pirmais literārais darbs, īsproza "Arass".


1936: augustā uz vienu gadu pieņemts par skolotāju Blaumaņa pamatskolā Liepājā.
20. gs. 40. gadu sākumā bijis pārzinis Kalpaka skolā Liepājā.

1945–1947: literārā žurnāla "Sauksme" (Kemptene) redaktors kopā ar Leonīdu Ozoliņu.

1947: Kopā ar Pēteri Ērmani sastādījis un rediģējis autobiogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1-3).

Literārie darbi

1975: romāns "Kaina bērni".
1984: romāns "Kliedziens tumsā".
1984: romāns Atplūdi".
1985: romāns "Kalna māja".
1986: romāns "Šķirtie".
1987: "Kalnciemieši".

1983: laikrakstā "Latvija" publicēti fragmenti no topošās grāmatas "Pa dzimtenes ceļiem" (Nr. 26–29.).

Publicējis atmiņu krājumu ar kultūrvēsturisku nozīmi "Akcenti" (1978), "Pretmeti" (1979), "Kosas pagasts" (1981), "Dzimtenes grāmata" (1983).

1976: vēstules no okupētās Latvijas, galvenokārt mātes rakstītās, apkopotas grāmatā "Mirušie apsūdz", kas publicēta arī angļu un vācu valodā.

1977: sakārtojis un rediģējis rakstu krājumu "Profesors Dr. phil. Jānis Alberts Jansons".

Tulkotājs
1955: tulkojis Ekziperī, de, Antuāns. Mazais princis (no franču valodas).
1959: no vācu valodas tulkojis grieķu rakstnieka Niko Kazantzaka romānu "Aleksis Sorbas"; fragments publicēts laikrakstā "Latvija" 1959, Nr. 44-45; O. Stendera vāka un ap vāka zīmējums, izdevējs K. Krišfelds Brisbenā.
Tulkojis S. Podoļinska "Pēdējais cēliens" (1980, par Krievijas norietu un sabrukumu 1905-18).
Publicējis apceres un kritikas trimdas periodikā, vadījis J. A. Jansona piemiņas apgādu, kas izdod grāmatas vienkāršā apdarē nelielos metienos.
Citātu galerija

Par Artura Plauža personību

"Arturs Plaudis Vācijā izdeva mūsu rakstnieku autobiogrāfijas 2 grāmatās, izceļoja uz Austrāliju, kur vientulība pilnīgi pārveidojusi viņa personību. Tomēr rakstiem tas kalpo it kā pazemīgi, pats savā mājā ierīkodams spiestuvi. Izdod savas un citu grāmatas nelielos izdevumos, bet no latviešu sabiedrības bēg. Tāda daudziem ir trimda, kas novietojušies uz dzīvi tālāk no latviešu centriem. Vientulība saēd cilvēku."

Akmentiņš, Osvalds. Liepājā viss citādāk. Latvija Amerikā, 1989, 22. jūl.


Par romānu cikla "Kaina bērni" 1. daļu "Kliedziens naktī" (Ziemeļblāzma, 1975)

"Vecais kuģis ved uz Austrāliju ieceļotājus, kas salasīti pa pārvietoto personu nometnēm okupētajā Rietumvācijā, to starpā – latviešus, kuŗi izvirzās sižeta centrā jau ar romāna pirmajām lappusēm. Autors pats ir šī Drang nach Australien līdzgaitnieks un aculiecinieks. Kaina bērni tātad solās būt "austrāliskais variants" veselā plejadā romānu un romāniņu, stāstu un stāstiņu, kuŗos dokumentēts dzimteni pametušo latviešu "sevis redzējums" pasaules plašumos un svešu zemju cilvēku jūŗā. Šī varianta mums visu laiku vairāk vai mazāk ir trūcis. Taču jau sākumā jāsaka, ka tas diez vai ko vairāk par dekorācijām pārmainīs nu jau gluži izstrādātā "pašportretā", kuŗa pamatietonējumā dominē divi elementi: mūsu noturīgais pieņēmums, ka izklīstam, piepildīti ar kādu misiju, un sastapto iezemiešu pilnīgā neziņa un neizpratne, ka šādas misijas vispār kaut kur eksistē. [..] Sižetu veido gan ieceļotāju nometnes ainas, gan mazliet dēkaini izplānota bēgšana atpakaļ uz Eiropu un, protams, "pirmās saskares", kā arī laba tiesa filozofisku prātojumu un sarunu. Pēdējās, diemžēl, nereti tik tālu no ikdienas ļaužu sarunu valodas iekšējās dinamikas un vārdu izvēles, ka liekas, mēs visur vazājam līdz savu universitātes aulu un tur aizstāvam disertācijas. Arī akadēmiski izglītoti cilvēki sarunās pie galda vai biedru pulciņā nav tik akadēmiski kā mūsu romānos! [..] Šī ir triloģijas pirmā grāmata. Cik no tās var spriest, Kaina bērni būs vērtīgs ieguldījums tajā mūsu sarakstīto grāmatu jomā, kuŗā rindojas dokumenti par to, kā mēs uztvērām un pārdzīvojām pasauli, nomezdamies uz dzīvi te vienā, te otrā tās vietiņā, bet ne savā dzimtenē. Šajās grāmatās ir dokumentēta arī mūsu psīcholoģiskā bagāža, ar kādu nonācām pasaulē: tā ir no plaukta norauto bagāža, lielum lielo tiesu nederīga tam līmenim, kuŗu mums piešķīra izgalvotāji un darba gadu līgumu sacerētāji."

Irbe, Gunārs. Mūsu dienvidpuses krustiņš. Jaunā Gaita, Nr. 112. 1977.

Par eseju krājumu "Akcenti" (J. A. Jansona Piemiņas Fonda apgāds, 1978)

"Akcenti sniedz mums vienreizējus materiālus par mūsu rakstu un mākslu meistariem, par latviešu jaunatnes audzinātājiem, arī par mums pašiem pasaules ceļos un pajumtēs. No astoņām esejām uz lasītāju nāk Plauža mīlestība pret savas tautas kultūru, tās radītājiem un viņa dziļi redzīgā intellekta jūtīgā "iekšredze". [..] Arturs Plaudis mīl savu dzimteni, tautu un tās kultūru totāli, bez atlikuma un kompromisa, bet viņš nav akls, šovinistisks mīlētājs. Ar analītiķa intellektu viņš izceļ un rāda to būtiskāko, bez kā mēs nevaram dzīvot tālāk. Ar trāpīgiem radošā cilvēka vārdiem viņš zīmē stāstījuma ainavas tā, ka mūsu dzimtenes gara un dabas skaistums sāk mūsos sāpēt – ar mīlestību."

Klīdzējs, Jānis. Par mūsu kultūras akcentiem. Jaunā Gaita, Nr. 127, 1980.


Nodarbesrakstnieks
pedagogs
izdevējs
Dzimšanas laiks/vieta19.07.1915
Košas [uo]
Košas [uo] , Vaidavas pagasts, Kocēnu novads
Dzimis Cēsu apriņķa Kosas pagastā.

IzglītojiesRīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Liepājas iela, Rīga

Kosas pagasts
Skujenes pagasts, Amatas novads
Beidzis Kosas pagastskolu.

1936
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Liepājas iela, Rīga
Darbavieta1936–1937 (Datums nav precīzs)
Liepāja
Liepāja
Skolotājs Liepājas Blaumaņa pamatskolā.

1941–1944 (Datums nav precīzs)
Liepāja
Liepāja
Pārzinis Kalpaka skolā.

1945–1947
Kemptene
Kempten, Bavaria
Literārā mēnešraksta "Sauksme" redaktors.
Emigrē00.10.1944
Vācija
Germany
No Liepājas ar kuģi devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1950
Austrālija
Australia
Rudenī izceļoja uz Austrāliju.
Miršanas laiks/vieta28.07.2004
Austrālija
Australia

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Košas [uo]
(Košas [uo] , Vaidavas pagasts, Kocēnu novads)
19.07.1915Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Liepājas iela, Rīga1936IzglītojiesIela
3Liepāja
(Liepāja)
1936 - 1937DarbavietaPilsēta
4Liepāja
(Liepāja)
1941 - 1944DarbavietaPilsēta
5Vācija
(Germany)
01.10.1944EmigrēValsts
6Liepājas iela, Rīga(Nav norādīts)IzglītojiesIela
7Kosas pagasts
(Skujenes pagasts, Amatas novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesPagasts
8Kemptene
(Kempten, Bavaria)
1945 - 1947DarbavietaPilsēta
9Austrālija
(Australia)
1950EmigrēValsts
10Austrālija
(Australia)
28.07.2004Miršanas laiks/vietaValsts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.