Artūrs Krūmiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (8); Izdevējs (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsArtūrs Krūmiņš
KopsavilkumsArtūrs Krūmiņš (1879–1969) – arhitekts, literāts. Ar literatūru nodarbojies un publicējies periodikā galvenokārt līdz 1905. gadam. Sarakstījis libretu pirmajai latviešu operai "Baņuta" (1903; komponists Alfrēds Kalniņš), par ko saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu. Strādājis par docētāju un profesoru Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, līdztekus tam praktizējis kā arhitekts (projektējis Krustpils cukurfabrikas, Daugavpils bankas un sēravotu dziedinātavas Baldonē ēku u. c.). Pētījis Latvijas arhitektūras vēsturi un teoriju – vairāku rakstu un grāmatu nodaļu autors. Strādājis arī LPSR Zinātņu akadēmijas Tehnisko zinātņu nodaļā.
Personiska informācijaDzimis kā ceturtais dēls rentnieka Kārļa un Annas Dreimaņu ģimenē.
Profesionālā darbība1903: pirmā publikācija – dzejolis "Teātrī" žurnāla "Apskats" 7. numurā.
1905: stāsts "Mežsargs" mēnešraksta "Austrums" 1. numurā.
Darbi publicēti žurnālā "J. Janševska Jaunajā zobgaļu kalendārā", žurnālā "Apskats", "Pēterburgas Avīzēs", "Austrumā".
Rakstniecībā darbojies galvenokārt līdz 1905. gadam.

Libreti operām

1903: "Baņuta" (komponists Alfrēds Kalniņš).
1921: "Salinieki" (komponists Alfrēds Kalniņš).

Darbība arhitektūrā un kultūras vēsturē

No 1928: pētījis Latvijas arhitektūras vēsturi – sarakstījis vairāk nekā 1200 rakstu "Latviešu konversācijas vārdnīcai".
1934–1935: sarakstījis nodaļas par baroku un klasicismu Vilhelma Purvīša rediģētajā "Mākslas vēsturē" (1–2).
1938: grāmata "Kristaps Morbergs" (atkārtots izdevums 2002. gadā).
1938: disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī".
1938: grāmata "Mūsu pilsētu izbūve".
1947: grāmata "Rīga".
1950: "Senatnes pieminekļi. Rīgas pilsētas rekonstrukcija I-III".
2003: "Latgales koka baznīcas : Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtā" (1940. gadā aizstāvētā disertācija; atkārtots izdevums 2016. gadā).
Publicistiska satura raksti ievietoti laikrakstos "Latvis" un "Latvijas Vēstnesis".

Projektējis dzīvojamos namus, rūpniecības un sabiedriskās ēkas, tostarp bijušās Krustpils cukurfabrikas, Daugavpils bankas un sēravotu dziedinātavas Baldonē ēku u. c.

Pagodinājumi

Saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu par libretu pirmajai latviešu operai "Baņuta" (1903; komponists Alfrēds Kalniņš 1919).
Citātu galerija" [..] iepazinu viņu kā dziļi emocionālu un intelekta piesātinātu cilvēku. Arhitektūras fakultātē viņš lasīja (patiesībā – stāstīja) arhitektūras vēsturi. Fakultātē tā visu laiku tika uzskatīta par vienu no galvenajiem aroda priekšmetiem, tāpēc ari pret saviem studentiem A. Krūmiņš izvirzīja īpašas prasības. Piemēram, eksāmeniem bija jāsagatavo pašu veidots skiču albums uz 40–50 lapām. Tas bija interesants pedagoģisks paņēmiens, kas no studenta prasīja iedziļināšanos arhitektūras vēstures raksturīgākajos piemēros. Kaut ari toreiz, vēl četrdesmitajos gados, fakultātē bija uzkrāts liels diapozitīvu krājums, pats profesors mazāk rādīja attēlus uz ekrāna, vairāk tos zīmēja uz tāfeles. Lekcijas ievilkās, tomēr ļāva dziļāk ielūkoties arhitektūras ne vienmēr tik skaidri izteiktajās likumībās. Trīsdesmit pedagoga gados A. Krūmiņš bija kļuvis par nozīmīgu autoritāti, izcilu personību. Viņa plašais zināšanu loks, lieliskā atmiņa un dziļā
cieņa pret arhitektūru ļāva mums ieskatīties ne tikai milzīgajās kultūras vērtībās, bet ari iedziļināties tajās, izprast estētisko vērtību ētiskās saknes."

Apsītis, Vaidelotis. Arhitekts Artūrs Krūmiņš Baņutas libretists. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 4, 1999, 22. jūl., 13. lpp.

Artūrs Krūmiņš par operas "Baņuta" libretu
"Kad mājās visi literatūras krājumi, kā Skolas maize, Kaudzīšu Matīsa dzejas, "Krievu-turku karš" u. c. bija izlasīti, sameklēju kaut kur bēniņos vai uz klēts augšas novāktos vecu avīžu gadu gājumus. Starp tiem bija arī illustrētā Rota. Atceros labi, kādu koka griezumu: zema, krēslaina telpa, vidū trauks ar ūdeni, apgaismots – pār trauku noliekušies ļaudis, notiek zīlēšana, pašreiz zīlē – Baņuta. Šis vārds kaut kā dziļi iegūlās atmiņā, un kad pēc ilgiem gadiem sāku domāt par libretu, tad galvenās personas vārds nebija jāmeklē, jo atmiņā pieteicās Baņuta."

Gāle, Rita. Artūra Krūmiņa Baņuta. Latvija Amerikā, Nr. 27, 1983, 2. jūl., 4. lpp.


"Būdams, kur vajadzīgs, īsti nopietns un disciplinārs, viņš varēja būt arī jo priecīgs un atraisīts, īpaši intīmākā draugu vai kollēgu pulkā. Tā, savās atmiņās par nelaiķi Arturu Krūmiņu viņa kollēga no fakultātes laikiem, prof. Dr. arch. Pauls Kundziņš atceras: "Pēc fakultātes sēžu nopietnības bija parasts pakavēties vēl visiem kādu brīdi kopā, lai noklausītos kollēgas Krūmiņa jokus, ar kuriem viņš nekad neskopojās. Pats viņš apgalvoja, ka viņam atmiņā uzkrājies kāds tūkstots anekdošu. Viņam bija arī nenoliedzamas aktiera spējas. Kā kollēga Jēkabs Vītols (Selonijas filistrs – V. Z.) šad tad sagādāja jautrību, apgriežot otrādi vai arī atbrīvojoties no vestes, nenovelkot svārkus, tā Krūmiņš iepriecināja intīmo auditoriju skaņās un kustībās, imitēdams krēsla kājas nozāģēšanu ar papīrnazi.""

Zēbauers, V. In memorian. Universitas, Nr. 25, 1970, 1. apr.
SaiknesGuntis Gailītis - Radinieks
Nodarbesprofesors
literāts
arhitekts
docents
Dzimšanas laiks/vieta11.07.1879
Jaunpiebalga
Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads
Izglītojies1888–1889
Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts
Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads
Mācījies kā vasaras skolnieks

1889
Alūksnes draudzes skola
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

1889–1892
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1892–1894
Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1894–1901
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010

1901–1907
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050
Arhitektūras nodaļa. Ieguvis inženiera-arhitekta grādu.

1905–1906
Karlsrūe
Karlsruhe, Baden-Württemberg, Germany
Studējis Karlsrūes Tehniskajā augstskolā.

17.02.1940
Rīga
Rīga
Ieguvis arhitektūras doktora grādu. Disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī".
DarbavietaMaskava
Moscow, Russia
Mājskolotājs

1907–1921
Maskava
Moscow, Russia
E. Cindeļa manufaktūras būvbirojs

1920–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Arhitektūras fakultātes docents, vēlāk – vecākais docents. No 1939./ 1940. gada – profesors

1922–1924
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Universitātes Saimniecības padomes loceklis

1922–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Universitātes padomes loceklis

1922–1931
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010
Arhitektūras vēstures kursa lektors

1922–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Loceklis Arhitektūras fakultātes komisijā, kas vāc un publicē materiālus par Latvijas celtniecību

1923–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Universitātes padomes sekretārs

1924–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Arhitektūras fakultātes dekāns

1934–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Universitātes rakstu kopkolēģijas sekretārs

1936–1940
Rīga
Rīga
Vadījis Latvijas pilsētu izbūves komisiju.

1940–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Arhitektūras fakultātes profesors


1946–1950
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Akadēmiķis sekretārs Tehnisko zinātņu nodaļā
Dalība organizācijās1901
Studentu korporācija "Selonija"
Stabu iela 17, Rīga
Stabu iela 17, Rīga, LV-1011

Korporelis

Viņa krāsu tēvs ir Luijs Melders. Arturs Krūmiņš ir bijis Selonijas mag. cantandi. Viņš bijis arī goda tiesnesis, sekretārs un 1904. gada I semestrī arī Selonijas seniors.


1936–1940
Rīga
Rīga
Nacionālās celtniecības komitejas pilsētu izbūves komisijas priekšsēdētājs
Miršanas laiks/vieta04.03.1969
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1934. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1934


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 27.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jaunpiebalga
(Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads)
11.07.1879Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Jaunpiebalgas pagasts
(Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads)
1888 - 1889IzglītojiesPagasts
3Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1889IzglītojiesPilsēta
4Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1889 - 1892IzglītojiesCiems
5Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1892 - 1894IzglītojiesPilsēta
6Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1894 - 1901IzglītojiesĒka, māja
7Stabu iela 17, Rīga
(Stabu iela 17, Rīga, LV-1011)
1901Dalība organizācijāsĒka, māja
8Kaļķu iela 1, Rīga
(Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050)
1901 - 1907IzglītojiesĒka, māja
9Karlsrūe
(Karlsruhe, Baden-Württemberg, Germany)
1905 - 1906IzglītojiesPilsēta
10Maskava
(Moscow, Russia)
1907 - 1921DarbavietaPilsēta
11Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1940DarbavietaĒka, māja
12Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1922 - 1924DarbavietaĒka, māja
13Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1922 - 1926DarbavietaĒka, māja
14Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1922 - 1924DarbavietaĒka, māja
15Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1922 - 1940DarbavietaĒka, māja
16Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1922 - 1931DarbavietaĒka, māja
17Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1923 - 1926DarbavietaĒka, māja
18Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1924 - 1926DarbavietaĒka, māja
19Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1934 - 1940DarbavietaĒka, māja
20Rīga
(Rīga)
1936 - 1940DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.