Arturs Kroders

3 bildes

09.04.1892 – 25.08.1973

Arturs Kroders (1892–1973) – publicists. Pēc 1905. gada revolūcijas emigrējis uz ārzemēm, kur uzturējies Vīnē, Berlīnē, Leipcigā, Stokholmā. 1915. gadā atgriezies Latvijā, pēc tam dzīvojis Harkovā. 1917. gadā bijis viens no Latvju kareivju nacionālās savienības dibinātājiem, kopā ar A. Plensneru nodibinājis un vadījis laikrakstu "Laika Vēstis" (1917), pēc tam kopā ar K. Skalbi – žurnālu "Jaunā Latvija" (1918). Kroders sekoja Latvijas valdībai uz Liepāju, kur kopā ar brāli nodibināja laikrakstu "Latvijas Sargs", tā redaktors (1919–1920). 20.–30. gados bijis vairāk nekā desmit preses izdevumu redaktors vai redakcijas loceklis, tostarp strādājis laikrakstā "Pirmdiena", "Tēvijas Sargs", "Tēvija", žurnālā "Vārds". 1945. gadā emigrējis uz Zviedriju; rakstu krājuma "Laikmeta domas un dokumenti" (1947–1952) redaktors.Sarakstījis autobiogrāfiskas ievirzes romānu "Degošās dienas" (1946) un grāmatu "Atmiņas" (1968).

Dzimšanas laiks/vieta

09.04.1892
Taurupe
Dzimis Aderkašu, vēlākajā Taurupes pagastā.

Miršanas laiks/vieta

25.08.1973
Stokholma

Personiska informācija

Dzimis Jāņa Krodera ģimenē.
Roberta Krodera brālis.
Precējies ar tulkotāju Zelmu Kroderi (dzimusi Auziņa), dēls Voldemārs.

Profesionālā darbība

Publicistiskā un literārā darbība

Sarakstījis grāmatas par nacionālās politikas, kultūras un tiesību jautājumiem:
1919: "Prūšu un baronu sazvērestība pret Latvijas valsti" (Rīga).
1920:"Nācija un šķira" (Rīga: Armijas informācijas nodaļa).
1920: "Latvija, vācieši un lielinieki" (Rīga: L.P.B. literatūras nodaļa).
1921: "Cilvēka mērķi" (Rīga: Izglītības ministrijas izdevums).
1921: "Domas par latvju kultūru" (Rīga: "Letas" izdevums).
1924: "Niedra un niedrisms" (Rīga: autorizdevums).
1924: "Par minoritātu autonomiju" (Rīga: Latvju Kultūra).
1936: "Piecpadsmitais maijs"
1937: "Pa jaunās ideoloģijas ceļiem": raksti (Rīga: autorizdevums; 1938: saņēma Kultūras fonda godalgu).
1938: "Astoņpadsmitais novembris 1918–1938" (Rīga: Pagalms).
1940: "Cilvēks un tauta. Solidārisma ideja" (Rīga: Valters un Rapa).

Literāri darbi

1946: "Degošās dienas: latviešu jaunieša dzīves stāsts" (Stokholma: AKRA apgāds).
1946: "Det brinner en eld", tulkojis zviedru valodā William Freij (Stokholma: Orbis).
1968: "Atmiņas: tautas sacelšanās dalībnieka stāsts" (Kopenhāgena: Imanta).

Sakopojis atmiņu krājumu "Ģenerālis Jānis Balodis" (1931).

Tulkotājs

1920: Volodimirs Vinnčenko "Meli": drāma 3 cēlienos (Valka: J. Rauskas izdevums).
1929: V. Štālbergs "Humanitāte" kopā ar Aleksandru Grīnu (Rīga: Varavīksne).
1929: Gustavs le Bons "Pūļa psiholoģija" (Rīga: Varavīksna), atkārtots izdevums 1998.

Redaktors

1917: latvju kareivju nacionālās savienības laikraksta "Laika Domas" redaktors (Valka).
1919–1920: laikraksta "Latvijas Sargs" redaktors.
1920: dienas laikraksta "Republikas Sargs" redaktors.
1925–1930: laikraksta "Pirmdiena" redaktors.
1933-: Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biedrības izdevuma "Lāčplēsis" redakcijas loceklis.
1934-: laikraksta "Tēvijas Sargs" redaktors.

Citātu galerija

Par savu darbu avīžniecībā

"1910. gada augusta mēnesī, kad man bija 18 gadu, toreizējā rakstnieku un literātu biedrībā "Ideja" (Rīgā) nejauši satiku Augenbergu-Ezerieti un viņš mani pieņēma "Tagadnē", kā redakcijas locekli. Ar to arī sāku savu literārisko darbību. "Tagadne" nostrādāju apm. gadu."
Brāļu Kroderu dzimšanas diena. Pēdējā Brīdī, Nr.78 (09.04.1932)

Par romāna "Degošās dienas" 1. daļu (Stokholma)

"Degošo dienu tēmats – latviešu dzīves tēlojums laikā no 1905. gada līdz valsts nodibināšanai. Tieši šai grāmatā – 1905. gada revolūcija un sekojošā reakcija. Jāteic, ka par to vētraino laiku latviešu literatūrā nav mazums darbu, gan lirisku, gan ēpisku, gan drāmatisku. un autori, līdzīgi Arturam Kroderam paši bijuši notikumu dalībnieki un cietēji. [..] bet literārā formā autors pavisam vēl nav iejuties. Viņa tēlojums, dialogs, psīcholoģiskais zīmējums, kas ievadā gluži pareizi raksturoti par literārā stila elementiem, lielāko tiesu nav brīvi no iesācēja naivitātes, bet pavisam trūkst kaut cik stingrākas kompozīcijas, kas tomēr nepieciešama arī atmiņu romānam. [..] Liekas, ka Kroderam būtu veicies labāk, ja viņš tomēr rakstītu nevis daiļliterāru sacerējumu, bet tieši memuārus. Taču sava nozīme viņa grāmatai arī tagad, un tā ir tāda: Svešumā mums jau tā maz līdzi no latviešu literatūras un vēl mazāk no tās, kas stāsta par cīņām pirms Latvijas valsts proklamēšanas. Bet latviešu jaunatnei, kas pa okupācijas gadiem tik ļoti attālināta no mūsu vēstures lektu zināšanām, ka, piemēram, par 1905. gada revolūciju vai pat par valsts brīvības cīņām jēdz mazāk nekā per franču revolūciju, tāda literātūra vajadzīga."
Rudzītis, Jānis. Publicists raksta romānu. Nedēļas Apskats. Latvian weekly news, Nr.15 (25.12.1946)

Saiknes

Herta Krodere - Svaine
Jānis Bankavs - Darbabiedrs
Milda Krodere - Māsa
Oļģerts Kroders - Brāļadēls
Roberts Kroders - Brālis
Valdemārs Kroders - Dēls
Zelma Krodere - Sieva

Izglītība

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studijas LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.

Darbavieta

Laikraksts "Latvju Vārds"
Stokholma
Redaktors.

1917
Laikraksts "Laika Vēstis" (1917)
Kopā ar Aleksandru Plensneru nodibinājis un vadījis Latvju kareivju nacionālās savienības laikrakstu "Laika Vēstis".

1918–1919
Latvijas Pagaidu valdība
Liepāja

1918
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Informācijas redaktors

01.1919–03.1920
Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Pasta iela 1, Liepāja
Laikraksta izveidotājs un vadītājs (redaktors)

1920
Laikraksts "Republikas Sargs"
Rīga
Rediģējis laikrakstu "Republikas Sargs".

1922–04.1923
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas loceklis

1930
Laikraksts "Pirmdiena"
Rediģējis laikrakstu "Pirmdiena".

1930
Žurnāls "Lāčplēsis"
Rediģējis žurnālu "Lāčplēsis".

1934
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Strādājis Propagandas pārvaldē.

1934–1937
Laikraksts "Tēvijas Sargs" (1934–1940)
Rīga
Rediģējis laikrakstu "Tēvijas Sargs".

1937
Žurnāls "Vārds"
Rīga
Latviešu preses biedrības izdevums. Redaktors kopā ar Līgotņu Jēkabu.

1941
Laikraksts "Tēvija" (1941–1945)
Rīga
Atbildīgais redaktors.

Emigrē

1905–1915
Vīne

1905–1915
Berlīne

1905–1915
Leipciga

1905–1915
Stokholma

1945
Zviedrija

Dzīvesvieta

1915–1916
Rīga

1916–1917
Harkiva

Dalība organizācijās

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs

1931–1940
Latviešu preses biedrība
Rīga

1939
Rīga
Darbojās Rakstu un mākslas kamerā.

Apglabāts

Stokholmas Meža kapi

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1928. gada 14. novembra lēmumu.
IV šķira
1928

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu krājumu "Pa jaunās ideoloģijas ceļiem".
Literatūra
1938