Arnolds Plātess

2 bildes

02.06.1852 – 28.03.1915

Arnolds Plātess (Plates) (1852–1915) – vācu tautības grāmatizdevējs, Ernsta Plātesa dēls. Pēc tēva nāves 1887. gadā kļuvis par E. Plātesa firmas īpašnieku. Turpinājis laikraksta "Mājas Viesis" izdošanu (1887–1908 laikraksts; 1909–1910 žurnāls), bijis arī redaktors. No 1895. līdz 1905. gadam izdevis žurnālu "Mājas Viesa Mēnešraksts". 1899. gadā savā īpašumā pārņēmis un izdevis laikrakstu "Dienas Lapa", kura darbā tika iesaistīti pazīstami latviešu literatūras darbinieki (Rainis, R. Blaumanis u. c.). Izdevis un iespiedis vairākus simtus universālas tematikas grāmatu latviešu un vācu valodās: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktisko literatūru, reliģisko literatūru, notis, kalendārus. Kā nozīmīgākie Arnolda Plātesa izdotie darbi minami Jāņa Poruka "Pērļu zvejnieks" (1895), J. V. Gētes traģēdija "Fausts" Raiņa tulkojumā (1898), Ļ. Tolstoja romāns "Anna Kareņina" (1904–1909).

Dzimšanas laiks/vieta

02.06.1852
Rīga

Miršanas laiks/vieta

28.03.1915

Personiska informācija

Tēvs – Ernsts Arnolds Plātess (1821–1887) – grāmatizdevējs.

Profesionālā darbība



Izdevējdarbība
Periodiskie izdevumi
Pēc tēva nāves 1887. gadā kļuvis par E. Plātesa firmas īpašnieku.
Turpinājis laikraksta "Mājas Viesis" izdošanu (1887–1908 laikraksts; 1909–1910 žurnāls), bijis arī redaktors, 1893. gadā par redaktoru piesaistījis Pēteri Zālīti, ar kura palīdzību palielināja avīzes metienu.
No 1895. līdz 1905. gadam izdevis žurnālu "Mājas Viesa Mēnešraksts".
1899. gadā savā īpašumā pārņēmis un izdevis laikrakstu "Dienas Lapa", kura darbā tika iesaistīti pazīstami latviešu literatūras darbinieki (Rainis, R. Blaumanis u. c.), taču redakcijas svārstīgās pozīcijas dēļ 1901. gadā daudzi no izdevuma aizgāja.
Izdevis arī periodiskos izdevumus Baltische Post (1908–1914), "Dziesmu Pūrs" (1900–1903), Das Pferd in Russland (1895–1910).

Grāmatas
Izdevis un iespiedis vairākus simtus universālas tematikas grāmatu latviešu un vācu valodās: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktisko literatūru, reliģisko literatūru, notis, kalendārus (t. sk. "Saimnieču un zelteņu kalendārs" 1899–1913 (citos avotos 1897–1914) (pirms tam "Dienas Lapas" un P. Bisnieka apgādā), Baltischer historisch-geographischer Kalender 1907–1913).

Nozīmīgākie izdevumi
1895: J. Poruks "Pērļu zvejnieks"
1898: J. V. Gētes traģēdija "Fausts" Raiņa tulkojumā,
1904–1909: Ļ. Tolstojs "Anna Kareņina"
Izdevis arī bērnu bilžu grāmatas ar Raiņa un Aspazijas rakstītiem tekstiem (1908–1911).

Mūža nogalē aktīvi darbojies vācu sabiedriskajā dzīvē. Pēc viņa nāves firma pastāv Rīgā līdz 1939. gadam (kopš 1933. gada kā akciju sabiedrība).

Citātu galerija

"Arnolds Plates, latviešu grāmatu un laikrakstu izdevējs, mira Rīgā 15. martā 1915. g. Vecās latviešu grāmatniecības veicinātāja un "Mājas Viesa" dibinātāja Ernsta Plates dēls, viņš staigāja sava tēva pēdās. Dzimis 21. jūnijā 1952. g., viņš apmeklēja Rīgas guberņas ģimnāziju un studēja no 1870. g. Tērbatā tieslietas. Bez tam viņš studēja Heidelbergā un Leipcigā valsts zinātnes. 1874. g. viņš ieguva filozofijas doktora grādu. 1887. g. viņš uzņēmās sava tēva drukātavas un grāmatapgādniecības vadību. Viņa izdotie latviešu laikraksti nāca literāriskās kustības priekšgalā ar deviņdesmito gadu vidu. Plates pieņēma 1893. g. par "Mājas Viesa" redaktoru Dr. P. Zālīti, kurš raudzīja pie šī laikraksta saistīt labākos latviešu rakstniekus. 1895. g. nodibinājās "M. V. Mēnešraksts", kura pacelšanai satura un glītuma ziņā izdevējs netaupīja līdzekļus. 1898. g. pārgāja Plates īpašumā arī "Dienas Lapa". Līdz ar to daudz no labākajiem latviešu rakstniekiem (Blaumanis, Aspazija, Deglavs, Poruks, Rainis u. c.) bija pie Plates izdevumiem pastāvīgā darbā un maizē. Bet Zālīša nenoteiktība un laipošanas taktika politiskos jautājumos, sevišķi 1901. g. notiekošās Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās, bija par iemeslu lielas daļas latv. rakstnieku un sabiedrisku darbinieku atkrišanai no Zālīša vadītājiem un Plates izdotajiem laikrakstiem. Ar to tie sāka nīkuļot, līdz cits pēc cita izbeidzās. Lielie kustību laiki atrada Plati arī pārāk cieši turamies savās vācu aprindās, lai viņam latvieši dāvātu lielāku uzticību. Rosīgs vācu darbinieks A. Plates palika līdz sava mūža beigām."

T. Arnolds Plates. Druva, Nr. 9–12, 01.09.1914, 1139. lpp.Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Alainis Eduards. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/149/

Saiknes

Ernsts Plātess - Tēvs

Papildu vārdi

Plates

Dalība organizācijās

Rīgas dome
Rīga
Bijis Rīgas pilsētas domnieks.

Izglītība

1867–1869
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā.

1870–1873
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis tieslietas Tērbatas universitātē.

1873–1874
Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Studējis tautsaimniecību un filozofiju Leipcigas Universitātē.

1874
Heidelbergas Universitāte
Heidelberga
Studējis politiskās zinātnes Heidelbergas universitātē.

1874
1874. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu.

Dzīvesvieta

1876–1887
Tartu
No 1876. līdz 1887. gadam dzīvojis Tērbatā un citur.

Darbavieta

1887
Izdevniecība "E. Plates"
Pēterbaznīcas iela 1, Rīga
Pēc tēva nāves 1887. gadā kļuvis par E. Plātesa firmas īpašnieku.

1887
Ernesta Plātesa grāmatu spiestuve
Pēc tēva nāves 1887. gadā kļuvis par E. Plātesa firmas īpašnieku.

31.01.1887–07.08.1887
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar tēvu Ernstu Plātesu.

08.08.1887–09.07.1893
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Laikraksta redaktors

10.07.1893–08.12.1906
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar Pēteri Zālīti.