Arnolds Lūsis

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (12); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (9)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsArnolds Lūsis
KopsavilkumsArnolds Lūsis (1908–1993) – mācītājs un literāts. Izglītību ieguvis Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Kalpojis vairākās luterāņu draudzēs Latvijā un 25 gadus Sv. Jāņa ev. lut. latviešu draudzes mācītājs Toronto. Pirmie literārie mēģinājumi ap 1930. gadu. Līdzās mācītāja ikdienas darbam mūža garumā rakstījis garīgās dziesmas, literārus darbus un īsus rakstus periodikā. Sastādījis reliģiskās dzejas antoloģiju "Mūžība” (1943). Vairākus reliģiska satura grāmatu autors. Dzeja apkopota krājumā "Ceļinieks" (1978), atmiņas dienasgrāmatas formātā apkopotas grāmatā "Cilvēks bez mājām" (3 daļas, 1976–1986), kurās bērnības un jaunības gadu vērojumi dzimtajā pusē un Latvijā, kā arī Otrā pasaules kara bēgļa pieredze un izjūtas, atstājot Latviju.
Personiska informācijaDzimis Ēveles draudzē (Baznīcas grāmatās minēta Jaunpiebalgas draudze) Strenču pagasta "Veclīčos”, mežsaimnieka Andža un Līzes (dzim. Kalniņa) ģimenē.
Agri mirst tēvs, ar brāļa Voldemāra Lūša finansiālu atbalstu pabeidz mācības ģimnāzijā.

1940: salaulājās ar Lidiju Liepiņu.
Profesionālā darbībaĀrpus Lejasciema ģimnāzijas mācībām, mātes iedrošināts, daudz lasa un apgūst latviešu vēsturi. Piedalās Lejasciema Labdarības biedrības nama zālē rīkotajās teātra izrādēs.
Bija iecerējis studēt Latvijas Valsts konservatorijā (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), tomēr pēc mātes ierosmes pievēršas teoloģijas studijām. Lai iegūtu līdzekļus iztikai, studiju laikā strādā Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas staciju un ceļu būves nodaļā, reģistrējot ienākošos rakstus.

1929: pirmie literārie mēģinājumi.
Kopš 1930: publicēja apskatus par teātra un operas izrādēm, arī reliģiskus apcerējumus, publicēti laikrakstā "Brīvā Zeme”; dzeja un stāsti publicēti izdevumos "Rīts", "Tēvijas Sargs", "Brīvā Zeme" un "Universitas" un citviet.
1935-1940: Mazpulku organizācijas žurnāla "Vadītājs" redaktors.

Sakopojis reliģiskas dzejas antoloģiju "Mūžība" (1942, atkārtoti 1963).


Raksti ir publicēti periodikā par reliģijas un sabiedriskās dzīves jautājumiem. Latvija iznāca grāmatas "Augsim Latvijai" , "Zemnieka gods" un reliģisku dzeju antoloģija "Mūžība". Trimdā iznākušas vēl vienpadsmit grāmatas.

Literārā darbība

Kopš 1934: dzejoļi un īsstāsti publicēti laikrakstos "Rīts" un "Tēvijas Sargs". Raksti un literāri darbi publicēti arī laikrakstā "Brīvā
Zemē" un žurnālā "Universitas", arī "Mazpulks".

Teologa darbība

1933: kandidāta laiks Ikšķiles, Salaspils un Ogres draudzēs.
1935. gada 27. janvārī Arhibīskapa katedrālē ordinēts par mācītāju.
1940: mācītājs Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā.
1942-1944: mācītājs Aizkraukle draudzē.
1966: ievēlēts par Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskapu un Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes prezidentu.
25 gadus Toronto Sv. Jāņa ev. lut. latviešu draudzes mācītājs.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes prezidents. Arhibīskapa amatā Lūsis daudz ceļo, apmeklēdams latviešu draudzes visā pasaulē. Pabijis ASV, Venecuēlā, Rietumvācijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un citur. Ceļodams piedalās starptautiskās konferencēs (1968. g. Upsalā, Zviedrijā; 1969. g. Eviānā, Francijā; 1975. g. Nairobi, Kenijā; 1983. g. Vankūverā, Kanādā u. c.).
Visu mūžu raksta garīgās dziesmas, literārus darbus un īsus rakstus periodikā. Latvijā publicētas grāmatas "Augsim Latvijai”, "Zemnieku gods”. Trimdā saraksta grāmatas "Leģendas” (1949), "Jēzus līdzības un mūsu laikmets” (1959), "Tā Kunga svētītiem” (1961), "Cilvēki, ko Jēzus sastapa savā ceļā” (1962), "Redziet – kāds cilvēks – kāds Dievs” (1964), "Dievs, mūsu patvērums” (1974), "Es stāstu par Jēzu” (1982).
Kā latviešu trimdas luterāņu arhibīskaps piedalījies dažādas ekumeniskās un baznīcu darbinieku konferencēs.

Dalība organizācijās

1929: korporācijā "Latvia".
Kopš 1935: darbojas mazpulkos.
1935-1940: Mazpulku organizācijas ideoloģijas nozares vadītājs un mācītājs.
Baltijas tautu federācijas Kanādā goda priekšsēdis.

Jāzeps Vītols komponējis dziesmu ar Arnolda Lūša vārdiem "Seno cīņu tālā duna".

Apbalvojumi

Atzinības krusts.

Pēc nāves izdots piemiņas krājums "Viņš necīnījās pasaulīgi" (1997).
Citātu galerija

Dzejoļu krājums "Ceļinieks" (1978)


"Dzeja ar Ipato valodas ritmu, arvalodas skaņu elementiem un dzejas gleznam dažkārt labāk un tiešāk spēj atspoguļot to vārdos neizteicamo, kas raksturīgs garīgam saviļņojumam un ari dziļāku atziņu ieskatījumam. [..] mācītāji bieži rakstījuši tieši korāļus, kur nevien varējuši izteikt savas izjūtas un reliģiskas pārliecības, bet reizē arī bagātinājuši baznīcā dziedamo dziesmu klāstu. [..] Šis krājums rāda autoru pirmām kārtām kā kristīgu cilvēku, kas savu dievatziņu un ticību Kristum, pasaules tvērumu un dzīves vērojumu
vēlējies paust arī dzejas forma.
[..] Vairums Lūša dzejoļu saucami par apceres dzejoļiem: tajos dominē pārdomas, dzīves un dabas vērojums, atziņas, kas saskan ar kristīgās ticības mācību un ētiskajiem ideāliem.[..] Arnolds Lūsis stila un dzejas ritmu ziņā nav jauninfltājs, drīzāk viņa dzejoļos saslopam tradīcijas elementus, īpaši tādus, kas saistās ar korāļu ritmiem vai svēto rakstu stilu. [..] Arnolda Lūša dzejoļi būs tuvi ikvienam, kam tuva kristīgā ticība ar tās ideāliem, kam mīļa mūsu dzimtā zeme un kas visur — dabā. pasaulē un cilvēku dzīvē saskata Radītāja klātieni."

Valtere, Nora. Arnolds Lūsis - Ceļinieks. Laiks,1979, 14. marts.

"Cilvēks bez mājas" (1976)


".. tā ir "pēc dienas grāmatas ierakstiem sakārtotas atmiņas." Tā sākas ar 1944. g. 9. augustu, ar kureliešu parādes tēlojumu Skrīveru Robežniekos un beidzas ar 1946.g. 29. novembri Erlangenas DP nometnē Vācijā. Divi gadi starp šiem datumiem ir literāri neizskaistināts, vaļsirdīgs mācītāja A. Lūša bēgļa stāsts, kad viņš ar ģimeni, ar diviem maziem bērniem, šaubu tirdīts par savas rīcības pareizību, izmisis par tautas postu, neziņā par savu nākotni, bēgļu straumē virzās vispirms no Vidzemes uz Kurzemi, tad uz Vāciju. Tur, cauri Bohēmijai, no vietas uz vietu piemešanos meklēdams, sala un izsalkuma vajāts,beidzot nonāk Erlangenā. Bet arī tur smagie piemeklējumi nebeidzas, mācītāju izskrīnē no nometnesun tikai ar sūtņa Bīlmaņa iestāšanos Vašingtona, beidzot viņu "rehabilitē" — viņš atgūst bēgļa tiesības un to rietumvalstu aizstāvību, kāda bēgļiem nolemta. Praktiski vēlāk tas nozīmē tiesības no Vācijas emigrēt uz kādu zemi, kas ar mieru bēgļus uzņemt. Autora vēstījumā bēgļu posts un traģiskās norises, kad viņu liktenis it kā "karājas mata galā" emocionāli lasītāju saviļņo ar tiešumu un vaļsirdību, tajā pašā laikā bagāts arī ar "ikdienas" faktuālitāti. Atkal un atkal atskan izmisīgais jautājums bez atbildes: "Kas ar mums notiks?"

Rabācs, Kārlis Uz traģiskiem gadiem atskatoties. Laiks, 1976, 19. maijs.

"Aiztek ūdeņi, aiztek gadi" (1982)


".. archibīskapa Arnolda Lūša atmiņu grāmata ir viņa "Cilvēks bez mājas" pirmā daļa un ietver autora mūža posmu no bērnības līdz Latvijas atstāšanai. Tā rakstīta, lai atstātu "kādas pēdas" par "sevi pašu, par cilvēkiem, ko esmu sastapis" (8. lpp.). [..] "Aiztek ūdeņi — aiztek gadi" ir vērtīgs pienesums memuāru žanra grāmatu klāstā. A. Lūša atmiņu-dzīpari šķetinājās krāsaini, interesanti un raiti, autors prot un viņam ir ko stāstīt. Runādams bez tiesneša bardzības, viņš ir sirsnīgi atklāts, arī tad, ja stāsta pats par sevi. Izsekodams sava mūža pirmās puses gaitām un centieniem, tām ietekmēm, kas veidojušas viņa personību, viņš uzbūris art tā laika cilvēku un sabiedrības dažādo noslāņojumu noskaņas un šo noskaņu un attieksmju maiņas vēstures vētru plosītā laikmetā."

Rabācs, Kārlis. Aiztek ūdeņi - aiztek gadi. Laiks, 1982, 29. sept.

Dzimšanas vieta30.12.1908
Ēvele
Ēvele, Ēveles pagasts, Burtnieku novads

DzīvesvietaErlangene
Erlangen, Bavaria, Germany
Latviešu DP nometne.

Eslingene pie Nekāras
Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany
Latviešu DP nometnē.

1949–1993
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
IzglītojiesLejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

Mācījies Lejasciemaskolā. Pirmā pasaules kara dēļ mācības notika neregulāri un ar pārtraukumiem.


1919–1923
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Mācījies Lejasciema ģimnāzijā.

1925–1928
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

Skolas gados paralēli mācībām rodas noturīga interese par dziedāšanu; dzied solo skolas sarīkojumos un arī jaunatnes rītos Nacionālajā teātrī.


1928–1934
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Beidzis Teoloģijas fakultāti ar pētniecisko darbu „Poncija Pilāta un sinedrija loma Jēzus notiesāšanā”.

Darbavieta1928–1933
Rīga
Rīga

Strādāja Dzelzceļa virsvaldē tehniskās direkcijas staciju un ceļu būves nodaļā.


1942–1944
Aizkraukle
Aizkraukle, Aizkraukles novads
Aizkraukles draudzes mācītājs.
Dalība organizācijāsDaugavas Vanagi
Goda biedrs.
Emigrē00.10.1944
Vācija
Germany
14.10.1944
Vācija
Germany
00.08.1949
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Miršanas vieta04.01.1993
Toronto
Toronto, Ontario, Canada

ApglabātsToronto
Toronto, Ontario, Canada

Apglabāts Jorkas kapos.

Piemiņas vietas1993
Izveidots Arnolda Lūša piemiņas fonds.
ApbalvojumiPBLA Tautas balva
1984

Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ēvele
(Ēvele, Ēveles pagasts, Burtnieku novads)
30.12.1908(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1919 - 1923(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
3Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1925 - 1928(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1928 - 1934(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
6Rīga
(Rīga)
1928 - 1933(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Aizkraukle
(Aizkraukle, Aizkraukles novads)
1942 - 1944(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Vācija
(Germany)
30.09.1944(Nav norādīts)EmigrēValsts
9Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
10Vācija
(Germany)
14.10.1944(Nav norādīts)EmigrēValsts
11Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
1949 - 1993(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
12Eslingene pie Nekāras
(Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
13Erlangene
(Erlangen, Bavaria, Germany)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
14Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
31.07.1949(Nav norādīts)EmigrēPilsēta
15Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
04.01.1993(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.