Ansis Gulbis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (18); Izdevējs (13); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAnsis Gulbis
KopsavilkumsAnsis Gulbis (1873–1936) – grāmatizdevējs un rakstnieks.
Personiska informācijaDzimis kalpa ģimenē. Agri zaudējis tēvu.

Mācījies Bigauņciema pagastskolā, pēc tam izglītojies pašmācības ceļā. 1903. gadā bija gatavojies studiju braucienam uz Vāciju, taču pēc grāmatizdevēja Jāņa Ozola ieteikuma atmetis šo nodomu.
No 1889. gada bijis pārdevēja māceklis veikalā, vēlāk melnstrādnieks Rīgā. 19. gadsimta 90. gadu sākumā strādājis Hauzermaņa koku fabrikā Rīgā.
Profesionālā darbība

Izdevējdarbība

Nozīmīga ir Anša Gulbja izdevēja darbība, kas sekmējusi latviešu rakstniecības attīstību. Anša Gulbja maksātie honorāri nodrošinājuši daudzu latviešu rakstnieku eksistenci, tostarp trimdā.

No 1895. gada bija Kārļa Jozesa (Jozofata) grāmatu un mākslas priekšmetu veikala pārdevējs, pēc gada kļuva par tā vadītāju Daugavpilī (līdz 1899). Ir uzskats, ka ar darbošanas Daugavpilī ir licis pamatus savai darbībai grāmatniecībā. Ar Viļa Siliņa aizdevumu vēlējās atvērt latviešu grāmatnīcu Daugavpilī, bet banka bankrota dēļ naudu nesaņēma un 1900. (citviet – 1901.) gadā atstāja Daugavpili un aizbraucis uz Pēterburgu, kur strādājis par tirdzniecības aģentu. Daugavpils perioda darbošanās ir atspoguļota romānā "Oļgerts Silarājs".

Anša Gulbja apgāds
1903. gadā nodibinājis savu izdevniecību. 1918. gadā izdevniecība pārcēlās uz Rīgu.
Gulbja mērķis bija izdot ne vien atsevišķas grāmatas, bet galvenokārt sērijas un kopotus rakstus. Pirmie Gulbja izdevumi bija J. V. Gētes, Andreja Pumpura, Aspazijas raksti.
Liela nozīme latviešu tautas iepazīstināšanā ar pasaules literatūras sasniegumiem Gulbja izdotajai sērijai "Universālā bibliotēka" (1911-1927 ar pārtraukumu izdoti 305 numuri), kurā ietilpa latviešu un cittautu modernā un klasiskā literatūra, arī zinātniski darbi. Par tulkotājiem darbojās daudzi pazīstami rakstnieki – Rainis, Aspazija, Kārlis Skalbe, Antons Austriņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Pāvils Rozītis. Gulbis izdeva Garlība Merķeļa darbu "Latvieši" (1905, 1936 {4}), Ausekļa, A. Kronvalda, K. Skalbes, J. Jaunsudrabiņa u.c. autoru rakstus. Nozīmīgs darbs – Raiņa "Dzīve un darbi" (1-11, 1925-31) autora sakārtojumā. 20. un 30. gados Gulbis izdeva latviešu rakstnieku darbus arī angļu un vācu valodā. Zinātnisko izdevumu vidū J. Asara, J. Endzelīna, P. Šmita, B. Vipera, T. Zeiferta darbi, R. Egles un A. Upīša "Pasaules rakstniecības vēsture" (1-4, 1930-34). Izdevis "Latviešu konversācijas vārdnīcu" (1-21, 1927-40).
Kopumā Gulbja izdoto grāmatu skaits sasniedzis 2000.

1929. gadā A. Gulbis izveidoja Daugavpilī grāmatu veikalu Valdemāra (Ģimnāzijas) ielā 19, krustojumā ar Zaļo (Imantas) ielu. Nams nav saglabājies.

Periodiskie izdevumi
Nodibinājis laikrakstu "Pēterburgas Latvietis" (1905), žurnālu "Rīts" (1907), izdevis "Jaunās Pēterpils Avīzes" (1915-1916). 1922. gadā žurnāla "Latvju Grāmata" izdošanas organizētājs, bijis laikraksta "Rīgas Ziņas" (1925) redaktors un izdevējs.

Literārā darbība

Rakstījis stāstus. Pirmais publicētais stāsts "Divi Jāņa vakari" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1892.22.VI/4.VII-25.VI/7.VII. Izdevis stāstu un tēlojumu krājumu "Dienvidi un citi stāsti" (1906).

Vairumam Anša Gulbja darbu tikai kultūrvēsturiska nozīme.
Sarakstījis autobiogrāfiskus romānus "Oļģerts Silarājs" (1920) un "Pēc simts gadiem" (1922).
Romānu triloģijā "Fantasti" (1924), "Fantastu mantojums" (1925), "Zigfrīds" (1-2, 1929) attēlots Latvijas tapšanas laiks un tās patstāvības nodibināšanās. Triloģijas pēdējās grāmatas galvenā persona – pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. Publicējis arī romānus "Jaunā valsts" (1932), "Druvā un karā" (1934).

Rakstījis lugas: "Kaspars un Biruta" (teātrī 1915, grāmatā 1919), "Skolmeistari" (grāmatā un teātrī 1933) u.c.
Kopoti raksti 3 sēj. (1937-38, nepabeigti)

Darbība žurnālistikā

Darbojies arī žurnālistikā, rakstījis par grāmatniecības jautājumiem.
Ar publikācijām par grāmatniecības vēsturi un grāmattirdzniecību Gulbis piedalījies šo nozaru teorētisko nostādņu izstrādē. Ievērību izpelnījies viņa referāts "Par mūsu grāmatniecības uzdevumiem" (1903). Par aktuāliem grāmatniecības jautājumiem publicējies arī 20. gadsimta 20.–30. gados.

Sabiedriskā darbība

Ansis Gulbis aktīvi iesaistījies grāmatniecības nozares un kultūras organizācijās. Pēc viņa ierosmes dibināta Latvijas Grāmatu tirgotāju biedrība, bijis Latviešu Grāmatrūpnieku biedrības priekšnieks, rūpējies par tautas bibliotēku izveidi, Ansis Gulbis dibinājis Andreja Pumpura biedrību, bijis Rakstnieku un Preses biedrību goda biedrs.
Piedalījies Dailes teātra organizēšanā, bijis Nacionālā teātra (1925-1926) un Nacionālās operas (1926-1927) direktors.

(šķirklis tiek apstrādāts)
Citātu galerija""Pasaka par grāmatu". Šādu nosaukumu kādam no apcerējumiem par savas dzīves un darba gaitām devis grāmatu izdevējs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Ansis Gulbis. No viņa literārajiem darbiem lielāka nozīme ir tikai autobiogrāfiskajiem romāniem: "Oļģerts Silarājs" un "Pēc simts gadiem". Daudz paliekošāks ir viņa devums latviešu grāmatniecības vēsturē, viņa centieni – sekmēt un balstīt topošo latviešu rakstniecību. Tas izklausās tiešām kā pasakā. Kalpu ģimenē sūri un grūti augušais Ansis Gulbis top par vienu no izcilākajiem latviešu grāmatu izdevējiem. Viņš ir jaunu, demokrātisku tradīciju veidotājs latviešu grāmatniecībā, cīnītājs par labu un reizē lētu, tautai pieejamu grāmatu. Pazīstama ir viņa enerģija, plašais vēriens un izdoma, viņa nesavtība attieksmē pret latviešu rakstniekiem."

Grāmatzinātnieks Ojārs Zanders
Nodarbesrakstnieks
grāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas vieta08.12.1873
Smārde
Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads
Dzimis Smārdes, kādreizējā Cērkstes pagasta Smārdes muižā.
Dzīvesvieta1882 (Datums nav precīzs)
Tēvs miris agri, 8 gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz Bigauņciemu.
IzglītojiesBigauņciema pagastskola
Bigauņciems
Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads

Mācījies Bigauņciema pagastskolā, pēc tam izglītojies pašmācības ceļā.

Darbavieta1889–1894 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

No 1889. gada bijis pārdevēja māceklis veikalā, vēlāk melnstrādnieks Rīgā. 19. gadsimta 90. gadu sākumā strādājis R. Hauzermaņa (Heizermaņa) koksnes apstrādes fabrikā.


1895–1896
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

Kārļa Jozesa (Jozofata) grāmatu un mākslas priekšmetu veikala pārdevējs


1896–1899
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
Kārļa Jozesa (Jozofata) grāmatu un mākslas priekšmetu veikala vadītājs

1900
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1900. gadā pārcēlies uz Pēterburgu, strādājis par tirdzniecības aģentu sākumā šveiciešu firmā "Baechli", tad O. Kirhnera rakstāmpiederumu fabrikā, vēlāk kļuvis par tās darbu vadītāju.


1903
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1903. gadā Sanktpēterburgā nodibinājis grāmatu apgādu.


1905
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Nodibinājis laikrakstu "Pēterburgas Latvietis" (1905).

1907–1918
A. Gulbja apgāds
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1907. gadā atgriezies Pēterburgā un atsācis izdevējdarbību, vienlaikus turpinot darbu O. Kirhnera firmā.

Materiālu un citu apstākļu dēļ apgāda darbība bijusi īslaicīgi pārtraukta no 1907. līdz 1911. gadam, kā arī Pirmā pasaules kara laikā.


1907
Laikraksts "Rīts" (1907)

1907. gadā dibina sociāldemokrātiskas ievirzes nedēļas žurnālu "Rīts", kas negūst pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Bijis šī žurnāla izdevējs un redaktors.


1918
Rīga
Rīga
1918. gadā Ansis Gulbis kopā ar izdevniecību pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur nodevies tikai izdevējdarbībai.

1926–1927
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Latvijas Nacionālās operas direktors
Emigrē1906–1907
Hamburga
Hamburg, Germany

1906. gadā īslaicīgi emigrējis uz Hamburgu, 1907. gadā atgriezies Pēterburgā.

Miršanas vieta13.02.1936
Rīga
Rīga
Apglabāts00.02.1936
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Apbedīts Meža kapos.

Piemiņas vietas1939
Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Anša Gulbja ģimenes kapa piemineklis uzstādīts 1939. gadā, tēlnieks Teodors Zaļkalns.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1931. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1931

Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Smārde
(Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads)
08.12.1873Dzimšanas vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
1889 - 1894DarbavietaPilsēta
3Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1895 - 1896DarbavietaPilsēta
4Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1896 - 1899DarbavietaPilsēta
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1900DarbavietaPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1903DarbavietaPilsēta
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1905DarbavietaPilsēta
8Hamburga
(Hamburg, Germany)
1906 - 1907EmigrēPilsēta
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1907 - 1918DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1918DarbavietaPilsēta
11Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1926 - 1927DarbavietaĒka, māja
12Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
31.01.1936ApglabātsKapsēta
13Bigauņciems
(Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
14Rīga
(Rīga)
13.02.1936Miršanas vietaPilsēta
15Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
1939Piemiņas vietasKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.