Anita Daugule

1 bilde
Lomas: rakstniece

08.05.1908 – 04.10.1985

Anita Daugule (1908–1985) – rakstniece. Pirmā literārā publikācija 1932. gadā. Darbi publicēti žurnālā "Sievietes Pasaule", "Mana Māja" un citviet. Pēc nonākšanas bēgļu gaitās Vācijā (1945) tapuši vairāki darbi: romāni "Sadedzinātie tilti" (1961), "Tantals" (1970), stāstu krājums "Viļņu dziesma" (1979). Prozā raksturīga tendence sapludināt reālo un ireālo vēstījuma slāni.

Dzimšanas laiks/vieta

08.05.1908
Rīga

Miršanas laiks/vieta

04.10.1985
Eitīne

Personiska informācija

1. pasaules kara laikā mācījusies Rūjienā, vēlāk Rīgā, kādu laiku arī Latvju dramatiskajos kursos.

Bijusi koriste un volontiere Nacionālajā teātrī, bet veselības dēļ šo darbu atstājusi.

Rakstnieka un žurnālista Oskara Kalēja (1911–1990) sieva.

Ģimenē pieredzējusi dramatiskus brīžus – māsa cietusi Baigā gada represijās, brālis, iesaukts un pazudis Otrā pasaules kara laikā Kurzemē.

1945: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi Eitīnē.

Līdz 1975: bijusi laikraksta "Latvija" redakcijas darbiniece.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

1932: pirmais literārais darbs iespiests laikrakstā "Brīvā Zeme".

Literārie darbi Latvijā publicēti žurnālā "Sievietes Pasaule", "Mana Māja" un "Tērvetes Sanatorijas Dzīve", savukārt bēgļu un trimdas posmā laikrakstos "Latvija" un "Londonas Avīze" un žurnālā "Laikmets".

1965: laikrakstā "Latvija" publicēts prozas darbs ar nosaukumu "Diagnoze: Purenītis" (5. jūn.-24.jūl.; 1966: 11.jūn.-6.aug.). 

1968: laikrakstā "Laiks" publicēta ziņa, ka rakstniece pabeigusi darbu pie romāna "Sadedzinātie tilti" otrā daļa "Mēness tilts."

ROMĀNI

1961: "Sadedzinātie tilti" (Mineapole: Sēļzemnieks).
1970: "Tantals" (Mineapole: Sēļzemnieks).

STĀSTU KRĀJUMS

1979: "Viļņu dziesma" (Īstlansinga: Gauja).

Citātu galerija

PAR ANITAS DAUGULES DAIĻRADI

"Anita Daugule nav ātrrakstītāja, bet samērā rūpīgā stilā veido savus darbus. Reāli ikdienā noskatīto vai pašas pārdzīvoto, pārkausētu literārā vielā, rakstniece pasniedz lasītājam. Kaut arī radīto ainu vai personu konstruktīvā uzbūve ir dažkārt ar noslieci uz ireālo, dziļākām pārdomām, taču pietiekami reljefi skicēta un pārliecina. Tāpat svarīgs rakstnieces tēlojumos ētiskais moments, saistīts ar cīņu par labo un ļauno. Bez tam Anitas Daugules talantam ir kāda īsti tīkama īpašība: meklēt neierasto, oriģinālo, kas sakāms par viņas sen aizmirstu vai jaunu vārdu darinājumiem, tādējādi bagātinot mūsu valodu. Viss tas kopā veido sastatni, kuras pamatos ir laba tiesa paliekamā, ko nesaēd laika rūsa."

Sudrabiņš, Jānis. Anita Daugule. Treji Vārti, Nr.43-44 (01.11.1974)

"Trimdā tad nu arī pilnīgi atplaukst un izveidojas viņas talants. Kaut devums nav liels: divi romāni "Sadedzinātie tilti" (1961) un "Tantals" (1970), kā arī stāstu krājums "Viļņu dziesma" (1979), tomēr nodrošina viņai paliekošu vietu latviešu literātūrā bēgulībā. Būdama īpatnības meklētāja, Anita Daugule dažkārt savos pasteļa glezniecībai radnieciskos darbos tēlo cilvēkus dzīves dažādos apstākļos, kuri sevī nes apdzijušas vai nesadziedināmas rētas. Raksturīga viņas tēlojumos retu vārdu lietošana, bet gan bez īpašiem eksperimentiem. Lasījusi arī savus sacerējumus daudzos rakstnieku rītos vai saietos."

Sudrabiņš, Jānis. Īpatnības mīlētāja. Londonas Avīze, Nr.1872 (13.05.1983)

Saiknes

Oskars Kalējs - Vīrs

Nodarbes

Izglītība

Rūjiena
Mācījusies Rūjienā.

Zeltmata Latvju dramatiskie kursi
Rīga

Darbavieta

Latvijas Nacionālais teātris
Rīga
Bijusi koriste un volontiere Nacionālajā teātrī, bet veselības dēļ šo darbuatstājusi.

–1975
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Eitīne
Laikraksta redakcijas darbiniece.

Dalība organizācijās

Latviešu preses biedrība
Vācija
Latviešu preses biedrības Vācijas nodaļa.

Emigrē

1945
Vācija

Apglabāts

10.10.1985
Eitīne
1985. gada 10. oktobrī notika atvadīšanās Eitīnes kapsētas vecajā kapličā. Pēc kremācijas Lībekā urna ar pelniem nogremdēta Baltijas jūrā pie Neištates.