Andris Žebers

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (12); Mākslinieks (1); Recepcijas persona (5)

VārdsAndris Žebers
PseidonīmsŽebers
Dzimtais vārdsAndris Breže
KopsavilkumsAndris Žebers vai Žebers ir mākslinieka Andra Brežes literārais pseidonīms, kas veidots kā viņa uzvārda anagramma. Dzimis 1958. gada 23. februārī Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījies Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolā, Rīgās lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļā, beidzi Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (tagad Dizaina) nodaļu (1984).
Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Darbojies arī grāmatu mākslā (Klāva Elsberga "Bēdas uz nebēdu", 1986; Andra Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; Hardija Lediņa un Jura Boiko "Ciku caku caurā tumba", 2016, sērija "Bikibuks").
Divu gadu desmitu laikā iznākušas divas Žebera grāmatas – dzejoļu krājums "Tetovējumi" (1988) un divkrājums "Šnabji/Blaknes" (2007), kas saņēmušas literārās balvas.
Personiska informācijaDzimis strādnieku ģimenē.
Dzeju sācis rakstīt 70. gadu vidū, pamudinājumu gūstot no Andrē Bretona frāzes "Kāpnes – tā arī ir mūzika" un izlasot franču dzejas izlasi "Es tevi turpinu" (1970, atdzejotāja Maija Silmale).

Profesionālā darbība1978: pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikrakstā "Padomju Jaunatne" 21. februārī ar vārdu Andris Braže (nevis Breže).
Darbojies arī grāmatu mākslā ar īsto vārdu (Klāva Elsberga "Bēdas uz nebēdu", 1986; Andra Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", 1991; Hardija Lediņa un Jura Boiko "Ciku caku caurā tumba", 2016).
Žebera dzejas tekstus komponējuši Armands Alksnis, Andris Dzenītis, Juris Kulakovs, Edgars Šubrovskis.
Citātu galerija"[..] es visās grāmatās esmu centies pievērsties absurdam –, lietai, kura šeit nav sevišķi populāra. Absurds ir tieši tekstā balstīta lieta, mākslā tu to vabūt vari sastapt kādā gegā, ne vairāk, bet literatūrā tā ir pavisam noteikta, precīzi definējama lieta. Vesela līnija. Un tas, ka mums šīs līnijas nebija, man likās milzīgs trūkums. Absurdā es atradu to, kā man pietrūka sirreālismā, – to aloģisko loģiku, kas man ļoti patika."
(Dzejnieks savā darbavietā: Guntara Godiņa un Kārļa Vērdiņa saruna ar Žeberu. Latvju Teksti, 2014, Nr. 2, 4. lpp.)

Par dzejoļu krājumu "Tetovējumi" (1988)

"[..] tai [Žebera dzejai] (tāpat kā vairāku citu astoņdesmito gadu jauno, piemēram, Egīla Zirņa, darbiem) arī piemīt antiutopijas iezīmes un tehnika: autors atsakās no "novecojušās emocionalitātes", no valodas un jūtu izpausmju bagātības, pasaules redzējuma krāsainības. Viņš piekopj konstruktīvi kailu, lietišķu protokolu un ierēdņu ziņojumu stilu, ko pa reizei izrotā mundri lozungi un apliecinājumi cilvēka visvarenībai."
Čaklā I. Īsi ziņojumi no viņpasaules. Padomju Jaunatne, 1989, 4. janv. (Tas pats arī: Čaklā I. Kas dzīvo vārdos. Rīga: LU LFMI. 66.–71. lpp.)

SaiknesAndra Neiburga - Bijusī sieva
Nodarbesdzejnieks
mākslinieks
Dzimšanas vieta23.02.1958
Izglītojies1965–1973
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola

1978
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola

Beidzis Koktēlniecības nodaļu 1978. gadā.


1979–1984
Latvijas Mākslas akadēmija

Rūpnieciskās mākslas nodaļa

Dalība organizācijās1984
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050
ApbalvojumiKlāva Elsberga prēmija
Tetovējumi
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Tetovējumi".
1988

Aleksandra Čaka balva
Šnabji/Blaknes
Balva piešķirta par dzejoļu dubultkrājumu "Šnabji/Blaknes".
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Šnabji/Blaknes
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Šnabji/Blaknes".
Dzeja
2008

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
111. novembra krastmala 35, Rīga
(11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050)
1984Dalība organizācijāsĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.