Andris Kolbergs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (87); Redaktors (1); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (25)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAndris Kolbergs
KopsavilkumsAndris Kolbergs (1938) – rakstnieks, publicists, scenārists, žurnāla redaktors. Viens no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem. Literatūrā debitē 20. gadsimta 70. gadu nogalē, viņa darbi tulkoti 16 valodās, pēc Andra Kolberga darbu motīviem un scenārijiem uzņemtas kinofilmas.
Personiska informācijaDzimis kā vienīgais bērns kuģa kapteiņa ģimenē. Tēvs Leonīds Kolbergs beidzis Krišjāņa Valdemāra jūrskolu, bijis tālbraucējs kapteinis uz tirdzniecības kuģiem, no 1947. gada tēvs strādāja VEF un citās rūpnīcās. Māte Milda (dzimusi Tauriņa) sākotnēji bija mājsaimniece, vēlāk arī strādāja rūpnīcā VEF par strādnieci.
Ģimene nav sevišķi pārtikusi, tādēļ Andris Kolbergs agri sācis strādāt, mācības turpinādams Rīgas 9. vakara vidusskolā. Pēc 24. septiņgadīgās skolas absolvēšanas strādājis dārzniecībā, par mācekli stikla fabrikas slīpētavā. Pēcāk mainījis vairākas darbavietas un amatus – veidojis reklāmfilmas, slīpējis kristālu, strādājis Rīgas vagonu rūpnīcas lietuvē par veidotāju, rūpnīcā VEF montējis radioaparātus.
Vakarskolas laikā notiesāts par sīku zādzību, trīs mēnešus izciešot sodu Rīgas Centrālcietuma nepilngadīgo kamerā un saņemot nosacītu sodu. Divdesmit gadu vecumā ticis nepatiesi apsūdzēts un notiesāts par laupīšanu grupā, piecus gadus sodu izciešot Brasas cietumā. Cietumā pabeidzis Rīgas 27. vakara vidusskolu, strādājis par piegriezēju šūšanas cehā, organizēja basketbola sacensības, kā arī sācis nodarboties ar rakstniecību (kopš 1959. gada). Atrodoties ieslodzījumā, 1960. gadā, sācis regulāri publicēties ieslodzījumu vietu avīzē (ar pseidonīmu Ogļukalns), līdztekus sūtīdams arī stāstus laikrakstam "Padomju Jaunatne" un žurnāls "Liesma".
Gan daudzās darbavietu maiņas, gan cietumā piedzīvotais bijušas labvēlīgas turpmākajai literārajai darbībai – vēlāk paša pieredzētais ienāk Andra Kolberga prozā. Arī pats rakstnieks ieslodzījumā pavadīto laiku uzskata par izšķirošo tapšanā par rakstnieku.
Pēc soda izciešanas sācis strādāt humora un satīras žurnāla "Dadzis" redakcijā, kā arī nedaudz vēlāk neklātienē iestājies Maskavas poligrāfijas institūta Žurnālistikas fakultātes Redaktoru nodaļā.
Atmodas gados viņš kļuva par atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšsēdētāju, Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidentu un atjaunotā žurnāla "Atpūta" galveno redaktoru.
Andris Kolbergs ir kaislīgs mednieks un makšķernieks, arī kolekcionārs. Arī šie vaļasprieki devuši vielu rakstnieka prozas darbiem.
1972: apprecējies ar Aīdu Kolbergu (dzimusi Saviele). Laulībā dzimuši bērni – Klaida (1972), Madara (1977) un Dāvis (1982).
Profesionālā darbība

Darbība literatūrā

1965: pirmā publikācija – humoreska "Ledusskapis" žurnālā "Dadzis".
1969: pirmā grāmata – kriminālstāsts "Arnolda Zandes cigarete".
1977: pirmais romāns "Krimināllieta trijām dienām".

Darbība kinodramaturģijā

1976: scenārijs filmai "Atspulgs ūdenī" (kopā ar Jāni Lapsu, režisors Andris Rozenbergs).
1977: scenārijs filmai "Dāvanas pa telefonu" (režisors Aloizs Brenčs).
1978: scenārijs filmai "Rallijs" (režisors Aloizs Brenčs).
1980: scenārijs filmai "Trīs dienas pārdomām" (kopā ar Andreju Skaili).
1986: scenārijs filmai "Dubultnieks" (kopā ar Valēriju Todorovski).
1987: scenārijs pilnmetrāžas kinokomēdijai "Ķeriet! Ķeriet! Ķeriet!".
1987: scenārijs filmai "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili".
1996: scenārijs filmai "Meklējiet sievieti" (kopā ar A. Linē un J. Audariņu).
1990: scenārijs dokumentālajai filmai "Latvija de jure".
1998: scenārijs divām Latvijas vēsturei veltītām dokumentālajām filmām sērijā "Latvijai – 80" (kopā ar Ilgu Kreitusi).
1999: scenārijs dokumentālajai filmai "Latvijas okupācija".
2007: scenārijs filmai "Rīgas sargi (režisors Andrejs Ēķis).

Literāro darbu ekranizācija kino

1976: "Liekam būt" (režisors Aloizs Brenčs, pēc stāsta "Liekam būt" motīviem).
1980: "Trīs dienas pārdomām" (režisors Rolands Kalniņš, pēc romāna "Krimināllieta trijām dienām" motīviem).
1986: "Dubultnieks" (režisors Rihards Pīks, pēc romāna "Ēna" motīviem).
1987: "Ķeriet! Ķeriet! Ķeriet!". : (pēc stāsta "Gangsteris Francis Ferdinands Žuks" motīviem).
1987: "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (režisors Arvīds Krievs, pēc romāna "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" motīviem).
1988: "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (režisors Varis Brasla, Ērika Lansa scenārijs pēc romāna "Automobilī, rīta pusē" motīviem).
1991: "Depresija" (režisors Aloizs Brenčs, pēc romāna "Nekas nav noticis" motīviem).

Literārā līdzdalība citos projektos

Andris Kolbergs sarakstījis arī virkni ceļvežu par Rīgu un Jūrmalu.
1993: "Lielais Rīgas ceļvedis" (tulkots arī angļu valodā).
1998: "Rīgas grāmata: Rīgas vēsture. Vecpilsēta" (tulkots arī angļu, krievu, vācu valodā).
1999: "Rīgas grāmata. Rīgas centra parki un bulvāri" (tulkots arī angļu, krievu, vācu valodā).
2001: "Rīga kājāmgājējiem" (tulkots arī angļu, vācu valodā).
2002: "Jūrmala kājāmgājējiem".
2006: "Rīga: cēlā dāma Baltijas vidū" (tulkots arī angļu, franču, igauņu, itāļu, japāņu, krievu, lietuviešu, somu, spāņu, vācu, zviedru valodā)
2007: "Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu".

1996: sarakstījis grāmatu "Zolīte Latvijā un pasaulē" (kopā ar Pēteri Aleksandroviču un Kārli Kangeri).
Citātu galerija"Sakām – latviešu detektīvs, domājam – Kolbergs; sakām – Kolbergs, domājam – latviešu detektīvs. Tas nebūt nav pārspīlējums, jo būtībā, ja vispār var runāt par tādu parādību kā latviešu detektīvs, tad tā vēsture lielā mērā sakrīt ar Andra Kolberga radošo biogrāfiju. Septiņdesmitajos viņš bija būtībā vienīgais rakstnieks, kas pilnā mērā izmantoja šauro taciņu, ko detektīva iespēju bezgalībā pieļāva padomju ideoloģija. Proti, rakstīja spožus sociālkritiskos detektīvus. Turklāt Kolbergs ne tikai izmantoja šo iespēju, bet arī radīja savu personisko sociālkritiskā detektīva paveidu: sižetiski aizraujošu un tai pašā laikā psiholoģiski viscaur pamatotu; reālajās norisēs dziļi sakņotu un tai pašā laikā paradoksālu; orientētu uz aktualitātēm, taču ar bieziem vēstures zemslāņiem apakšā. Vienlīdz talantīgi Kolbergs izmantoja tās iespējas, ko deviņdesmitajos gados piedāvāja jaunā realitāte, savukārt XXI gadsimtā ar triloģiju par Mendela Davidsona briljantiem iedibināja vēsturiskā detektīva žanru latviešu literatūrā. Un, kas arī nav mazsvarīgi, Kolbergs ar visu savu daiļradi ir apliecinājis, ka detektīvs nebūt nav “zemais” žanrs, par kādu to parasti mēdz uzlūkot. Viss ir pavisam citādi - ir labi un ir slikti detektīvi."

Berelis, Guntis. Andris Kolbergs. http://www.laligaba.lv

"Andris Kolbergs ir viens no izciliem, plaši pazīstamiem latviešu divdesmitā un divdesmit pirmā gadsimta rakstniekiem. Rakstnieks, bez kura prozas – īpaši romāna – latviešu literatūras kopaina pēdējos trīsdesmit gados nav iedomājama. Viņš, šķiet, ir visvairāk tulkotais un citās valstīs izdotais latviešu rakstnieks. Viņa grāmatas ir tulkotas sešpadsmit dažādās valodās, un to kopējā tirāža krietni pārsniedz piecus miljonus eksemplāru. [..]
Lai cik bagātīgs un daudzkrāsains bijis un ir Andra Kolberga interešu spektrs, galvenais ir un paliek literārais darbs. [..] Tuvinieki zina. ka rakstnieks kļūst nikns, ja vairākas dienas nav ticis pie rakstīšanas. Rakstīts tiek mājās, savā darba kabinetā, bet daudzos gadījumos pirms tam ir bijis pamatīgs materiālu vākšanas darbs, lasot konkrētas krimināllietas Valsts arhīvā, memuārus, attiecīgā laika presi. Savulaik iekšlietu sistēmas darbinieki ir rakstniekam daudz palīdzējuši ar faktiem. [..] Ar to viņa romāni atšķiras no tādu autoru darbiem, kas vienkārši izdomāti, pie rakstāmgalda sēžot, un tajos reizēm tēlotas situācijas, par kurām profesionāļiem jāpasmaida. [..]
Kolbergs ievedis latviešu romānā veselu virkni tādu tēlu, kādi agrāk tajā nebija sastopami. Un viņa literārajā darbībā saskatāmi vairāki posmi. Pirmajā posmā ir kriminālstāsti, parasti stāsti un humoreskas, rodas pirmais visai īpatnējais stāsts ar profesionālu noziedznieku centrā. Otrajā posmā parādās pirmais gandrīz klasiskais kriminālromāns – "Krimināllieta trijām dienām" (ja neskaitām daudzās atkāpes personu un pat viņu vecāku pagātnē, kas kļūst par raksturīgu Kolberga romānu sastāvdaļu). Sākot ar romānu "Cilvēks, kas skrēja pāri ielai", kur romāna sākumā notikušais noziegums īstenībā nemaz nav noziegums, bet nelaimes gadījums, plašā slānī ienāk tautas vēsture, lielu nozīmi iegūst otrā plāna personas, kas ir vajadzīgas vēsturiskajai ainavai, nevis krimināllīnijas risinājumam. Ievērojami paplašinās rakstnieka sniegtais informatīvais slānis. Vispārcilvēciskās problēmas tiek apaudzētas ar sava laika dzīves īstenību un reālijām. Šai laikā Kolbergs rada sev raksturīgo reālistisko sociāli psiholoģisko romānu ar atsevišķiem kriminālromāna elementiem.
Atjaunotās neatkarīgās Latvijas sākuma gados tiek radīti darbi ar plašu aktuālās publicistikas ieplūdinājumu. Un visbeidzot tiek radīta apjomīga romānu virkne, balstoties uz konkrētām krimināllietām, tēlojot savu romānu personas nozīmīgos Latvijas vēstures periodos, dokumentējot laiku un cilvēkus."

Skurbe, Astrīda. Andris Kolbergs. Rīga: Zinātne, 2006, 9., 275.–276., 286. lpp.

"Andris Kolbergs ir rakstnieks, kas cilvēka personību, viņa likteni cieši iesaista konkrētā, plastiski veidotā telpā un laikā, rūpīgi izzīmētā vēsturiskā un profesionālā vidē. Viņš izkopj jaunu romāna tipu, kur savdabīgi apvienojas, saplūst laikmeta sociālās dzīves, sabiedrībā norisošo procesu analīze ar kriminālliteratūras aso sižetiskumu.
Rīga, rakstnieka dzimtā pilsēta, tās ļaudis, dzīve, sadzīve, tikumi ir galvenie viņa daiļrades rosinātāji, neizsmeļami tipu un sižetu devēji. Andra Kolberga stāsti un romāni ir saistošs, vēsturiski un sociāli precīzs mūsdienu Rīgas dažādu sabiedrības slāņu un tipu portretējums plašākās vai šaurākās laikmeta kopsakarībās."

Kiršentāle, Ingrīda. Andris Kolbergs. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994, 124. lpp.
Nodarbespublicists
rakstnieks
scenārists
žurnāla/avīzes redaktors
Dzimšanas vieta21.12.1938
Rīga
Rīga
Izglītojies1946–1954
Rīgas pilsētas 24. septiņgadīgā skola
Tallinas iela 57, Rīga
Tallinas iela 57, Rīga, LV-1012
1954–1959
Rīgas 27. vakara vidusskola
Rīga
Rīga
1966–1968
Maskavas Poligrāfijas institūts
Maskava
Moscow, Russia

Žurnālistikas fakultātes Redaktoru nodaļa.

Darbavieta1954–1965
Rīgas Vagonbūves rūpnīca
Rīga
Rīga
1965–1968
Žurnāls "Dadzis" (1957–)
Rīga
Rīga
1968–1971
PSRS Autoru tiesību aizsardzības pārvalde
Rīga
Rīga
1971–1973
PSRS Tirdzniecības Latvijas reklāmas aģentūra
Rīga
Rīga

Tulkotājs.


1988
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Sekretārs.

1989
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Atjaunotās biedrības pirmais priekšsēdētājs.

1991–1995
Žurnāls "Atpūta" (1991–1995)
Rīga
Rīga
Galvenais redaktors.
Apbalvojumi2009
Ventspils
Ventspils
Ventspils pilsētas domes izcilības stipendija.
Dalība organizācijāsLatvijas Zolītes federācija
Rīga
Rīga
Federācijas dibinātājs un Latvijas pirmā zolītes čempionāta organizētājs (1995).

1974–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs.

1989
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Biedrs.

1989
Latvijas Detektīvžanra asociācija
Rīga
Rīga
Prezidents.

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

Biedrs.

Apcietinājums05.10.1958–22.10.1963
Laktas iela 2/4, Rīga
Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia

Brasas stingrā režīma kolonija, vēlāk – Olaines kolonija.

Bijis nepatiesi apsūdzēts par laupīšanu grupā un atradies piecu gadu ieslodzījumā.

ApbalvojumiLatvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par ieguldījumu prozā.
Mūža ieguldījums
2012

Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
21.12.1938(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Tallinas iela 57, Rīga
(Tallinas iela 57, Rīga, LV-1012)
1946 - 1954(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
3Rīga
(Rīga)
1954 - 1959(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1954 - 1965(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
5Laktas iela 2/4, Rīga
(Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia)
05.10.1958 - 22.10.1963(Nav norādīts)ApcietinājumsIela
6Rīga
(Rīga)
1965 - 1968(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
1966 - 1968(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1968 - 1971(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1971 - 1973(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1974 - 1990(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
11Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1988(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1989(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
13Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1989(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
14Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1989(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
16Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
17Rīga
(Rīga)
1991 - 1995(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
18Ventspils
(Ventspils)
2009(Nav norādīts)ApbalvojumiPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.