Andrejs Irbe

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (66); Atdzejotājs (1); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (34)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAndrejs Irbe
Papildu vārdiAndrejs Gunars Irbe
KopsavilkumsAndrejs Irbe (1924–2004) – dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs. Dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 2. pilsētas vidusskolā. Būdams iesaistīts darba dienestā, 1944. gada nogalē nonāca Dānijā, 1947. gada novembrī pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Strādājis par ierēdni. Beidzis Stokholmas universitātes Humanitāro fakultāti, ieguvis filozofijas kandidāta grādu (1958). Līdz 1989. gadam strādājis par sociologu Zviedrijas Valsts centrālajā statistikas birojā. 1943. gadā pirmās publikācijas – stāsti un dzejoļi laikrakstā "Daugavas Vanagi". Vairāku īsprozas un dzejas grāmatu autors. Tulkojis no vācu un zviedru valodas; atdzejojis zviedru valodā latviešu literāros darbus un popularizējis latviešu rakstniecību. Prozas darbi pieder pie latviešu avangarda sākotnējām izpausmēm.
Personiska informācijaDzimis zemnieku ģimenē.

1944
: vasarā iesaistīts darba dienestā, drīz pēc tam ieskaitīts leģionā. Gotenhāfena, Danciga, ievainojums, Dānija un caur to nelegāls ceļš laivā uz Zviedriju.

1965: apprecējies ar dzejnieka Artura Kaugara meitu Māru.
Profesionālā darbība

Pirmā literārā publikācija

1943: miniatūra / īsproza "Uz rīta pusi laikrakstā "Daugavas Vanagi" 28. maijā.
1943
: dzejolis "Karavīra meitenei" laikrakstā "Daugavas Vanagi" 3. septembrī.
1943–1944
. gadā līdz septembrim latviešu karavīru frontes laikrakstā “Daugavas Vanagi” publicēti dzejoļi un nelielas miniatūras.
1944: īsprozas darbi izdevumā "Latvju Jaunatne".

Dzīvodams Dānijā, piedalījās jaunatnes izdevuma “Jaunatnes Balss” redakcijas darbā, kā speciālkorespondents rakstīja jauniešu izdevuma “Jaunaudze”, vēstot par latviešu sabiedrisko un ikdienas dzīvi Dānijā.

Dzeja un īsprozas publikācijas latviešu trimdas izdevumos "Latvju Ziņas", "Latvija", "Ulubele", "Laika Mēnešraksts", "Ceļinieks", "Jaunā Gaita", "Laiks", "Zintis", "Londonas Avīze" un citur.
Laikraksta "Latvju Ziņas" līdzstrādnieks.
Bijis "Jaunās Gaitas" līdzstrādnieks.

Literārie darbi

1962: "Mums nav svētvakaru": īsprozas krājums.
1966: "Marisandra kaza": īsprozas krājums.
1976: "Fodd i f. d. svenska Lifland" ("Dzimis bij. zviedru Vidzemē): dzejas krājums zviedru valodā.
1979: "bez gulbjiem un bez sniega": dzejas krājums.
1989: "Divdesmit ceturtais austrumu garums": dzejas krājums.
1991: ".. tad kādu patiesību?": dzejas izlase.
1993: "Dubultapgaismojums": prozas izlase.

20. gs. 40.–50. gados Zviedrijā, vēlāk arī ASV latviešu periodikā publicējis daudz literatūrkritisku apceru, recenziju, informāciju. Rakstījis apceres par latviešu literatūru citvalstu izdevumos.
Trimdas periodikā publicējis zviedru, norvēģu, islandiešu lirikas atdzejojumus un prozas tulkojumus latv. valodā. Darbojies par tulkotāju Somijas zviedru žurnālā "Horisont".

1964: uzaicināts par zviedru kultūras un sabiedriskās dzīves jautājumu žurnāla Origo redaktoru; žurnāls, faktiski rakstu krājums, iznāk četras reizes gadā un raksta arī par baltiešu dzīves jautājumiem.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas atdzejojis Gētes, Georga Trākla, Hansa Karosas un citu dzeju.
No zviedru valodas tulkojis Artura Lundkvista īsprozu.
Citātu galerija

Par Andreja Irbes rakstniecību

"Irbes rakstniecība, viņa proza, mēģina rast jaunas reālitātes jēdzienu, apzinoties, ka agrāko laiku struktūras ir tikai illūzoriskas, jo perspektīva ir tikai viens veids, kā attēlot telpu. Tā kā stilistikā Irbe ir paveicis to, ka subjektīvi tverdams ainas, secības, lokveidīgi atgriezdamies pie vietām un notikumiem, viņš bieži mums vienlaicīgi rāda, izgaismo, padziļina situācijas, gan tās ietverdams fokusā, vai arī no vietas attālinādamies. [..] Arī prozas darbos Irbe iepludina specifisku liriskumu, to darot bieži stāsta sākumā un labprāt rod irracionālas noskaņas ar dabas aprakstiem. [..] Jāņa Jaunsudrabiņa balvas piešķiršana Irbem liecina, ka žūrijas komisija ir atzinusi tos jaunos pagriezienus latviešu literatūrā, kurus autors mums sniedz. Nav viegli izdevējiem, apzinoties, ka mūsu vecākā paaudze, kas sastāda ievērojamāko trimdas lasītāju skaitu, būdami diezgan konservātīvi pēc dabas, nelabprāt būs ar mieru „atdoties" jauniem stila un tematikas meklējumiem, vai arī pat eksperimentiem. Taisni tāpēc A. Irbes panākums ir vērā liekams un viņa grāmata atzīstama."

Ķiķauka, Tālivaldis. Marisandra kaza un tās autors. Tilts, Nr. 84-85, 1967.

"Mums nav svētvakaru" (1962)

"Autors ir vērotājs, daudzos gadījumos viņš pievēršas it kā nesvarīgiem notikumiem un lietu aprakstiem un tikai tad, kad lasītājs izpratis vārdu "dubultapgaismojums" mēs redzam, ka „ceļojošā acs" atklājusi šīs lietas un tās vairāk nekā svarīgas stāstījuma saturam, pārdzīvojumam un cilvēka iekšējam es. Es nedomāju, ka, lasot Andreja Irbes grāmatu, drīkstam meklēt viņš mums tādus nevēlas rādīt, bet tajā pat laikā viņš ir nopūlējies parādīt – individuālo cilvēku un to, kas visos cilvēkos ir universāls. Sajā sakarībā varētu pārmest autoram vienu lietu – lasot grāmatu nav svētvakaru" paliek iespaids, ka kuru katru brīdi būs jāsaduras ar jaunu „literāri-psīchologisku" triku. Attaisnojot varētu teikt – šie triki pārliecina un rada sajūtu, ka autors ar varoņiem kustas dažādās sfairās – viņš ir to iekšpusē, ar tiem, aiz tiem un ārpus tiem. Mēs cilvēkus redzam netikai kā cilvēkus, bet arī kā vienotību ar apkārtni – dabu, universu – citiem vārdiem – materiālām lietām un vērtībām.

Zariņš, Guntis. Laikmetīgs dubultapgaismojums. Londonas Avīze, 1962, 24. aug.

"Ar šo noveļu grāmatu, kuru – skaidri jūtams – devis īsta talanta īpašnieks, mūsu pārāk sastingušajās prozas tradīcijās beidzot parādījusies griba iet tālāk, atbrīvoties no ērtajām visiem saprotama tautas rakstnieka manierēm, meklēt jaunas iespējas izteiksmē, tēlojuma un vēstījuma veidā, tuvoties eksperimentiem, kādiem nodevušies vairāki lielo tautu modernie prozas rakstnieki Rietumos. Varētu teikt, Andrejs Irbe ir mūsu pirmais novelists, kas vēlas iet apmēram tādā 1 pašā virzienā, kādā ar liriku gājuši jaunā s paaudzes spirgtie dzejnieki Saliņš, Tauns, Stumbrs, Krēsliņš un vēl citi. [..] Irbe vēlas veidot stāstījumu ārpus laika valgiem. Liekas, viņa nolūks šai ziņā ir raksturot tikai to, ko mēdzam vispārīgi apzīmēt par mūsu pārdzīvojumam lemto laikmeta atmosfairu, kura iedarbojas uz dvēseli kā kādi radioaktīvie nokrišņi uz miesas audiem. Otrkārt, Irbe centies izvairīties no ciešiem pieturas punktiem telpā. Atkal, protams, vairākos gadījumos varēs noteikt, ka noveles darbība risinās, piemēram, otra pasaules kapa austrumu frontē, Vācijā, Zviedrijā. Bet tas pavisam nav svarīgi. Kaut cik pārmainot ainavas rekvizītos, to, kas noticis Zviedrijā, tikpat labi varētu pārcelt, teiksim, uz Vāciju, Norvēģiju vai citu zemi. Galvenais ir tēlotie cilvēki ar sava likteņa mezgliem, kaislībām, kompleksiem, zemapziņas slāņiem."

Rudzītis, Jānis. Mums nav svētvakaru. Daugavas Vanagi, 1962.

"Marisandra kaza" (1966)

"Irbes noveļu varoņi ir cilvēki un tikai cilvēki paši par sevi. [..] Irbes talantā laikam diezgan sīvi cīnās liriķis ar stāstnieku. Kompromiss panākto ar to, ka īpaši notikums, bet nereti arī vēstījums vīna novelēs iegremdēts bagātā, visumā ļoti liriskā, krāsainā aprakstā. Manuprāt, tas varētu būt arī kaut cik skopāks, Jo tiecas notikumu aprakt un vēstījumu aizplīvurot tik ļoti, ka mazinās spriegums. Salīdzinot ar pirmo grāmatu. Irbes Jaunajā noveļu krājuma daudz bagātāka leksika, kas tad izmantota dažkārt jau gluži krāšņu dabas tēlojumu rindkopām vai psīchisko stāvokļu diezgan sīkai analizē un raksturošanai. Ari izteiksme kļuvusi krietni lokanāka. [..] Andreja Irbes noveļu krājums Marisandra kaza ir viena no tām grāmatām, kas nav ne vakardienas manta, ne provinciāla. Ir izaudzis, kas steidzies laikam līdz. "

Rudzītis, Jānis. Moderns noveļu krājums. Latvija, 1966, 6. aug.


"bez gulbjiem un bez sniega" (1979)

"Tā kā gulbju un sniega mūsu dzejā ir vairāk nekā tādas mantas, kas iet kopsolī ar pašreizējo pasauli, tad labi vien ir, ka Irbe ir iestiprinājis savu – no latviska tradicionālisma perspektīvas raugoties –īpatnāko akmentiņu latviešu dzejas lielajā mozaīkā."

Silkalns, Eduards. andrejs g. irbe bez gulbjiem un bez sniega. Austrālijas Latvietis, 19721. dec.


".. dzejnieks dziļāk nekā agrāk racies latviskuma pamatos. [..] Jauns autora sasniegums ir "Miniatūras", kas žanri atgādina Ziedoņu "Epifānijas", bet li īsākas aa koncentrētākas. Asprātīgas asociācijas te panāktas, droši an veikli lietojot absurdismu."

Strēlerte, Veronika. Divvalodu rakstnieks. Latvija, 1980, 26. janv.

SaiknesMāra Kaugara - Sieva
Arturs Kaugars - Sievastēvs
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
Dzimšanas vieta10.02.1924
Rīga
Rīga

Dzīvesvieta1945
Gurrehusa
Aarhus, Denmark
Bēgļu nometnē.

1945–07.11.1947
Dānija
Denmark
07.11.1947–2004
Zviedrija
Sweden
IzglītojiesRīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Mācījies Rīgas 2. pilsētas vidusskolā.


15.05.1946
Dānija
Denmark
Beidza mācības Latviešu bēgļu ģimnāzijā Dānijā.

1958
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Beidzis Humanitāro fakultāti, iegūstot filozofijas kandidāta grādu.

Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība

1970
Zviedrija
Sweden
Zviedrijas Rakstnieku savienības biedrs.

1982–1990
Latvijas PEN klubs

Priekšsēdis.


1991
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Ceļojums1959
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Viesojās Latviešu Jaunatnes dienās.

1959
Kanāda
Canada
1962
Čikāga
Chicago, Illinois
00.11.1969
Kanāda
Canada
Miršanas vieta05.01.2004
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

ApbalvojumiJāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par noveļu krājumu "Marisandra kaza".
1967

Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
10.02.1924(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Dānija
(Denmark)
1945 - 07.11.1947(Nav norādīts)DzīvesvietaValsts
3Gurrehusa
(Aarhus, Denmark)
1945(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
4Dānija
(Denmark)
15.05.1946(Nav norādīts)IzglītojiesValsts
5Zviedrija
(Sweden)
07.11.1947 - 2004(Nav norādīts)DzīvesvietaValsts
6Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1958(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1959(Nav norādīts)CeļojumsValsts
8Kanāda
(Canada)
1959(Nav norādīts)CeļojumsValsts
9Čikāga
(Chicago, Illinois)
1962(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta
10Kanāda
(Canada)
31.10.1969(Nav norādīts)CeļojumsValsts
11Zviedrija
(Sweden)
1970(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1991(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
13Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
05.01.2004(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
14Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.