Alfreds Kalnājs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Izdevējs (1); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAlfreds Kalnājs
Papildu vārdiKrembergs
KopsavilkumsAlfreds Kalnājs (1904-1999) - grāmatizdevējs. Latvijas Universitātē studējis ķīmiju, beidzis Latvijas konservatoriju un Ernesta Vīgnera Fonoloģijas institūtu. Strādājis par mūziķi Rīgā. Izveidojis Rīgā mākslas salons ar gleznām, grāmatām, notīm. Viens no korporācijas Konkordijas Valdemaria dibinātājiem (1927). 1944. gada rudenī devies bēgļu gaitās uz Vāciju, strādājis "Europāischer Kūnstlerdienst" orķestrī Berlīnē. 1948. gadā Manheimā izveidoja savu apgādu. Tas darbību plašāk izvērta un turpināja Čikāgā, kur izveidoja arī savu spiestuvi, izdodot virkni latviešu trimdas autoru ( Olafs Stumbrs, Guntis Zariņš, Velta Sniķere u. c.) grāmatu, drukājot latviešu periodiskos izdevumus "Zintis" un "Šaha pasaules", kā arī latviešu komponistu (Volfgangs Dārziņš, Tālivaldis Ķeniņš u. c.) nošu materiālus.
Personiska informācija1940: 8. aprīlī uzvārdu Krembergs nomainījis uz Kalnājs.

Profesionālā darbībaAlfrēdu Kalnāju trimdā pazina kā grāmatu, žurnālu, nošu izdevēju; gleznu, mūzikas, šaha mākslu cienītāju.
1953: Čikāgā iekārtoja spiestuvi, kur iespieda rakstus, grāmatas, notis (Volfganga Dārziņa "200 latviešu tautas dziesmas", 1961, Andreja Jurjāna, Emila Melngaiļa, Tālivalža Ķeniņa u. c. kompozīcijas), daudzus gadus žurnālu Labietis, kur piedalījies arī kā līdzstrādnieks.
Izdeva žurnālus "Zintis" un "Šaha Pasaule".

Alfrēda Kalnāja apgāda izdotās daiļliteratūras grāmatas

1951: Mauriņa, Zenta. Baltais ceļš.
1952: Širmanis, Jānis. Pīkstīte.
1955: Ērmanis, Pēteris. Lapu lasītājs.
1956: Rubulis, Aleksis. Via Tua.
1957: Galeniece, Rasma. Atzīšanās.
1958: Freimanis, Eduards. Zemdegas.
1959: Mednis, Edvīns. Saule dejo.
1960: Stumbrs, Olafs. Etīdes.
1960: Ķezbers, Kārlis. Mainas hercogiste.
1960: Kreicers, Hermanis. Ceļi un gājēji.
1961: Sniķere, Velta. Nemitas minamais.
1961: Zāle, Klāra. Mēness kokle.
1961: Freimanis, Eduards. Daigās rotaļas.
1962: Irbe, Andrejs. Mums nav svētvakaru.
1963: Aigars, Pēteris. Gājiens uz tautieša namu.
1963: Širmanis, Jānis. Lielās pasaules sākums.
1963: Zariņš, Guntis. Dvēseļu bojāeja.
1964: Freimanis, Eduards. Dumpju dūdas.
1964: Hermane, Valentīne. Viss negaist.
1964: Zemdega, Aina. Basām kājām.
1965: Cakars Oļģerts. Stiklam pieslīd un zūd.
1965: Rūsis, Oļģerts. Gonērs un viņa bars.
1965: Mednis, Edvīns. Dvēseles dumpo.
1966: Guntis. Cilvēku medības.
1966: Zenta Liepa. Vaŗa gredzens.
1968: Eduards Freimanis. Apsēstie.

Publicējis rakstus žurnālā "Labietis" un citviet.

Sabiedriskā darbība

Studiju sākumā dažiem domu biedriem dibinājis korporāciju tautiskā garā Cursia, ko vēlāk pārdēvē par Turaidu.
1927: kopā ar domubiedriem dibinājis studentu korporāciju Concordia Valdemaria.
1928: darbojas Nacionālās Jaunatnes Savienības mūzikas daļas vadībā.
1929/1930: darbojas Ceļojošajā Operetē.
1931: kopā ar režisoru un skatuves pedagogu Zeltmati un dziedoni Tāli Matīsu dibina Zemnieku Drāmas teātri.
Piedalījies simfoniskos orķestros un mūzicējis dažādos ansambļos vasaras sezonās.
Izveidojis vienu
no lielākajām privātām nošu krātuvēm Rīgā. Kara laikā darbojas Frontes teātrī, spēlēja ksilafonu Rīgas radiofonā.
1942: oktobrī kopā ar gleznotāju Jāni Tīdemani Krišjāņa Barona ielā 2 atvēris gleznu un skulptūru salonu.
1948: latviešu DP nometnē Manheimā izveidoja apgādu un tirgoja arī pastmarkas, notis

Čikāgā strādājis par namzini.

Citātu galerija"Čikāgas tuvējos ziemeļos mazajā "vītolu" ielā gumst mazs divstāvu namiņš ar jo plašiem logiem uz ārpasauli. Rudenīgajā vakarā vēlīnais garāmgājējs nereti vien izbrīnā paveras lielajā skatlogā, aiz kura redzami pilni grāmatu plaukti un virs tiem sastatītas gleznas, tur veidodamas visai īpatnu krāsu galeriju.
Kopš 1951. gada šeit mīt un strādā Čikāgas latviešu grāmatu,nošu un žurnālu izdevējs Alfrēds Kalnājs. 719 West Willow ielā ir vienmēr patīkami iegriezties. Ienācēju sveic pats enerģiskais labietis - namatēvs. lenākot ciemiņš jūt, ka uz to neuzkrītoši noraugās daudzo latviešu radītās kultūras vērtības - grāmatas un gleznas. Un Alfrēdam Kalnājam, pārvarot visādus šķēršļus, jo bija jāpārorientējās no mūziķa un mākslas salona vadītāja Rīgā uz šo jauno amatu, jeb pareizāk sakot - amatiem, ir savi neatņemami nopelni šo latvju kultūras vērtību iziešanā tautās. Viņš desmit gadu laikā izdevis daudzas grāmatas, kuru vērtība nekad nezudīs kamēr vien pastāvēs latvju tauta."

A. Alfrēda Kalnāja grāmatniecībai veltītie gadi. Latvija Amerikā,1962, 31. janv.

"Alfrēds Kalnājs. Gandrīz vienīgais izdevējs, kurš tic dzejai - tic tam, ka dzeju vēl vienmēr var pārdot un ka latviešu trimdinieki to vēl vienmēr vēlas rakstīt. [..] Alfrēds Kalnājs ir dinamīts - starp diviem teikumiem viņš skrien pie preses un apskata kā krīt programmas svētku sarīkojumiem. Viņa galva pilna ideju un domu - kā izdot jaunās grāmatas, kā panākt, lai cilvēki vairāk lasītu latviešu grāmatas un beidzot viņš ir arī degviela Zintim. [..] Spiestuve moderni iekārtota un tajā ieguldīts viss izdevēja kapitāls. Plauktos grāmatas. Gar
sienām gleznas. Mašīnu sanoņa un varenas pārliecības pilna balss - Vītolu ielā valda bajārs. Viss, kam kāds sakars ar latviešu kultūru, ir tuvs Alfrēdam Kalnājam. Ne viens jauns mēģinājums jeb eksperiments, ja tas nāk par labu mūsu kultūras attīstībai, viņu nebaida. Zintis bija viens šāds eksperiments un izrādās, ka tas ir panākumiem bagāts.


Zariņš, Guntis. Grāmatu bajārs un viņa galms. Londonas Avīze, 1962, 10. aug.
Nodarbesgrāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas vieta13.01.1904

Dzimis Medņu pagastā, kura teritorija šobrīd iekļauta Krustpils novada Variešu un Mežāres pagastos.

DzīvesvietaSentpītersburga
St. Petersburg, Florida, United States
1948–1949
Manheima
Mannheim, Baden-Württemberg, Germany

Latviešu DP nometne.


1949
Čikāga
Chicago, Illinois
Izglītojies1930
Rīgas Fonoloģijas Institūts

Beidzis Ernesta Vīgnera Fonoloģijas institūtu.


Heidelberga
Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany

Papildinājies altvijoles (bračas) un vijoles spēlē.


Jēkabpils Valsts vidusskola
Jēkabpils
Jēkabpils
1924–1927
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējis ķīmiju.


1928–1934
Rīgas tautas konservatorija
Rīga
Rīga

Studējis sitamo instrumentu un kara kapelmeistaru klasē. Beidzis ar vidusskolas skolotāja tiesībām mūzi.

Darbavieta1945–1948
Berlīne
Berlin, Germany
Strādājis Europaeischen Kunstlerdienst orķestrī.
Dalība organizācijāsKonkordija "Valdemārija"
Viens no dibinātājiem.
Emigrē1944
Vācija
Germany
1949
Čikāga
Chicago, Illinois
Miršanas vieta20.07.1999
Florida
Florida, United States

Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
1924 - 1927(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1928 - 1934(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Heidelberga
(Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Jēkabpils
(Jēkabpils)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Vācija
(Germany)
1944(Nav norādīts)EmigrēValsts
6Berlīne
(Berlin, Germany)
1945 - 1948(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Manheima
(Mannheim, Baden-Württemberg, Germany)
1948 - 1949(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
8Čikāga
(Chicago, Illinois)
1949(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
9Sentpītersburga
(St. Petersburg, Florida, United States)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
10Čikāga
(Chicago, Illinois)
1949(Nav norādīts)EmigrēPilsēta
11Florida
(Florida, United States)
20.07.1999(Nav norādīts)Miršanas vietaNovads

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.