Aleksandrs Štrāls

Dzimis plostnieka, pārcēlāja un ādmiņaģimenē. Agrā jaunība braucis ar plostiem, bijis pārcēlājs uz celtuves pie Pļaviņām, strādājis lauku darbus. 

Apmēram 20 gadu vecumā aizbraucis uz Rīgu, kur dažus mēnešus mācījies Kūrava un Pasija daiļkrāsošanas darbnīcās; iegādājies ūdens krāsas, atgriezies Pļaviņās, kur nodevies glezniecībai. Jaunā mākslinieka darbus ieraudzījis stiklu fabrikas direktors Oskars Henzels, kas arī pats zīmējis, un sūtījis Štrālu pie fotogrāfa Aspera Rīgā, kur tam bijusi iespēja mazliet strādāt ar akvareli. Vēlāk Henzels ar Zengbušu deva iespēju Štrālam iestāties Blūma mākslas skolā. 

Jaunākais brālis rakstnieks Kārlis Štrāls. 

Pirmā pasaules kara laikā strādājis lauka rezerves hospitālī, kur mainījis savu vietu, apmezdamies Rīgā, Pēterpilī, Pliskavā, Narvā un Lugā. Pēc atvaļināšanas no kara dienesta devies uz Kubaņu, kur darbojies kā skolotājs. 

1921. gada sākumā atgriezās Pļaviņās.

Tuvāko draugu pulkā Jānis Akurāters, Voldemārs Dambergs, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe, Edvarts Virza, Edvarts Vulfs, Gustavs Žībalts un citi.

Izstādēs piedalījies no 1901. gada.Personālizstādes sarīkotas Rīgā (1909, kopā ar gleznotāju Arnoldu Tiginu), Rīgā unMadonā (1929), Jēkabpilī, Pļaviņās, Daugavpilī (1930, kopā ar Arnoldu Tiginu), Rēzeknē (1931), Pļaviņās un Koknesē (1943). 

Piedalījās Kultūras fonda rīkotajās izstādēs, kā arī latviešu mākslinieku izstādēsārzemēs: Helsinkos, Tallinā, Kauņā, Varšavā, Krakovā, Kopenhāgenā,Parīzē, Londonā, Maskavā un citur.

Piemiņas izstādes Rīgā un Madonā (1964), Koknesē (1968, 1979), Valmierā (1987), Rīgā(1980). 

PAR ALEKSANDRA ŠTRĀLA GLEZNIECĪBU

“Aleksandrs Štrāls ir īpata uninteresanta parādība mūsu glezniecībā. Viņa māksla nemeklē ārējoapzeltījumu, virtuozitātes spožumu. Tā ir pazemīga un sirsnīga,īsta savā iekšējā skaņā un dziļi emocionāla savā izkoptajālirismā…”

Siliņš, Jānis. Latvijas māksla 1800–1914, II. sējumā(“Daugava” Stokholmā, 1980).

"Būdams veikls zīmētājs, mākslinieks darbojies grāmatu un žurnālugrafikā, ilustrējis Kārļa Štrāla (Karš, 1939), JāņaJaunsudrabiņa (Jaunsaimnieks un velns, 1932, Atpūtā),Annas Brigaderes (Akmeņu sprostā, 1933, Atpūtā) literārosdarbus. Viņš darinājis dekorācijas Rīgas un provinces teātraizrādēm, neilgi strādājis par skolotāju. 1936.gadā saņēmisKultūras fonda prēmiju par gleznu “Daugava agrā pavasarī”.Trīsdesmitajos gados viņa gleznas tikušas iekļautas VilhelmaPurvīša organizētajās latviešu mākslas izstādēs nozīmīgos Eiropaskultūras centros."

Markēviča, Māra Anna. Ar dvēseles siltumu un rāmu dzīvesprieku. Latvijas Vēstnesis, 2004, 29. jūn.

"... dzīvē būdams atturīgs un kluss, bet cītīgs un ražens glezniecībā, ar saviem darbiem allaž piedalījās visos savu  draugu pasākumos. Tādēļ sākot ar 1901. gadu (kad Štrāls sāka izstādīt savus darbus), viņš piedalās vienmēr gandrīz vai visās kopīgās izstādēs. [..] A. Štrāla glezniecības spēka avots — reālisms. Viņa darbu saturs — zemnieku dzīve. [..] Viņa darinātajai ainavai piemīt tīkams klusums un siltums. Štrāls savā mākslā nav svaidījies nedz pa labi, nedz pa kreisi, lai dzītos pēc modernisma. Viņa reālisms, ka allaž bijis vienkāršots zīmējumā, pietiekošs dekoratīvs plankumu sadalījumā ar zināmām impresijas ieskaņām krāsās, palicis gandrīz četrdesmit gadus negrozīts. Tikai drošāks, dziļāks un izkoptāks tas tapis. A. Štrāla ilustrācijas seko tam pašam vienkāršības principam."

Bajārs, Andis. Aleksandrsam Štrālam sešdesmit pieci gadi. Laikmets, Nr.26 (23.06.1944)

–1914
Rīga
Dekorators Apollo teātrī.

–1914
Rīga
Dekorators Jaunajā Rīgas teātrī.

1903
Dekoratora palīgs Rīgas Krievu teātrī.

1918–1920
Kubaņas apgabals
Zīmēšanas skolotājs.

1922–1929
Pļaviņu ģimnāzija
Pļaviņas
Zīmēšanas skolotājs.

–1892
Kokneses pareizticīgo draudzes skola
Koknese

1899–1902
Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola
Krišjāņa Barona iela, Rīga
Mācījies kopā ar Jāni Jaunsudrabiņu, Voldemāru Zeltiņu, Voldemāru Matveju, Arnoldu Tiginu un citiem.

1902
Sanktpēterburga
Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skola. Mācības bijisspiests pārtraukt materiālo apstākļu dēļ.

1922
Neatkarīgo mākslinieku vienība
Rīga

Pļaviņu Bāru kapi