Alberts Spoģis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (25); Recepcijas persona (18)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAlberts Spoģis
PseidonīmsOrfejs Sienāzis, Madis Dzeits, Alberts Strazdiņš, Anatols Spūlāns, -ģis, -xy
KopsavilkumsAlberts Spoģis (dzim. 1924) - dzejnieks, filozofs un publicists. Četru dzejoļu krājumu autors. Raksta gan latgaliešu rakstu valodā, gan latviešu literārajā valodā.
Personiska informācija
Dzimis lauksaimnieka un vietējās krājaizdevu sabiedrības darbinieka ģimenē. No mazām dienām pieradis strādāt lauku darbus un grāmatvedības darbu. 1941. gadā arestēts un uz Krasnojarsku izsūtīts Alberta Spoģa tēvs.
"Esmu dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišku sādžā 1924. gada 9.oktobrī. Pie mūsu mājām vienā pusē bija Daugavas meita - gleznainā Dubnas upe ar skaisti svinīgo baznīcu krastā, otrā - apaļīgie Spūļu un Vepru ezeriņi, nelieli pauguri, bērzu birztalas, starp kurām latgaliski pieticīgo māju puduri... Balti lauku ceļi, kas aizvijas uz Preiļiem un Līvāniem. Tādu dzimtās puses veidolu savā atmiņā un iztēlē esmu saglabājis ilgajos svešatnes gados, un tas arī radis atspulgu manā dzejā." / Latvijas Vēstnesis, 1999, 8. okt.

Vācu okupācijas laikā strādāja savā saimniecībā un par grāmatvedi krājaizdevu sabiedrībā.
Alberta Spoģa ģimenē ar sievu Mariju Elizabeti Spoģi (1924-2017) uzauguši 6 dēli un meita Veronika.

2018: intervija ar Albertu Spoģi Latvijas Radio: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstast...
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1948: 4. janvārī pirmā publikācija - meditācija "Ziemassvētki", dzejolis "Ziemassvētku vakarā" un feļetons "Karuselis" 77. skautu pulciņa laikrakstā "Daugava".

Literārie darbi

1959: dzejas krājums "Zylūs azaru šolkas".
1960: dzejas krājums "Pirmās vijolītes".
1972: dzejas krājums "Dzagyuzes lineņi".
1972: dzejas krājums "Pecunia".
Publicējis dzejoļus, literatūrkritiskus rakstus, esejas vācu, trimdas latviešu, arī latgaliešu periodiskajos izdevumos "Latgola", "Latgolas Balss", "Dzeive", "Gaisma", arī "Kara Invalīds", "Latvija", "Latvija Amerikā" un citviet.

Rakstījis latviešu trimdas periodikā par filozofijas, kultūras un mākslas problēmām. Viņa darbos vērojams spraigs, atjautīgs un emocionāls stils. Mācījies pie slavenajiem vācu literātūras kritiķiem Benno fon Vīzes, Hēzelhauza un Srimpfa. 20. gs. 50. gadu beigās strādāja pie plašas doktora disertācijas par Franča Brentāno attiecībām ar angļu filozofiju, kā arī strādāja par reliģijas skolotāju Minsteres latviešu ģimnāzijā un papildinās teoloģijā un slavistikā Minsteres universitātē.

Minsterē izveidoja latgaliešu literatūras un kultūras materiālu krātuvi "Latgaļu sāta" un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uz Latgali pārveda visas trimdā izdotās latgaliešu grāmatas.

Redaktora un žurnālista darbība

Aktīvi darbojies trimdas latgaliešu kultūras dzīvē.
Rediģējis Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības informācijas biļetenus.
Žurnāla "Kara Invalīds" redaktors.
Žurnāla "Gaisma" redaktors.
Laikraksta "Dzeive" redaktors.
"Tāvu zemes kalendārs" redaktors.
Zinātnisko rakstu krājuma "Acta Latgalica" redaktors.
1960: publicējis monogrāfiju par mākslinieku Juris Soikānu.

Sabiedriskā darbība

Darbojies LAK Eiropas centra prezidijā un Vācijas LCK bijis ģenerālsekretārs. PBLA Kultūras fonda pedagoģijas referents.
Andrīva Jūrdža fonda vadītāja vietnieks Eiropā
Citātu galerija

Par Alberta Spoģa dzeju

"Dzejā veiksmīgi apvienojis rietumu modernisma strāvojumus ar latviešu un latgaliešu literatūras klasiskajām tradīcijām. Dzejas tematika ir visai tradicionāla - mīlestība, daba, dzimtene, cilvēcīgi meklējumi pēc iespējami lielākas pilnības, pārdomas par indivīda vietu dzīvē un pasaulē, par dzīvību un nāvi. Plaši lietojis īpašu panta formu, t. s. desmitrindi - divus piecrindu pantus, ko dažkārt papildina vēl noslēdzoša rinda ar t. s. kodu. Šie dzejoļi pieder pie interesantākajiem dzejas formas veidojumiem latgaliešu dzejā."

Salceviča, Ilona. Alberts Spoģis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 550. lpp.

"A. Spoģa dzejai ir bagāts poētiskās tehnikas pamats. Tajā atrodam tādas klasiskās strofas kā sonetus, tercīnas, antīkās strofas. Ir arī oriģināli strofiski jaundarinājumi, piemēram, īsrindu desmitrindes. [..] Interesanti iecerē un realizācijā dabas dzejoļu cikli. [..] vispār A. Spoģa dzejas saistība ar ārpasauli nepastāv tās atdarinošā apdzejošanā. Tā viņam ir tikai liriskās situācijas izraisītāja, impulsētāja. Dzejoļa saturs piepilās ar izraisīto refleksiju, kas ir vairāk subjektīva nevis no ārpasaules determinēta, jo dzejnieks, piekļaujoties dzīvei, par galveno izvirza paša atbalsi."

Valenis, Vitolds. Latgaliešu lirikas vēsture. Rīga: Jumava, 1998, 137. lpp.


Par dzejas krājumu "Zylūs azaru šolkas" (1959)

"Alberts Spoģis, kas pēc savu meklējumu līmeņa ir, savā ziņā, kļuvis par pasaules cilvēku, par franču, angļu un vācu filosofijas un literātūras gara un tendenču sapratēju un tulkotāju, ar savu pirmo dzeju grāmatu, tā sakot, ar savu intimāko dvēseles saucienu ir atgriezies nekur citur, bet savā dzimtajā pusē Latgalē, pie saviem ezeriem, pie debesīm, pie klusuma un pie lūgšanas, ko māte viņam mācīja Latgales izloksnē. Tā ir kāda dziļāka sniegšanās, nekā virspusīgi to varētu iztulkot. Būtībā te nav vajadzīgs nekāds iztulkojums: dzejnieks ir nometis savu Vakareiropas filosofa talāru, atgriezies tur, kur Latgales ciema malā zied rudzi, kur ezeros dun pagātne un nākotne, viņš tur nometies ceļos, lūdz Dievu. [..] Kopā saņemot, krājumā ir daudz
skanīgu dzimtenes un mīlestības dziesmu, daudz dzirkstamu domu. Tās lasītāju ved pa dzimteni un pa jauno un nemierīgo domu pasauli svešumā. Reizē tomēr ari jāatzīstas, ka uzmācas šaubas: vai trauslā dzejas forma ir tā īstā, kur Albertam Spoģim vajadzētu pūlēties ielikt savu konstruktīvo domātāja degsmi? Cita veida izteiksmes viņa darbos, liekas, būtu spēcīgākas un tālāk atbalsotos nekā tas spējis parādīties ritmu meklējumos."

Klīdzējs, Jānis. Dzeja izloksnē. Laiks, 1960, 9. apr.

Par dzejas krājumu "Pirmās vijolītes" (1960)

"Filosofijas doktors, Latvijas karavīrs, kristīgas civilizācijas pētnieks un jauna cilvēka bruņojuma meklētājs tajā, jaunatnes audzinātājs Vācijā un atpūtas brīžos aizsapņotājs uz savu dzimto malu Latgali, kur no grūtas rūpju un darba dzīves cēlās balti ticības torņi un ziedēja brīnišķīgas sapņu vijolītes un rudzupuķes. Apmēram tāds varētu būt Alberta Spoģa personības un dzīves profils. [..] Salīdzinot šo krājumu ar autora
pirmo, pamanāms, ka viņš gājis iejūgu soli augšup un - arī dziļāk. Viņa dzeja kļuvusi melodiskāka, vārds izvēlētāks un pats dziesmu skandētājs redzīgāks un patiesāks pret sevi, pret saviem mīlamiem objektiem, savām sāpēm un priekiem. Viņa domātāja līnijas apsegtas ar dzejas balsi un krāsām."

Klīdzējs, Jānis. Domātājs ar dzeju. Laiks, 1961, 7. jūn.


Par dzejas krājumu "Pecunia" (1972)

"Alberts Spoģis nav tikai laikmeta izteicējs un filozofs. Viņi ir arī dabas un niansētu dvēseles pārdzīvojumu liriķis."

Apse, Arnolds. Divsejainā laikmeta izteicējs. Latvija, 1973, 6. janv.

Par dzejas krājumu "Dzagyuzes lineni" (1972)

"Alberta Spoģa persona pierādījums, ka latgaļiem izaudzis spēcīgs sava novada dzejnieks, kas līdz ar krāsainām bukoliskām dzimtenes ilustrācijām ir ļoti inteliģents sekotājs un līdzdomātiijs teoloģiskām un prātnieciskām sistēmām, kā arī patstāvīgs talants ar neatkārtojamu, tikai viņam dāvātu formu."

Liepiņš, Oļģerts. Dzejnieka skats apskauj visu. Londonas Avīze, 1973, 15. jūn.
Nodarbesdzejnieks
literatūrzinātnieks
filozofs
Dzimšanas vieta09.10.1924

Dzīvesvieta
Nonāk karagūstekņu nometnē Cedelgemā. Gūsta laikā A. Spoģis mācās nometnes Tautas augstskolā vācu, angļu un latīņu valodu, kā arī vācu literatūras dzejas teoriju pie prof. Dr. Z.Vitena
IzglītojiesBonnas Universitāte
Bonna
Bonn, North Rhine-Westphalia

Studējis filozofiju, katoļu teoloģiju, vācu literatūru un vēsturi, pedagoģiju un žurnālistiku.


Hamburgas universitāte
Hamburga
Hamburg, Germany

Studējis filozofiju, katoļu teoloģiju, vācu literatūru un vēsturi, pedagoģiju un žurnālistiku.


Madride
Madrid, Spain

Studējis filozofiju, katoļu teoloģiju, vācu literatūru un vēsturi, pedagoģiju un žurnālistiku.


Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

Beidzis filoloģijas–filozofijas fakultāti Minsterē.


Vārkavas 6-klašu pamatskola
Vārkava
Vārkava , Asares pagasts, Aknīstes novads
1946–1949
Oldenburga, Vācija
Oldenburg, Lower Saxony, Germany

Beidzis R. Blaumaņa latviešu ģimnāziju Omstedes nometnē Oldenburgā.


1946
Melle
Melle, Germany

Mācījies Melles latviešu ģimnāzijā.


1949–1950 (Datums nav precīzs)
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421

Divus semestrus studējis baltu un ģermāņu valodas un salīdzināmo valodniecību.

Darbavieta1941 (Datums nav precīzs)
Vārkava
Vārkava , Asares pagasts, Aknīstes novads
Kļuvis par Valsts statistikas pārvaldes brīvprātīgo lauksaimniecības korespondentu Vārkavas pagastā un laikraksta  "Daugavas Vēstnesis" lauku korespondentu.

00.04.1957–00.11.1987
Minsteres latviešu ģimnāzija
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

Kopš 1957.gada Minsteres ģimnāzijas skolotājs, kopš 1983.gada arī saimniecības vadītājs.


1984
Pēc V. Loča nāves kopš 1984. gada arī Latgaļu izdevniecības vadītājs. A. Spoģis Minsterē ir izveidojis bagātīgu latgaliešu grāmatu u.c. kultūras vērtību krātuvi "Latgaļu sāta".
Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība
Latviešu Rakstnieku apvienības biedrs.

Andryva Jūrdža fonds
A. Jūrdža fonda vadītāja vietnieks. 

1949
Vācija
Germany

Latviešu katoļu studentu apvienība "Dzintars", kur ieņēmis vadības amatus kā viceprezidents, komisijas loceklis u. c., sarakstījis šīs organizācijas vēstures divus sējumus, vairākkārt piedalījies katoļu studentu kustības Pax Romana kongresos Briselē, Venēcijā, Cīrichē, kur lasījis referātus.

Dienests1943
Latviešu leģions

Nozīmēts 33. pulkā. 1944. gada martā pie Zilupes smagi ievainots un nosūtīts uz Vāciju ārstēties.

Ceļojums00.08.1967
Čikāga
Chicago, Illinois

Piedalījās katoļu studentu akadēmiskās organizācijas "Dzintars" kongresā.


00.08.1967
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
00.08.1972
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Apcietinājums
Kā bijušais leģionārs nonācis Skelskerā, Dānijā, vēlāk Zēdelheimas karagūstekņu nometnē Belģijā.
ApbalvojumiAndrīva Jūrdža fonda balva
Zylūs azaru šolkas
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Zylūs azaru šolkas".
1959

Broņislava Spūļa piemiņas komitejas prēmija
Dzagyuzes lineni
Atzinības godalga piešķirta par grāmatu "Dzagyuzes lineni".
1976

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1998. gada 22. jūlija lēmumu.
IV šķira
1998

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
Mūža ieguldījums
2017

Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vārkava
(Vārkava , Asares pagasts, Aknīstes novads)
1941(Nav norādīts)DarbavietaCiems
2Oldenburga, Vācija
(Oldenburg, Lower Saxony, Germany)
1946 - 1949(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Melle
(Melle, Germany)
1946(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Pinneberga
(Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421)
1949 - 1950(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Bonna
(Bonn, North Rhine-Westphalia)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Hamburga
(Hamburg, Germany)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Madride
(Madrid, Spain)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
8Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
9Vārkava
(Vārkava , Asares pagasts, Aknīstes novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
10Vācija
(Germany)
1949(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
11Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
31.03.1957 - 31.10.1987(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Čikāga
(Chicago, Illinois)
31.07.1967(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta
13Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
31.07.1967(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta
14Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
31.07.1972(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.