Alberts Raidonis

3 bildes

20.03.1914 – 27.12.2011

Alberts Raidonis (1914–2011) – žurnālists, redaktors un sabiedrisks darbinieks dzimis Nirzas pagastā. Izglītību ieguvis Ludzā, Rīgā un ASV. Viens no Čikāgas latviešu sabiedrības aktīvākajiem darbiniekiem, ilggadējs izdevuma "Čikāgas Ziņas" redaktors. Piedalījies Čikāgas Latviešu organizācijas apvienības latviešu radio izveidē (1952) un darbībā. Bibliofils. Vairākas publikācijas un atmiņas par rakstniekiem Albertu Sprūdžu un Jāni Klīdzēju.

Dzimšanas laiks/vieta

20.03.1914
Nierza

Miršanas laiks/vieta

27.12.2011
Čikāga

Personiska informācija

Dzimis kā lauksaimnieka dēls.

Sieva Broņislava Raidonis (dzimusi Zviedriņa: 1921–1999), meitas – Pērle un Laura, PhD filozofijā, profesore Indiānas Valsts universitātē "Terre Houte".

Profesionālā darbība

Publicējis rakstu sēriju par ģeopolitiku un citiem jautājumiem, kam sakars ar Padomju Savienības okupētajām Baltijas valstīm; latviešu sarīkojumos, tāpat Čikāgas latviešu radio raidījumos, nolasījis daudz referātu par sabiedriskiem, latviešu karavīru un citiem tematiem. Daļa referātu publicēta latviešu preses izdevumos, daži nolasīti arī Rīgas radiofonā.


Caur viņa rokām izgājušas daudzas grāmatas, žurnāli, rakstu krājumi, dziesmu svētku "Vadoņi", organizāciju un dažādu jubileju izdevumi. Daudzus no tiem rediģējis un sagatavojis iespiešanai; piemināms ikmēneša žurnāls "Čikāgas Ziņas", kuras rediģēja gandrīz divdesmit gadus, tāpat žurnālus "Ziemeļnieki", "Dzintars", "Aglonas Vēstis" un citi.
Virkne publikāciju laikrakstos "Laiks" un "Latvija Amerikā".

1998: Latvijas jaunatnes atbalstam dibināts Alberta Raidoņa fonds, kura mērķis ik gadu ar balvām atbalstīt jaunatni, lai tā interesētos par latviešu valodas mācībām, Latvijas vēsturi, latviešu Brīvības cīņām, Latviešu leģiona gaitām un nacionālo partizānu cīņu aprakstiem. Pēc žūrijas atzinuma labākie darbi saņem naudas balvas.

DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ

Līdzdarbojies laikrakstā "Rēzeknes Ziņas", rediģējis ārlietu nodaļu.
Internēto karavīru izdevumu "Laika Griežos", "Nameja Gredzens", "Staburags" Vācijā un Beļģijā līdzstrādnieks.
Laikraksta "Tēvzeme" (Hānava) līdzstrādnieks.
Sagatavojis ilgus gadus katoļu periodisko izdevumu "Aglonas Vēstis".
Kopš 1976: izdevumaa "Čikāgas Ziņas" redaktors.
Žurnāla "Treji Vārti" politikas nodaļas redaktors.

Daudzus gadus ALA kongresa delegāts. Ir viens no pirmajiem ALA Zelta mūža biedriem, Čikāgas Latviešu biedrības mūža biedrs; apbalvots ar DV ASV un Čīkāgas Latviešu organizāciju apvienības Goda rakstiem.
Latvijas Brīvības Fonda dalībnieks.

Citātu galerija

PAR ALBERTA RAIDOŅA PERSONĪBU UN DARBĪBAS JOMĀM

"Rakstu ļaudis Čikāgā un citās vietās, kur pazīst Albertu Raidoni, iesaukuši par "Trimdas Misiņu", šis salīdzinājums ar slaveno grāmatu un rakstu krājēju radies tāpēc, ka Alberts Raidonis arī sakrājis, ar maziem izņēmumiem, visas latviešu grāmatas un periodiskos izdevumus, kas iznākuši kopš atstājām dzimteni 1944. gada rudenī."

J. K. "Trimdas Misiņam" 50 gadu. Laiks, 1964, 11. marts.

".. ar neizsīkstošu enerģiju un centību laika tecējuma nodevies svētīgam aicinājumam – savākt un saglabāt vērtības, kas dokumentētu mūsu trimdas gara dzīvi. Viņa ģimenes māja atgādina bibliotēku ar daudzu tūkstošu grāmatām, visu trimda iznākušo laikrakstu un žurnālu komplektiem, Vācijas DP un gūstekņu nometņu interniem izdevumiem, pieteikumiem, skrejlapām, fotogrāfijām, rakstu krājumiem, memuāriem, uzsaukumiem, cittautu preses atsauksmēm un citiem iespieddarbiem. Pie tam viss plašais materiāls rūpīgi sistematizēts un pārskatāms."

Universitas, Nr. 34, 1974.

"Būdams patiess patriots, Raidonis ir uzticīgs Latvijai un, reiz zvērestu devis savai valstij, atsakās zvērēt svešām varām un vēl šodien iztiek ar brīvās Latvijas pasi. Viņš saka: "Ja kādreiz, kad manis vairs nebūs, draugi vai skauģi man šo to pārmetīs – labu vai sliktu, bet vienu tomēr nevarēs pārmest, ka es nebiju uzticīgs Latvijai. Tas nebija viegli. Bija jānoraida daudz vilinājumu, jāatsakās no vieglākas eksistences, labāk situētas vietas, balss tiesībām politiskā dzīvē un daudz kā cita. Visu to es pārvarēju un paliku latvietis – Latvijas latvietis – piederu Latvijai. Manas domas ik dienas lido uz to vietu, no kuras esmu nācis, un savā ikdienas dzīvē to vienmēr pieminu."

Zaube, Aleksandrs. Darbā un pienākumos aizvadīts mūžs. Treji Vārti, Nr. 197, 2001.

"Par lielāko veikumu savā dzīvē jubilārs uzskata grāmatu sagatavošanu, kuru skaits varētu būt ap 50, galvenokārt memuāru, dzeju un jubileju izdevumi dažādām organizācijām. Tad 65 gadi žurnālistikā, kas sākti Rēzeknē un turpinājušies Vācijas un Beļģijas nometņu posmā un ASV. Par savu nenogurstošo sabiedrisko darbu viņš saņēmis daudz apbalvojumu, goda un pateicības rakstu. [..]Jubilāra mūžs ir bijis tik darbīgs un pieredzes bagāts, ka būtu žēl, ja viņa lielās zināšanas, patriotisms un rakstīšanas dotības netiktu atstātas viņa paša atmiņu grāmatā."

Valainis, Juris. Albertam Raidonim 90. Latvija Amerikā, 2004, 20. marts.

Pseidonīms

Agnis, Jēkabs Garoza

Izglītība

Evanstona
Ziemeļrietumu universitātē (Northwestern University) studēja politikas zinātnes.

Ludzas Valsts komercskola
Ludza

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis tautsaimniecību.

Nirzas 6-klašu pamatskola
Nierza

Darbavieta

Alfrēda Kalnāja apgāds
Čikāga
Strādājis par burtlici.

Čikāga
Strādājis fabrikā.

Laikraksts "Rēzeknes Ziņas" (1941–1944)
Rēzekne
Redaktors kopā ar Albertu Sprūdžu.

Strādājis par grāmatvedi Šoseju zemesceļu departamentā.

Laikraksts "Tēvzeme: Latvian Newspaper"
Hānava
Līdzstrādnieks.

Laikraksts "Latvija Amerikā"
Toronto
Čikāgas nodaļas vadītājs.

1976
Žurnāls "Treji Vārti" (1967–2011)
Īstlansinga, Mičigana, ASV
Kopš 1976: Politikas nodaļas redaktors.

1977
Čikāga
Kopš 1977: "Čikāgas Ziņas" galvenais redaktors.

Dienests

Latvijas armija
Obligāto karadienestu pildījis 4. Valmieras pulkā, kur beidzis instruktoru rotu un virsnieku vietnieku kursus.

1943
Latviešu leģions
Iesaukts.

Dalība organizācijās

Daugavas Vanagi

Latviešu preses biedrība
Čikāgas-Milvoki kopas biedrs.

Alberta Sprūdža fonda priekšsēdis.

Studentu korporācija "Lacuania"

1962
Amerikas Savienotās Valstis
Darbojās Jāņa Veseļa piemiņas fonda valdē.

Apcietinājums

1945–1946
Kā leģionārs pavadījis laiku internēto nometnēs Vācijā un Beļģijā - Putlosā un Cēdelgheimā.

Dzīvesvieta

1950
Čikāga
Dzīvoja kopš 1950. gada.