Ābrams Feldhūns

6 bildes

26.10.1915 – 27.02.2009

Ābrams Feldhūns (1915–2009) – antīkās literatūras tulkotājs un valodnieks, filoloģijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Valsts emeritētais zinātnieks. Tulkojis no sengrieķu un latīņu valodas Euripīda, Senekas, Aristofana, Plauta, Platona, Terencija, Sofokla, Ksenofonta, Hēsioda, Ēzopa un daudzu citu seno grieķu un romiešu autoru darbus. No vācu valodas tulkojis "Indriķa hroniku", pārstrādājis Garlība Merķeļa "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimeņta beigās" tulkojumu. Vairākām tulkotām grāmatām ir sastādītājs, priekšvārda vai pēcvārda un komentāru autors.

Dzimšanas laiks/vieta

26.10.1915
Rīga

Miršanas laiks/vieta

27.02.2009
Rīga

Personiska informācija

Dzimis tirgotāja un drēbnieka Rafaila Feldhūna ģimenē. Tēvam piederēja veikals Rīgā, Kungu ielā 14. Ābrama Feldhūna māte mirusi, kad viņam bija vien pieci gadi.
Ābrams Feldhūns bijis seškārtējs Latvijas meistars sprintā.
1935, marts–aprīlis: piedalījies sporta sacensībās Telavivā.
1939, aug.: piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē.

Profesionālā darbība



Nozīmīgākie darbi valodniecībā
1972: Ernesta Glika Jaunās Derības latviešu tulkojuma leksikas un frazeoloģijas kartotēka, deponēta Valsts bibliotēkā 1972. gadā. Šī pētījuma rezultātā tapa arī publikācija "Absolūtā datīva konstrukcija Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevumā" (krājumā "Latviešu valodas un literatūras problēmas", 1970. gads).
1974: "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" – 13. sējums. "Sengrieķu valodas īpašvārdi" (sastādītājs).
1985: "Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1985, 21).
1990: "Internacionālismu pārnesumdalīšana" (("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1990, 26).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No sengrieķu valodas
1974: Longs "Dafnids un Hloja".
1975: Aishils triloģija "Orestija" (krājumā "Sengrieķu traģēdijas").
1978: Ēzops "Ēzopa Fabulas".
1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas".
1984: Līsijs "Tiesas runas".
1984: Euripīds "Alkestīda", "Trojietes", "Ifigenija tauru zemē", "Helena", "Bakhantes" un kopā ar Henriku Novacki "Ifigenija Aulidā", "Kiklops" (krājumā Eurpīds "Traģēdijas").
1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (Platona, Ksenofonta, Plūtarha, Diogena Lāertieša, Ailiāna sacerējumu tulkojums).
1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...".
1997: Platons "Sokrata prāva" ("Eutifrons"; "Sokrata aizstāvēšanās"; "Kritons"; "Faidons").
1999: Platons "Dialogi un vēstules" ("Protagors", "Hipijs lielākais", "Faidrs", 7. un 8. vēstule).
2003: Hērods "Mīmi".
2004: Platons "Gorgijs".
2005: Ksenofonts "Dzīres".
2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu".
2006: Platons "Dialogi" ("Lisīds", "Harmids", "Alkibiads", "Hipijs mazākais").
2006: Aishils "Persieši".
2008: Sofokls "Ajants".

No latīņu valodas

1979: Plauts "Karavīrs lielībnieks", "Gūstekņi", "Pseidols", "Māla krūka", "Dvīņi"; Terencijs "Einuhs", "Brāļi" (krājumā "Antīkā komēdija").
1989: Lūcijs Annejs Seneka "Mēdeja", "Faidra", "Tiests", "Trojietes", "Oktāvija" (krājumā "Traģēdija").
1993: "Indriķa hronika".
1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku".
2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" ("Par laimīgu dzīvi", "Par dzīves īsumu", "Par gudrā nelokāmību", "Par dvēseles mieru", "Par dusmām", "Mierinājums mātei Helvijai", "Mierinājums Marcijai").

No vācu valodas
1953: Garlībs Merķelis "Latvieši" (pārstrādāts tulkojums).
1958: Bertolts Brehts "Trīsgrašu romāns" (arī pēcvārda autors).

Sastādītājs un komentāru autors
1959: Aristotelis "Poētika" (ievada autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1961: Homērs "Iliāda" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1967: Homērs "Odiseja" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1970: Vergilijs "Eneīda" (ievada un komentāru autors, redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1975: "Sengrieķu traģēdijas" (sastādītājs un komentāru autors).
1979: "Antīkā komēdija" (sastādītājs un pēcvārda autors).
1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas" (sastādītājs).
1984: Līsijs "Tiesu runas" (sastādītājs un priekšvārda autors).
1984: Euripīds "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors).
1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (sastādītājs un paskaidrojumu autors).
1989: Lūcijs Annejs Seneka "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors).
1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...".
1995: Hēsiods "Teogonija; Darbi un dienas" (pēcvārda, paskaidrojumu autors un redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku" (arī kometāru autors).
2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" (priekšvārda, komentāru un pēcvārda autors).
2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu" (arī piezīmju un ievada autors).
2006: Platons "Dialogi" (arī piezīmju un dialogu pēcvārdu autors).
2006: Aishils "Persieši" (arī piezīmju un ievada autors).
2008: Sofokls "Ajants" (arī ievadesejas un piezīmju autors).
2009: Sofokls "Trāhīnietes".


Apbalvojumi un pagodinājumi
1993, 26. nov.: Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors filoloģijā.
1996, 16. maijs: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija par ieguldījumu antīkās klasikas latviskošanā (īpaši par ieguldījumu, rediģējot un komentējot Hēsioda eposu "Teogonija" un poēmu "Darbi un dienas".
1999: par mūža ieguldījumu zinātnē saņēmis emeritētā zinātnieka diplomu.

Citātu galerija

"Ā. Feldhūna tulkojumi no klasiskajām valodām ir nozīmīgi antīkā kultūrmantojuma apguvē latviskajā kultūrvidē. Viņa dramaturģisko un filozofisko tekstu tulkojumi līdzās A. Ģiezena atdzejotajiem Homēra eposiem ir plašākie latviešu valodā lasāmie antīkās literatūras avoti. Šie teksti tiek izmantoti gan izglītībā, gan mākslā – teātra uzvedumos, literāros sacerējumos u. c. Tāpat aktualitāti nav zaudējuši antīko īpašvārdu atveides norādījumi, tie ar atsevišķiem izņēmumiem tiek izmantoti joprojām."

Bodniece, Līva. Ābrams Feldhūns. Nacionālā enciklopēdija.

Saiknes

Larisa Bulava - Meita

Izglītība

Bērnībā un jaunībā mācījies klavierspēli Jūlija Majevska studijā.

Rīga
Pie Volfganga Dārziņa mācījies elementāro mūzikas teoriju un solfedžo.

–1956
Filoloģijas zinātņu kandidāts

–1993
Filoloģijas doktors

1924–1933
Rīgas Valsts vācu klasiskā ģimnāzija
Rīga

1933–1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Vispirms iestājies Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, 1935. gadā pārgājis uz Klasiskās filoloģijas nodaļu. Studējis Latvijas Universitātē ar pārtraukumiem (armijas dienesta, Otrā pasaules kara dēļ).

09.1942–08.1943
Taškenta
Vidusāzijas Valsts universitātes students

1946–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
1946. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, lai turpinātu Latvijas Republikas laikā iesāktās Klasiskās filoloģijas studijas 4. kursā. Studijas beidzis ar diplomdarbu "Politiskās invektīvas Aristofana komēdijās".

Dzīvesvieta

1933
Raiņa bulvāris 21, Rīga

1946
Stabu iela 19, Rīga

1948
Baznīcas iela 34, Rīga
Tolaik Eduarda Veidenbauma iela.

Ceļojums

03.1935–04.1935
Telaviva
Dalība sporta sacensībās.

08.1939
Montekarlo
Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo.

01.09.1939
Berlīne
Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē.

Dienests

15.04.1937–30.09.1938
Latvijas armija
Rīga
4. Valmieras kājinieku pulka 2. rotas kareivis.

12.09.1939–11.1939
Latvijas armija
Rīga
Iesaukšanas pavēsti saņēmis 1939. gada 12. septembrī, atgriežoties no studentu olimpiādes Montkarlo. Otrā reize Latvijas armijā. Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulka rotā, apsargājot poļu internētos virsniekus Lilastē.

12.1944–25.10.1945
Sarkanā armija
Kurzeme
Frontē Kurzemē no 1945. marta līdz kapitulācijai. Demobilizēts un Rīgā ieradies 1945. gada 25. oktobrī.359. rezerves pulka kareivis no 1944. gada decembra līdz 1945. gada martam. No 1945. gada aprīļa līdz oktobrim 319. strēlnieku pulkā, nodaļas komandieris, vecākais seržants.

Darbavieta

08.1940–06.1941
Laikraksta "Sarkanais Sports" atbildīgā redaktora vietnieks

08.1940–06.1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
Līdzstrādnieks

09.1941–09.1942
Buhāra
Skolotājs Pedagoģiskajā tehnikumā.

08.1943–11.1944
Taškenta
Kadru daļas atbildīgais sekretārs Farhadas spēkstacijas celtniecībā Taškentas apgabalā.

26.10.1945–08.1946
VAPP Grāmatu apgāds
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors

08.1946–1951
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors

1951–1958
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Vārdnīcu redakcijas vadītājs

1958–1975
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Svešvalodu katedras vadītājs

Emigrē

1941–1944
Vidusāzija
Buhāra, Taškenta, Taškentas apgabals.

Dalība organizācijās

1986–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990–2009
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs

Apglabāts

04.03.2009
Atvadīšanās no Ābrama Feldhūna notika Krematorijas Lielajā zālē.

Apbalvojumi

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
1993

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu antīkās literatūras tulkošanā.
Mūža ieguldījums
2001

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu.
III šķira
2001