Alfrēds Goba

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Author (45); Compiler (3); Co-author (1); Author of the comment (1); Person of reception (2)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

VardasAlfrēds Goba
PseidonīmsJ. Dokalnietis, Vectēvs
KopsavilkumsAlfrēds Goba (1889–1972) – bibliotekārs, literatūras vēsturnieks, kritiķis un kultūrvēsturnieks.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē.
Profesionālā darbībaGOBA Alfrēds (1889.23.XI Dignājas pag. "Slīderos" - 1972.31.I Rīgā, apbed. Slokas kapos) - literatūras vēsturnieks un kritiķis.
Beidzis Ģipterānu pagastskolu, mācījies biedrības "Latvija" vakara kursos Rīgā (1908-1910), studējis A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēst. un filoz. fak. (1912-15). Strād. Baku ūdensvada kantorī un pārtikas komit. (1915-18). 1918 atgriezies Ljā, bijis darbvedis Dignājas pag. valdē (1918-22), no 1922 dzīv. Rīgā, bijis izd. "Ilustrēts Žurnāls" red. (1922-24), dievturu žurn. "Labietis" red. (1933-40). 1924-33 pievērsies gk. lit. darbam. 1934-37 strād. Iekšlietu min-jas Inform. un propagandas pārvaldē, 1937-48 - dažādās Rīgas b-kās, V. Ķuzes fabrikā, LPSR ZA un autortiesību aizsardzības pārvaldē. 1945 arestēts par PSRS apmelošanu, pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots.

Pirmā publikācija - raksts "Ētiskas problēmas latviešu rakstniecībā" krāj. "Brīvas balsis" (1915). 20. un 30. gados G. public. vairāk nekā 1000 rakstu un recenz. par latv. literatūru. Sar. grāmatas "Kronvalda Atis un tēvuzemes mīlestības avoti" (1934), "Kronvalda Atis dzīvē un darbā" (1936, kopā ar K. Kārkliņu), "Kronvalda Atis latvisma atmodas vēsturē" (1937, ar ps. Aldis Goba), "Juris Neikens" (1926), "Jēkabs Zvaigznīte" (1927), "Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā" (1929), "Andrejs Pumpurs un Lāčplēša spēka avoti", "Auseklis un latvietības avoti" (abas 1934). G. darbos rūpīgs rakstnieku biogrāfijas izklāsts, balstīts uz vēstuļu u.c. materiālu citējumiem, daiļrades apskatos akcentēta nac. vienotības ideja un tautiskuma nozīme rakstn. darba tapšanā un vērtējumā. Daudziem G. pieņēmumiem subjektīvs, hipotētisks raksturs.
G. sar. literatūrvēstures grām. skolām "Latviešu rakstnieki" (1926, 1934 {3}), tajā ieskicēta latv. lit. attīstība no tās pirmsākumiem folklorā līdz 20. gs. 20. gadu vidum; sar. grāmatu "Palīgs latviešu literatūras eksāmenos" (1931, ar ps. A. Vīksna), kurā sniegti nozīmīgāko lit. darbu atstāstījumi. G. ir līdzautors A. Prandes grāmatai "Latvju rakstniecība portrejās" (1926), ar šifru xx sniedzis tajā īsus apskatus par vairāk nekā 360 personām.

Sastādītie izdevumi

G. sast. izdevumi: J. Neikena Raksti un "Dzejoļi" (abi 1924), J. Zvaigznītes Kopoti raksti (1924), F. Mālberģa Raksti (1925, kopā ar J. Misiņu), J. Gulbja izlase "Vētras atbalss" (1926), K. Barona Raksti (1928), Doku Ata Kopoti raksti (1-2, 1928), J. Alunāna Kopoti raksti (1-3, 1929-33), A. Austriņa Kopoti raksti (1-8, 1929-34), Pērsieša Kopoti raksti (1-2, 1930-37), A. Kronvalda "Vēstules" (1934), Kopoti raksti (1-2, 1936-37) un "Rakstu izlase" (1937), F. Trasuna izlase "Dzīve un darbi" (1938, kopā ar A. Sprūdžu). Visiem šiem izd. rakstījis biogr. apceres, vairākus arī rediģējis un komentējis.
1931-32 G. rakstījis period. izdevumos par Latgales atmodas sākumu, public. grām. "Latgale" (1933), "Kā radās un kā izzūd plaisa, kas šķir Latgali no pārējās Latvijas" (1934, ar ps. Antons Svarāns) un "Latgales sasniegumi Latvijas valsts laikā" (1935, ar to pašu ps.). G. sar. arī grāmatas "Dievturu svētrunas.." (1933), "Latvju tautas gods" (1935), "Vakarēšana", "Mācība dievturu bērniem mājā un pirmskolā" (abas 1936), "Latviešu dievestības mācība" (1938).
Pēc 2. pas. kara G. lit. apdarē izdotas grām.: K. Miesnieka "Mana dzīve un darbs mākslā" (1959), A. Amtmaņa-Briedīša "Pretim saulei" (1963). Almanahos "Latviešu tēlotāja māksla" public. G. apceres par K. Miesnieku, A. Štrālu, V. Zeltiņu. Mūža nogalē G. rakstījis savas un vācis arī citu kult. darb. atmiņas, ko nodevis Raiņa Lit. un mākslas vēst. muzejā, sagatavojis manuskriptus "Rakstniecības vārdnīca" (14 sēj.), "Latviešu daiļražu vārdnīca" (3 sēj. par apm. 900 personām), "Latviešu mākslas vēsture" (6 sēj.), "Latviešu prātnieki" (4 sēj. par 99 personām) u.c.
SaiknesKārlis Zariņš - Draugs
Nodarbesliterary scholar
literary critic
historian
Birth place11.11.1889
Dignāja
Dignāja , Dignājas pagasts, Jēkabpils novads
Dzimis Dignājas pagasta "Slīderos".
Education
mācījies
beidzis Ģipterānu (Dignājas?) pagastskolu

1908–1910
beidzis kursus
mācījies biedrības "Latvija" vakara kursos Rīgā

1912–1915
studējis
studē A.Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē
Place of death31.01.1972
Rīga
Rīga
Burried00.02.1972
Sloka
Jūrmala

Apglabāts Slokas kapos.

ApbalvojumiKrišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par izdevumu "Doku Ata Kopoti raksti" (I–II).
1929

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Jura Alunāna Kopoti raksti", "Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā".
1930

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latgale".
1934

Rodomi rezultatai 1-33.
#VietaDataTipasVietas tipsTeksta fragments
   
1Dignāja
(Dignāja , Dignājas pagasts, Jēkabpils novads)
11.11.1889Birth placeCiems
2Rīga
(Rīga)
31.01.1972Place of deathPilsēta
3Sloka
(Jūrmala)
31.01.1972BurriedPilsētas daļa

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.