Johans Georgs Rēhehūzens

lv
Ziņot redaktoram
VuordsJohans Georgs Rēhehūzens
Personiskuo informaceja RĒHEHŪZENS (Rehehuzen) Johans Georgs (? Vācijā - ap 1650 Aizkrauklē) - vācu tautības latviešu valodnieks.
Dz. skolotāja ģim. Stud. Erfurtes universitātē. Ieceļojis Kurzemē. Ap 1628 iesvētīts par luterāņu mācītāju. Pēc 1630 sācis strādāt par mācītāju Vidzemē, Aizkraukles draudzē. Vēlāk izpildījis arī Kokneses konsistorijas piesēdētāja amatu.
R. vērsies pret mācītāju sliktajām latv. val. zināšanām, kas neļāva pietiekami labi veikt ticības mācības izskaidrošanas darbu. Sagatavojis katehisma izdevumu latv. val. (par tā iespiešanu ziņu nav). Par pirmo latv. val. gramatiku uzskata R. ap 1630 sar. un kādu laiku rokrakstos lietoto grām. "Manuductio ad linguam lettonicam facilis et certa.." ("Viegls un drošs vadonis latviešu valodā..", 1644). Grām. par autora līdzekļiem iespiesta Rīgā, tās teksts - latīņu val., priekšvārds un vingrinājumu norādes vācu valodā. Grāmatā ietverta vārdu locīšana un prakt. sarunas. Grām. iespiešanas laikā bija iznākuši G. Manceļa darbi, tāpēc R. gramatika, kas bija par tiem nepilnīgāka un kļūdaināka, jau bija novecojusi. Kurzemes superintendents P. Einhorns public. R. gramatikas kritiku "Tractatus contra Rehehusium" ("Traktāts pret Rēhehūziju", sterp 1944-46). Vienīgais zināmais gramatikas eks. atrodas Upsalas univ. b-kā Zviedrijā. R. gramatikas jauniespiedumu pēc norakstiem sagatavojis iespiešanai un vērtējis A. Bīlenšteins Latv. lit. (draugu) b-bas rakstu krāj. ("Magazin", 1901, 20 [2]).
L. Bērents P. Pirmās latviešu valodas mācības sastādītājs // IMM, 1930, 2; Ozols A. Veclatviešu rakstu valoda. R., 1965, 132.-142. lpp.
Z. Frīde
Nodarbesvalodnieks
Dzimšanas vieta
Izglītojies
studējis
Erfurtes universitātē
Miršanas vieta1650

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.