Marta Bērziņa

3 pictures
Roles: teacher

12.02.1886 – 26.07.1948

Marta Bērziņa (1886–1948) – pedagoģe, tulkotāja. Kā viena no pirmajām latvietēm ieguvusi augstāko izglītību, mācīdamās Pēterpils augstākos sieviešu kursos un iegūdama akadēmisko grādu Pēterpils universitātē. Pirmā pasaules karā darbojusies kā žēlsirdīgā māsa. 1918. gadā sākusi strādāt kā dabas zinātņu un ģeogrāfijas skolotāja Latviešu Izglītības biedrības ģimnāzijā, kas vēlāk pazīstama kā Rīgas pilsētas II ģimnāzija. Šai skolā viņa nostrādājusi  līdz pat izceļošanai 1944. gadā. Marta Bērziņa sarakstījusi mācības grāmatas: ģeogrāfijas kursus vidusskolai "Fiziskā ģeogrāfija", "Eiropa un A-Eiropa", kas iznāca vairākos izdevumos. Ceļojumu apraksts publicēts grāmatā "Čechoslovakija" (1938), žurnālos publicējusi rakstus par ģeogrāfijas un dabas zinātņu tematiem; tulkojusi vairākus daiļliteratūras darbus latviski.

Birth time/place

12.02.1886
Dzērbene

Place/time of death

26.07.1948
Stokholma

Personal information

1919. gada augustā salaulājusies ar dramaturgu un žurnālistu Arturu Bērziņu.

Professional activity

CEĻOJUMU APRAKSTI

1938: Čechoslovakija agrāk un tagad. Rīga: Valters un Rapa.

MĀCĪBU GRĀMATAS

1935: Fiziskā ģeogrāfija ģimnāzijām. Rīga: Valters un Rapa.
1936: Eiropa un Āreiropa: ģimnaziju ceturtām klasēm. Rīga : Valters un Rapa. 
1937: Vispārīgā ģeografija ģimnāziju 5. klasēm. Rīga: Valters & Rapa.

Quotes

M. Bērziņa piederēja tai Latvijas brīvvalsts audzinātāju saimei, kas kopā ar prof. K. Kundziņu, V. Maldoni, Fr. Zālīti. E. Grāvi un daudziem citiem veidoja plaši pazīstamās ģimnāzijas audzēkņu garīgo seju. Aizgājēju tās audzēknes atcerēsies nevien kā labu ģeogrāfijas skolotāju, bet it sevišķi kā mīļu audzinātāju, kuras padoms un nostāja palīdzēs panest arī mūsdienu grūtības. 

E. N. Mirusi skolotāja Marta Bērziņa. Latviešu Ziņas: Latvian News, Nr.58 (31.07.1948)

Skolotāju Martu Bērziņu izvadīja pēdējā gaitā Stokholmas krematorija 2. aug. prāvs pulciņš draugu un tautiešu. Nacionālajām krāsām klātais šķirsts slīga ziedos. Izvadīšanas runu teica nelaiķes ilggadīgais kollēga skolas darbā mācīt. J. Tēriņš par evaņģēlija vārdiem: „Es dzīvoju, un arī jums būs dzīvot." Pie ērģelēm bija sen nedzirdētā Līna Grosvalde. No Latvijas sūtņa Salnā bija atsūtīts ziedu vainags. Brāļa uc. radinieku (Eslingenā) vārdā atvadījās prof. J. Vārsbergs. Rīgas pilsētas II ģimnāzijas direktora un kollēgu vārdā atsveicinājās mac. J. Tēriņš. Dr. Hillestrems nesa pēdējās ardievas no Drotningholmas teātra mūzeja, kur nelaiķe strādāja pēdējos gadus kā archīva darbiniece. Tālāk nolika ziedus no bij. audzēkņiem, no LAZ (Ed. Laucis), no Penkluba (A. Skrēbers), no JKS (māc. E. Caune), no biedrības „Fred och Frihet" igauņu un latviešu nodaļas (Aldona Tepfere), no Valtera un Rapas apgāda, kas izdevis Bērziņas mācības grāmatas (J. Grīns), no draugiem – provizora A. Krēsliņa un ģimenes Eslingenā (J. Grīns), no pulciņa FA draugiem – dzīviem tuvumā un tālumā un no viņsaulē aizgājušiem (Alvīne Grīna); no audzēkņu vecākiem un piebaldzēniem Zviedrijā (J. Breikšs).

Latvju Ziņas, Nr.59 (04.08.1948)

Sākot ar 1916. g., Marta Bērziņa nododas paidagoģiskam darbam Latviešu Izglītības b-bas vidusskolā — vēlākajā 2. Rīgas pils. ģimnāzijā, kur viņa par ģeogrāfijas skolotāju nostrādā veselus 28 gadus, šai laikā viņa saraksta mācības grāmatas: „Fiziskā ģeogrāfija" un "Eiropa un A-eiropa". Bez tam viņa cītīgi nododas tulkošanas darbam, kā arī uzraksta studiju grāmatu par Čechoslovakiju. Periodiskos izdevumos publicēti viņas raksti (skaitā ap 100) par dažādiem dabzinātniskiem un ģeogrāfijas tematiem. Blakus šai bagātajai darba dzīvei ārpus mājas, Marta Bērziņa ar lielu sirds mīlestību nododas ģimenes mājas kopšanai un izdaiļošanai Mežaparkā, kur, viesmīlīgas namamātes aprūpēti un sagaidīti, bieži pulcējās latviešu rakstnieki, zinātnieki, aktieri un gleznotāji, kā arī daudzi diplomātiskā korpusa pārstāvji. Bēgļu gaitas atrauj Bērziņu ģimeni no iemīļotās mītnes un ilggadīgā darba, un sākas rupju pilna dzīve Stokholmā. Nekad nesūdzēdamās, klusi apņēmusies nest pārāk smagu darba nastu, Marta Bērziņa atdod visu savu enerģiju, lai palīdzētu saviem tuviniekiem un draugiem Vācijā. Viņa ir arī lielākais atbalsts sava dzīves biedra – Artura Bērziņa darbā, tulkojot vairākas viņa grāmatas vācu valodā. 

Veronika Strēlerte. Martai Bērziņai aizejot. Latvju Vārds, Nr.58 (31.07.1948)

Martas Bērziņas grāmatas un raksti bija rūpīgi nostrādāti, cietā, lakoniskā, īsti virišķīgā stilā, precīzi un saturīgi, pat rokraksts rādīja stingru, spēcīgu raksturu. Martai Bērziņai bija daudz citu interešu – latviešu rakstniecība, teātris, sabiedriskā dzīve, savas mājas gaumīga izveidošana. Viņai bija visi mājasmātes talanti, lai Bērniņu māja kļūtu par skaistu latviskāsbas un viesmīlības centru, ķur visi tik labi jutās zem Martas kundzes gādīgas, smaidīgās acs. Cēlā latviete, izcilā skolotāja arī trimdā nepagura. Viņa strādāja blakus vīram archīva darbu, pabeidza pa vakariem zobu techniķu kursus, pat diskarēja, lai varētu vairāk sainīšu nosūtīt uz Vāciju. Neviens no viņas nedzirdēja sūrošanās; bet bieži iedzirkstījās gaišais skats, kad pie minēja Latviju.

Jānis Grīns. Mirusi Marta Bērziņa. Latvju Ziņas, Nr.58 (31.07.1948)

Affinities

Arturs Bērziņš - Husband
Katrīna Granta - Co-worker
Paula Jēgere-Freimane - Co-worker

Occupations

Name at birth

Bērziņa

Working place

Riga City Gymnasium No. 2
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

Education

Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Grāds dabaszinībās: Cand.res.nat.

1907–1913
Pēterpils Bestuževa augstākie sieviešu kursi
Sanktpēterburga