Veronika Strēlerte

7 pictures

10.10.1912 – 06.05.1995

Veronika Strēlerte (1912–1995) – dzejniece un tulkotāja. Beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu valodu nodaļu (1932–1942). 1945. gada 9. maijā devusies trimdā uz Zviedriju, kur dzīvojusi Stokholmā.
Sešu dzejoļu krājumu autore: “Vienkārši vārdi” (1937) un “Lietus lāse” (1940) iznākuši Latvijā, nākamie – “Mēness upe” (1945), “Gaismas tuksneši” (1951), “Žēlastības gadi” (1961), “Pusvārdiem” (1982) – Zviedrijā. Dzejai raksturīgas refleksijas par dzīves skaistumu un īslaicību, par likteņa nolemtību un cilvēka stoicismu, indivīda un tautas likteņa saistību, dzīves uztvere tās vienotībā, kur līdzās ir dzīvība un nāve, mūžība un laicīgais, skaistums un varmācība, izturība un samierināšanās. Strēlerte dzejai raksturīga formas izkoptība un precizitāte, lakonisms un stila izjūta.
Rakstījusi recenzijas un rakstus par literatūru, kultūrfilozofiskas apceres un esejas. Tulkojusi galvenokārt no franču valodas (Voltērs, Fransuā Moriaks, Andrē Žids, Gistavs Flobērs, Žoržs Diamels), bet arī no vācu (E.T.A. Hofmanis) un itāļu (Nikolo Makjavelli, Benvenuto Čellīni) valodas. Atdzejojusi Johana Volfganga Gētes, Šarla Bodlēra, Stefana Georges u. c. autoru darbus.

Birth time/place

10.10.1912
Dobele

Place/time of death

06.05.1995
Stokholma

Personal information

Dzimusi rakstveža Kārļa Strēlerta un viņa sievas Vilhemīnes (dz. Skurbes) ģimenē. Tēva dzimtais uzvārds bija Kalevics, viņu adoptēja kāds bezbērnu pāris, dodot savu uzvārdu.
1914–1918: kopā ar ģimeni bēgļu gaitās – vispirms uz Valku (1914. gada rudens – 1916. gada pirmā puse), tad Krieviju, šķērsojot to no no Staraja Rusas (1916. gada rudens – 1918. gada marts) līdz Čugujevai Ukrainas dienvidos (1918. gada marts un vasara) .
1918: vasarā ar ģimeni atgriežas Latvijā.
1934: 29. augustā mirst māsa Helma Švābe. Veronikas Strēlertes pirmais dzejoļu krājums "Vienkārši vārdi" (1937) veltīts māsai Helmai.
1936: 25. maijā salaulājas ar Arvedu Švābi.
1944: februārī tiek šķirta laulība ar Arvedu Švābi.
1945: 3. februārī piedzīvo Berlīnes bombardēšanu, kurā iet bojā trīs kolēģi no laikraksta "Daugavas Vanagi" redakcijas – dzejnieks Alfrēds Kvālis, laikraksta sekretāre Skultāne, žurnālists Pakalnietis. Baisais pārdzīvojums mudināja Veroniku Strēlerti atgriezties Latvijā.
1945: 10. martā atgriežas Latvijā, kuģis piestāj Liepājā.
1945: 9. maijā ap 9 vakarā no Liepājas ar laivu "Zenta" Veronika Strēlerte un Andrejs Johansons izbrauc uz Zviedriju.
1945: 10. maijā izkāpj Zviedrijas krastā, Gotlandē, nomitināta Kathamarsvīkā.
1947: 30. aprīlī salaulājas ar Andreju Johansonu.
1947: 27. maijā Stokholmā notiek atjaunotā Latvijas PEN kluba biedru sapulce, Veronika Strēlerte – valdes kandidātos.
1947: 18. oktobrī piedzimst dēls Pāvils Johansons.
No 1972: katru vasaru brauc uz Latviju kā Rudīte Johansone

Professional activity

1935: pirmā publikācija – dzejoļi "Foinikss" un "Kaislība" žurnālā "Daugava" (Nr. 3).
1946: Kultūras fonda godalga par dzejoļu krājumu "Mēness upe" (1945).
1992: 24. novembrī ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
1995: 16. maijā Latviešu Akadēmiskā Organizācija Zviedrijā Veronikas Strēlertes piemiņai par godu izveido Veronikas Strēlertes piemiņas stipendiju.

Dzejoļu krājumi

1937: Vienkārši vārdi (atkārtots iespiedums 1938)
1940: Lietus lāse
1945: Mēness upe (faksimilizdevums 1997)
1951: Gaismas tuksneši
1961: Žēlastības gadi
1982: Pusvārdiem

Izlases

1949: Sudraba ūdeņi
1953: Bruņu kalps (balāde ar Sigurda Kalniņa ilustrācijām)
1992: Mans laiks
2003: Dzeja

Raksti

2008: 1. sējums
2012: 2. sējums
2022: 3. sējums

Tulkojumi

No franču valodas
1949: Voltērs. Kandids. Stokholma: Parnass.
1949: Žids, Andrē. Pastorālā simfonija. Stokholma: Parnass. (Atkārtots izdevums 1950)
1950: Diamels, Žoržs. Negaisa nakts. Stokholma: Parnass.
1951: Flobērs, Gistavs. Bovarī kundze. Stokholma: Daugava.
1951: Žids, Andrē. Sievu skola; Roberts; Ženevjēva. Stokholma: Daugava. (Atkārtots izdevums 1993)
1953: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Stokholma: Daugava.
1953: Moriaks, Fransuā. Mīlestības tuksnesis. Stokholma: Daugava.
!978: Grosvalds, Jāzeps. Persijas ainavas = Tableaux Persans. Stokholma: Daugava.

No itāļu valodas
1941: Čellīni, Benvenuto. Dzīve, viņa paša rakstīta. Rīga: VAPP Mākslas apgādniecība.
1977: Spekke, Vija. Rāvējs un Mieriņš. Stokholma: Zelta Ābele. (Atkārtots izdevums 2005)
2007: Makjavelli, Nikolo. Valdnieks. Rīga: Tapals.

No vācu valodas
1942: Hofmanis, Ernsts Teodors Amadejs. Runča Mura dzīves uzskati līdz ar kapelmeistara Johana Kreislera biogrāfijas fragmentiem uz nejaušām makulatūras lapām. Rīga: Zelta Ābele. (Atkārtots izdevums 2002)
1954: Hofmanis, Ernsts Teodors Amadejs. Velna eliksīri; Kapucīniešu brāļa Medarda atstātie papīri. Stokholma: Daugava.

Sakārtotās latviešu dzejas izlases

1942: Likteņi: latvju jaunākās dzejas izlase
1942: Poruka dzejas
1963: Aspazija. Lirikas izlase
1964: Paradīzes meklētāji: latviešu mīlestības lirikas antoloģija

Sakārtotie folkloras izdevumi

1946: Māras laiva: latviešu tautas dziesmas
1953: Zelta cirvītis: Latviešu tautas pasakas
1958: Latviešu tautas teikas (atkārtots izdevums 1998)

Veronikas Strēlertes dzeja mūzikā

Ar Veronikas Strēlertes dzejoļu tekstiem solo dziesmas un kora dziesmas komponējuši Longīns Apkalns, Pēteris Barisons, Jānis Barušs, Ērika Freimane, Alberts Jērums, Alfrēds Kalniņš, Tālivaldis Ķeniņš, Jānis Ķepītis, Jānis Līcītis, Artūrs Maskats, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Helmers Pavasars, Arvīds Purvs, Imants Kārlis Ramiņš, Bruno Skulte, Andris Vītoliņš.

Quotes

Veronika Strēlerte? Viena no fascinējošākām dzejniecēm, kādu jebkad esmu lasījis. Aforistiska, bet dzīļaina valoda, kas reizē maģiski muzikāla – pat tur, kur nav atskaņu, pat tur, kur ritms bez ritma. Strēlertes dzejoļiem tādēļ pārpasaulīgs skaistums – paradoksālā kārtā pat tiem, kas par karu, par izmisumu, pa bojā eju.
Saliņš, Gunars. Par Veronikas Strēlertes dzeju. Veronika Strēlerte. Atvase, 1982. 45. lpp.

Affinities

Andrejs Johansons - Husband
Arveds Švābe - Ex-husband
Astrīda Skurbe - Relative
Helga Gobzine - Cousin
Jānis Ģirupnieks - Brother-in-law
Jānis Skurbe - Mother's brother
Pāvils Johansons - Son

Occupations

Name at birth

Rudīte Strēlerte

Pseudonym

Kamene

Additional names

Švābe, Johansone

Participation in organisations

Education

1920–1922
Jelgavas 4. pamatskola
Jelgava

1922–1924
Auce 6-year Primary School
Raiņa iela 19

1924–1928
Jelgavas 2. vidusskola
Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava

1928–1932
Riga City Gymnasium No. 2
Rīga

1932–1942
Faculty of Philology and Phylosophy, UL
Rīga
Romāņu valodu nodaļa.

Travelled

24.01.1931–11.05.1931
Mantona
Mentona, pilsēta franču Rivjērā (Côte d’Azur). Veronika Strēlerte pavada māsu Helmu Švābi, kurai plaušu slimības dēļ nepieciešama ārstēšanās Francijas dienvidos.

1936
Visbija
Ar vīru Arvedu Švābi Visbijā, Zviedrijā. Strēlertes dzejoļu krājumā "Vienkārši vārdi" (1937) publicēts dzejolis "Visbijā", kas radies ceļojuma iespaidā.

1938
Itālija
Ar vīru Arvedu Švābi apceļo Itāliju – Florenci, Romu, Neapoli, Pompejus, Sicīliju (Taormina–Sirakūzas–Enna–Palermo). Krājuma "Lietus lāse" (1940) trešajā nodaļā apkopoti dzejoļi "Paradoksālā Roma", "Pompeji", "Dejojošais fauns", "Nabaga sicīlietis", "Etna", "Fra Filippo Lippi Madonnai", kas radušies ceļojuma iespaidā. Ceļojums guvis atspoguļojumu arī aprakstā "Sicīlijā" (Latviete, 1938, Nr. 4, 105.–109. lpp.)

10.09.1949–24.09.1949
Venēcija
21. starptautiskajā PEN kluba kongresa delegāte Venēcijā, Itālijā

07.07.1963–14.07.1963
Venēcija
Kopā ar dēlu Pāvilu Johansonu Itālijā, apmeklējusi Venēciju, Urbino, Rimini

Working place

06.1943–08.1943
Žurnāls "Mana Māja"
Rīga
Redaktores vietas izpildītāja

01.08.1943–07.1944
Žurnāls "Mana Māja"
Rīga
Redaktore

10.1944–03.1945
Laikraksts "Daugavas Vanagi"
Berlīne
Tulkotāja, mašīnrakstītājaRedakcijas adrese: Sächsische Straβe 30, Berlin.

21.07.1945
Vaksholma
Vaksholmā (Vaxholm) viesnīcā par trauku mazgātāju

19.05.1946
Stokholma
Stokholmā grāmatrūpniecības uzņēmumā

1955–1980
Apgāds "Daugava"
tulkotāja, korektore

Emigrated

08.05.1945–06.05.1995
Stokholma

Memorials

12.10.2002
Dobeles pilsētas kapi
2002. gada 12. oktobrī, piedaloties Veronikas Strēlertes dēlam P. Johansonam un latviešu dzejniekam Andrejam Eglītim, atklāts Veronikas Strēlertes kapa piemineklis. Tēlnieks Vilnis Titāns.

12.10.2012
Brīvības iela 3A, Dobele
Brīvības ielā 3a pie nama, kur Veronika Strēlerte dzimusi, atklāta piemiņas plāksne.

Buried

17.06.1995
Dobeles pilsētas kapi

Awards

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vienkārši vārdi".
Literatūra
1938

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Žēlastības gadi".
1961

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par prozas krājumu "Pusvārdiem".
1983