Velta Spāre

Dzimusi rentnieka ģimenē.
1940: iestājusies komjaunatnē, strādājusi par pionieru vadītāju.
1941: kara sākumā evakuējusies, beigusi speciālo māsu skolu, strādājusi hospitālī, pēc tam brīvprātīgi aizgājusi uz fronti, bijusi kara medicīnas māsa un vecākā kara feldšere.
Precējusies ar ukraiņu rakstnieku Vladimiru Kaņivecu (Володимир Васильович Канівець).
1947–54: pēc demobilizācijas strādājusi dažādu laikrakstu redakcijās.
1957: bijusi laikraksta "Satiksmes Darbinieks" redaktore, žurnāla "Liesma" literārā konsultante, laikraksta "Literatūra un Māksla" literārā līdzstrādniece.
1958: kad veselības dēļ jāmaina klimats, kopā ar maziem bērniem pārcēlusies uz Šepinas sādžu Orlas apgabalā.
1968–69: laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora vietniece.
1973–81: izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece un redaktore.

1953: pirmā publikācija – tēlojums "Sudraba portsigārs" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (2. nr.).
1970 un 1971: periodiskajos izdevumos publicēti fragmenti no dokumentālā romāna "Anketa" par Jāni Rudzutaku, bet ideoloģisku apsvērumu dēļ romāns netika izdots.
Tulkojusi daiļliteratūru no latviešu valodas krievu valodā un no krievu valodas latviešu valodā.

Stāsti"Pienenīte" (1959)
"Pēdējais eksāmens" (1963)
"Zilā roze" (stāstu cikls, 1960)
"Vecās dzirnavas" (1966)

Romāni"Tirleānas meitenes" (1968)
"Dialogs" (1979)

Izlase"Es cilvēkam ticu" (1965)
"Cīrulēns sniegputenī" (1972)
"Saruna ar zilo rozi" (1982) (Sērijā "Latviešu stāsts un novele")

TulkojumiBoriss Burlaks. "Rīgas bastions" (LVI, 1956)
Vladimirs Tendrjakovs. "Brīnumdare" (LVI 1961)
Nikolajs Zadornovs. "Cunami" (Liesma, 1977)
Vils Ļipatovs. "Un tas par viņu ir viss" (Liesma, 1979)

"Stāstu ciklā "Zilā roze" (1960) tēlota jaunas meitenes personības veidošanās. Nozīmīgs darbs Spāres daiļradē ir romāns "Tirleānas meitenes" (1968) – atmiņas par kara laiku, māsu skolā, meiteņu gaitām frontē, hospitālī un partizānu vienībā. (..) Romāns "Dialogs" (1979) ir viena no pirmajām grāmatām latviešu padomju literatūrā, kur runāts par staļinisma lozungu apstulbinātu cilvēku."

Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Velta Klapare

Velta Kaņiveca

Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts

Cēsu Valsts ģimnāzija
Leona Paegles iela 1, Cēsis

Beigusi speciālo māsu skolu.

1940
Jaunpiebalga
Pionieru vadītāja

1941
Rīga
Pionieru vadītāja

1947–1954
Strādājusi dažādu laikrakstu redakcijās.

1957
Magazine "Flame"
Rīga
Literārā konsultante

1957
Literature and Art
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārā līdzstrādniece

1968–1969
Literature and Art
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Galvenā redaktora vietniece

1973–1981
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Galvenā redaktora vietniece un redaktore

1943–1947
Sarkanā armija
Feldšere

1958
Orlas apgabals
Mitinās Šepinas sādžā.

1959
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

Raiņa kapi