Par Rudītes Rinkevičas personību"Viena mūsu darbabiedre, kad satiek Rudīti, uzrunā viņu nevis vārdā, bet – "bērnu literatūra". Nav noliedzams, ka Rudīte šo jomu pārzina no kreisās līdz labējai, no virsotnes līdz saknēm. Un Rudītē ir vēl kas vairāk. Bērniem tik raksturīgā apkārtējās pasaules izzināšana ar labestību un azartu, priecāšanās par citiem, pasaules redzēšana bez mākslīgiem traucēkļiem, izpalīdzīgums, no kura ir gandarījums gan sev, gan pārējiem. Viņa, nenoliedzams, ir arī pieaudzis cilvēks. Tāda, kura jau padsmit gadus dāvā savas zināšanas un pieredzi mūsu augstskolas [Daugavpils Universitāte] studentiem. Kura prot šķetināt zīmju un nozīmju kamolus, salīdzināt pašmāju ar ievesto, izpreparēt personāžu struktūras dzīles, izprast kompozīcijās līdzīgo un vēl daudz ko citu. Viņa prot apvienot sevī bērnišķīgo un pieaugušo, un tas ir milzīgs dotums vai ieguvums."
Lukaševics, Valentīns. Rudīte Rinkeviča: likumsakarīgs rezultāts. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, Nr, 15, 2009.
Par zinātnisko monogrāfiju "Rīga - Latvija - Eiropa mūsdienu latviešu bērnu prozā" (2018)".. grāmata ko gribas vispirms nodēvēt par vajadzīgu un pēc tam – arī par saistošu un aktuālu. [..] monogrāfijā pētniece pievērsusies mūsdienu latviešu bērnu prozai vispirms tās telpiskajā aspektā, iekonturējot darbu tēlu – protams, arī bērnu – gaitas vispirms Rīgas kā mazāka mēroga pasaules, tad Latvijas un visbeidzot plašākā Eiropas telpas kontekstā. Taču šī ir pamatā tikai prizma, autores izvēlētais redzesleņķis, caur kuru uzlūkojot jaunākās bērnu literatūras darbus atklājas arī to tematiskā ievirze, kvalitāte un recepcija lasītāju vidū."
Simsone, Bārbala. Vajadzīga grāmata. KonTeksts, 2018, Nr. 4.