Rimants Ziedonis

1980: pirmā publikācija – dzejas kopa (Liesma, 01.12.1980).
Dzejoļu krājums1986: "Atvēzējies
glāstam" (Liesma).

Stāstu krājumi 1992: "Dzīves pieredze
un ziepju burbuļi" (SIA Latvijas Jaunatne). Atkārtots izdevums 2017. gadā apgādā Zvaigzne ABC.
2016: "Pastaiga" (Zvaigzne ABC).

Dokumentālā proza2000: "Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks" (Jumava). Kopā ar Arvīdu Blūmentālu.
2006: "Paradoksālā Latvija" (Dienas Grāmata). Pēc grāmatas motīviem 2019. gadā iestudēta izrāde "Paradoksālā Latvija" Latvijas Nacionālajā teātrī.
2006: "Mežu zemē Latvijā" (Lauku Avīze). Kopā ar Imantu Ziedoni.
2008: "Austrumu robeža"(Zvaigzne ABC).
2009: "Jūras zemē Latvijā" (Zvaigzne ABC).
2013: "Leišmalīte" (Zvaigzne ABC). Kopā ar Imantu Ziedoni.

Par dzejas krājumu "Atvēzējies glāstam" (Liesma, 1986)
"Dzejoļu krājums "Atvēzējies glāstam" (1986), kurā konceptuālā un mākslinieciskā aptuvenība neļauj dzejā realizēt suverēnu poētisko pasauli. [..] Rimanta Ziedoņa stāsti iekļaujas postmodernisma prozā. Tajos nav reālpsiholoģiska vēstījuma, apziņas, respektīvi apgūtās kultūras pieredze dominē pār dzīves pieredzi, vārda nozīme atklājas ne vien prozas tekstā, bet arī ārpus tā – pasaules kultūras kontekstā."

Kalniņa, Ieva. Rimants Ziedonis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

""Atvēzējies glāstam" skan jau efektīgi, paradoksāli, skan arī kā solījums atvēzēties jaunam poētiskam vārdam. Un tajā pašā laikā šajā atvēzienā ir acīm redzams naivums. Ne jau tas izbrīnītais ņaivums, kas atklāti veras pasaulē un mēģina to saprast. Ne jau tas mīļais, bērnišķīgais. Tā pretenzija, kura ir Rimanta Ziedoņa dzejoļos, sevi par naivu vis neatzīs. [..] Autoram vēl ir tā poētiskā stadija, kad iespējams (un vajadzīgs) vairāk meklēt un atrast."

Skujenieks, Knuts. Raibs starpstāvoklis. Literatūra un Māksla, 21.11.1986.

Par stāstu krājumu "Dzīves pieredze un ziepju burbuļi" (SIA Latvijas Jaunatne, 1992)"Rimanta pasaule grāmatā ir ekoloģiski tīra. lespaids, ka pasaules "izskats" ir "ņemts" no pasaules radīšanas perioda. Tas ir svinīgumā un bijībā skaists. Draņķi, šausmas, visi mēsli ir cilvēkos, kuros tie arī paliek, daba dīvainā kārtā netiek sakropļota. Cik nepamācoši, vai ne? Arī autora sieviešbūtnes ir no tā paša svētsvinīgā materiāla. Absurditātes fantasmagorijām nav fatalitātes, tās ir kā papē grieztas, kamēr daba elpo klasiķu episkumā pat tad, ja piesaukta tik detaļās. [..] Savā grāmatā Rimants tiešām neiegrūž nabaga nelaimīgos personāžus možās sociālajās kustības, jo tie tur jau eksistē. Un nekāda alternatīva viņus negaida. Arī iluzora kompensācija ne. Šīs privilēģijas ir piešķirtas tikai autora "es". Var jau būt, ka nežēlīgs malā stāvošā reģistrējums ir laba terapija pūlim, lai tas pašidentificētos, taču tad automātiski rodas jautājums par "labajiem" un "sliktajiem" (Kanetti). Gribot negribot arī malā stāvošajam ir nostāja - kā autora gadījumā."

Repše, Gundega. Ceļojums burbuļu pieredzē. Literatūra un Māksla, 04.12.1992.

Par Rimanta Ziedoņa prozu"Rimants Ziedonis pēdējos gados mērķtiecīgi turpina nevis izdomāt, bet pierak­stīt realitātes nastu. Viņš rada dokumentālo prozu par cilvēkiem un vietām Latvijas tagadnē un vēsturē. Tas viņu ir aizvedinājis tālu prom no dzejas un 1992. gadā pub­­­­licētās stāstu grāmatas "Dzīves pieredze un ziepju burbuļi", kas lieliski iederējās deviņdesmito gadu sākuma un vidus alegoriskajā, metaforām pārbagātajā un kultūras pieredzē balstītajā latviešu īsprozā un arī papildināja kopainu, kur "ierakstījās" Mārtiņš Zelmenis, Guntis Berelis, Ai­­­vars Ozoliņš. Rimanta Ziedoņa īsproza jau tajā laikā, lai arī ar ironiju pie­­sātināta, netiecās izspēlēt intelektuālus stāstus; tā, ņemot niecīgu notikumu, darbināja cilvēka sajūtas kosmiskās apziņas sapņa līmenī. [..]
Gan kopā ar tēvu sarakstītajā un 2006. gadā izdotajā grāmatā "Mežu zemē Latvijā", gan "Paradoksālajā Latvijā", gan jaunākajā veikumā – "Austrumu robeža" Rimants Ziedonis uzmeklē šķietami neak­­tuālo, grūti skaidrojamo tepat Latvijā un iesaista to domas apritē. Nav pārspīlējumu, nav uzspēlēta mesiānisma. Ir dzīvās vēstures fakti (tajos bieži vien ir daļa pārspīlējumu) un nākamībai fiksēta mūsdienu mutvārdu folklora."

Ceplis, Rimands. Ceļojums uz perifēriju. Karogs, 2009, Nr. 5.

1969–1972
Jūrmalas 1. vidusskola
Raiņa iela 55, Jūrmala

1972–1977
Jūrmalas 4. vidusskola
Kronvalda iela 8, Jūrmala

1977–1981
Rīgas Lietišķās mākslas koledža
Krišjāņa Valdemāra iela 139, Rīga

1981–1986
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Žurnālistikas nodaļa

1981
Rīgas Jauno literātu studija
Rīga

1991
Latvian Writers’ Union
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

1986–1989
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Prozas nodaļas redaktors

1994–1996
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze"
Balasta dambis 2, Rīga
Kultūras nodaļas un pielikuma (vēlāk laikraksta) "Literatūra. Māksla. Mēs" redaktors

1996
Laikraksts "Literatūra. Māksla. Mēs" (1995–1999)
Rīga
Redaktors.

1997–1998
Laikraksts "Jaunā Avīze" (1997–2004)
Rīga
Sestdienas pielikuma "Jā" redaktors

1998–1999
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Galvenais redaktors

1999
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36, Rīga
Ministru prezidenta biedra Eiropas Savienības lietās preses sekretārs

1999
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
Pils laukums 3, Rīga
Latvijas Valsts prezidentes preses sekretārs

2000
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Literārās nodaļas redaktors

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par dokumentālo prozu "Leišmalīte".
Labākā grāmata
2013