Search

Jēkabs Duburs

4 pictures
Jēkaba Dubura portrets
Jēkabs Duburs. [1906-1916], Rīga. Fotogrāfs: Mārtiņš Lapiņš. 13,5 x 8,3 cm.
Inventāra Nr.: LABR R25779-25.
Topogrāfija/Šifrs: Iz011-25.
Jēkaba Dubura portrets
Jēkabs Duburs. [1906-1916], Rīga. Fotogrāfs: Ansis Skariņš. 16 x 10,5 cm.
Inventāra Nr.: LABR R25779-28.
Topogrāfija/Šifrs: Iz011-28.
Jēkaba Dubura portrets
Jēkabs Duburs. [1910-1916], Rīga. 13,3x9,8 cm.
Inventāra Nr.: LABR R6946-22.
Topogrāfija/Šifrs: Goba Alfrēds 51-22.
Jēkaba Dubura portrets
Jēkaba Dubura portrets pēc izrādes....
Roles: actor, director, educator, employee at theatre, literary critic, music critic, play writer, singer, theater critic, translator

27.03.1866 – 17.06.1916

Jēkabs Duburs (īst. v. Jēkabs Āriņš; 1866.–1916) – teātra darbinieks, dramaturgs un tulkotājs. Māc. Jelgavas reālskolā. Akt. un rež. Rīgas Latv. t-rī (1887-1908, 1903-05 arī direktors), Jaunā Rīgas t-ra direktors (1908-09). 1909 kopā ar Zeltmati nodib. Latvju dram. kursus, bijis to vad. un pedagogs. 1913-15 vadījis Latviešu operas režiju; 1915-16 Maskavas Latv. teātra mākslin. vadītājs. Bijis žurn. "Druva" t-ra nod. vadītājs (1912-14). Public. periodikā literāri kritiskas apc. "Annas Brigaderes Brusubārda un Gundega" un "Raiņa "Indulis un Ārija"" (abas 1912). Sar. lugas "Pie nabadzības sliekšņa" (t-rī 1891), "Ērglis un Šperbers" (grām. un t-rī 1892), "Precībās" (grām. un t-rī 1894, kopā ar A. Deglavu), libretu operai "Spoku stundā" (t-rī 1893, komponists J. Ozols), dramatizējis A. Deglava stāstu "Vecais pilskungs" (1895, t-rī 1896). Tulkojis vai lokalizējis ap 14 lugu, to vidū V. Šekspīra "Ziemas pasaciņa" (1897). Tulk. A. Strindberga darbu "Aktiera māksla" (per. 1909). Sast. "Latviešu fonētikas ābeci" (1912).

  • Author (2)
  • Translator (2)
  • Person of reception (10)

    • Birth time/place

    27.03.1866
    Vircavas pagasts
    Dzimis agrākā Kroņvircas, vēlāk Vircavas pagasta Kančos.

    Place/time of death

    17.06.1916
    Hivinke

    Personal information


    Professional activity

    Sakarā ar J.Dubura 100 gadiem 1966 nodibināta J.Dubura balva, ko piešķir Teātra savienība reizi 5 gados par izciliem sasniegumiem skatuves mākslā latviešu teātra režisoriem.

    Quotes

    Par Jēkaba Dubura darbību teātrī un mūzikā
    Aktiermākslu apguvis pie K. Ekelmaņa, dziedāšanu māc. pie A. Fosāra, papildinājies Berlīnē, Vīnē u. c. No 1887 bijis Rīgas Latv. t-ra aktieris, dziedonis un režisors (ar pārtraukumu 1898-1900), arī tā direktors (1903-05), Jaunā Rīgas t-ra direktors (1908-09), P. Jurjāna dibinātās Latv. operas režisors (1913-15), Maskavas Latv. t-ra direktors (1915-16). D. bijis pirmais profesionāli izglītotais latv. daiļlasītājs un balsi uzskatījis par galveno aktieriskās izteiksmības līdzekli. 1909 kopā ar Zeltmati dib. Latvju dram. kursus, bijis to direktors un pedagogs. Tulkojis A. Strindberga grām. Aktiera māksla (1909), sarakstījis Latviešu fonētikas ābeci (1912) un aizsācis darbu daiļrunas un skatuves mākslas teorijā. Kopš jaunības interesējies par vok. mākslu, apguvis dziedāšanu pie A. fon Fosāra [Fossard]. 1894 piedal. J. Ozola organizētajos t. s. klasiskās mūzikas vakaros RLB namā. 1900-10 regulāri rīkojis solovakarus, to programmās iekļāvis gan ārzemju klasiku, gan latv. komponistu E. Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, E. Melngaiļa, J. Vītola, J. Zālīša, J. Reinholda dz. pirmatskaņojumus; viņa pavadpian. bieži bijis E. Dārziņš. D. kā solists piedal. J. Haidna oratorijas Gadalaiki (1901) un F. Mendelszona-Bartoldi oratorijas Elija (1908) atskaņojumā. Dzied. tenora partiju Rīgas Latv. t-ra operu un operešu izrādēs, lomas: Grenišē, Marķīzs de Kornevils, Gaspārs (R. Planketa Korneviļas zvani, 1889, 1898, 1901), Barinkajs (J. Štrausa Čigānu barons, 1895), Lionels (F. fon Flotova Marta, 1897), Maksis (K. M. fon Vēbera Burvju strēlnieks, 1900), Kanio (R. Leonkavallo Pajaci, 1902), Dons Cēzars (R. Dellingera Dons Cēzars 1903), Hugo (G. A. Lorcinga Undīne, 1905) Pariss (Ž. Ofenbaha Skaistā Helēna 1905). Bijis arī Pajaci, Dona Cēzara un Skaistās Helēnas pirmiestudējumu režisors, pirmās latv. oriģināloperas, J. Ozola Spoku stundā (1893), libreta autors, pirmuzveduma rež. un Andreja lomas izpildītājs Rīgas Latv. t-rī (1893). Vēlāk Latv. operā bijis rež. P. Čaikovska operai Jevgeņijs Oņegins (1913), A. Rubinšteina operai Dēmons (1913), Ž. Bizē operai Karmena (1914), M. Gļinkas operai Ivans Susaņins (1914). Vairākkārt aicināts piedalīties RPT (Rīgas Vācu t-ra) operuzvedumos, lomas: Lionels (F. fon Flotova Martā, 1898), Maksis (K. M. Vēbera Burvju strēlnieks, 1900), Kanio (R. Leonkavallo Pajaci). D. bijis viens no pirmajiem latv. dziedātājiem, kam savas atsauksmes veltījuši arī Rīgas vācu laikr. recenzenti F. Pilcers, A. Štēgers u. c. Atsauksmēs akcentēts viņa balss drīzāk maigais, nekā spēkpilnais skanējums, sevišķi daiļskanīgs augšējais reģistrs, inteliģence un nianšu smalkums, izteiksmīgs mezzo voce.
    Kopš 1896 rakstījis presei, t. sk. mūzikas kritiku (1901-1909) laikr. Vārds un Balss, izmantojis pseidonīmus Duburs, D., reizēm parakstījies arī ar iniciāļiem J. A., A.

    Baiba Jaunslaviete. Latvijas mūzikas leksikons.

    Affinities

    Otīlija Āriņa - Niece

    Occupations

    actor
    director
    educator
    employee at theatre
    literary critic
    music critic
    play writer
    singer
    theater critic
    translator

    Name at birth

    Āriņš

    Education

    Jelgava
    Jelgavas reālskola

    Buried

    27.10.1916
    Rīgas Lielie kapi
    Pārapbedīts Rīgas Lielajos kapos.