Gundega Repše

2 pictures

Gundega Repše (1960) – rakstniece, publiciste. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Strādājusi žurnālā "Liesma", laikrakstos "Labrīt", "Izglītība un Kultūra", literārajā mēnešrakstā "Karogs". Viena no spilgtākajām 90. gadu latviešu prozas pārstāvēm. Vairāku romānu, stāstu krājumu, biogrāfisku darbu, eseju un dokumentālu prozas grāmatu autore. Aktīvi iesaistās kultūras un sabiedriskās dzīves procesos.

Birth time/place

13.01.1960
Rīga

Personal information

Mācījusies Rīgas 50. vidusskolā un Rīgas 36. vidusskolā.
Kad rakstniecei bija 12 gadu, nomira viņas tēvs. Mātesmāsas vīrs, un mākslinieks Kurts Fridrihsons kļuva par viņas garīgo tēvu, atstājot lielu iespaidu uz rakstnieces personības tapšanu.
1985: beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.
1985–92: bijusi referente Mākslinieku savienībā.
Bijusi līdzstrādniece žurnālā “Liesma”, laikrakstos “Labrīt”, “Izglītība un Kultūra”, žurnālā “Karogs”.
Kopš 90. gadiem: profesionāla rakstniece.

Professional activity

1979: pirmā publikācija – stāsts "Kamielis Vecrīgā" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (30. martā).

Kopš 1982: publicē rakstus un recenzijas par latviešu un cittautu mākslas vēstures un aktuāliem jautājumiem, kā arī rakstus par literatūru.

Rakstus par mākslu parakstījusi arī ar pseidonīmu Ģertrūde Rāma.

2004: izrāde "Cinobrs" pēc Gundegas Repšes romāna "Sarkans" 1. daļas "Cinobrs" motīviem neatkarīgajā teātrī "Skatuve" (režisors Ģirts Sils).
2011: izrāde "Smagais metāls" Jaunajā Rīgas teātrī pēc Gundegas Repšes romāna "Alvas kliedziens" motīviem (režisore Inese Mičule).

Stāstu krājumi

1987: Koncerts maniem draugiem pelnu kastē (Liesma)
1992: Septiņi stāsti par mīlu (Literatūra un Māksla)
1994: Šolaiku bestiārijs (Daugava)
2004: Ludovika zemes (Pētergailis)
2009: Stāsti par mācekļiem (Dienas Grāmata)
2013: Vīrs, tapīrs un citas radības (Zvaigzne ABC)
2019: Retināts gaiss (Dienas Grāmata)

Romāni

1990: Ugunszīme (Liesma)
1996: Ēnu apokrifs (Preses nams)
1998: Sarkans (Preses nams)
2000: Īkstīte (Pētergailis)
2002: Alvas kliedziens (Pētergailsi) (romānu cikls "Smagais metāls" I daļa)
2006: Vara rati (Dienas Grāmata) (romānu cikls "Smagais metāls" II daļa)
2008: Bāreņu nams (Dienas Grāmata)
2011: Dzelzs apvārdošana (Dienas Grāmata) (romānu cikls "Smagais metāls" III daļa)
2014: Jauki ļaudis (Dienas Grāmata)
2016: Bogene (Dienas Grāmata)

Biogrāfiskā proza

1998: Pieskārieni. Kurts Fridrihsons (Jumava)
2000: Tuvplāni: Džemma Skulme (Jumava)
2001: Sieviete miglā: Līga Purmale (Jumava)
2005: Brālis: Ojārs Vācietis (Pētergailis)
2010: Mala. Tā rakstīja Fridrihsons (Dienas Grāmata)

Citi darbi

1999: Gadsimta beigu skatiens (Pētergailis) (intervijas)
2007: Pilsoniskā rasa (Dienas Grāmata) (publicistika)
2012: Rakstnieku pavārgrāmata (Zvaigzne ABC) (receptes)
2012: Rakstnieki IR: gadsimta sākuma skatiens (Dienas Grāmata) (intervijas)
2013: Laiks esi tu (Dienas Grāmata) (autobiogrāfiskā proza)
2019: Skiču burtnīca. Simts (Dienas Grāmata) (autobiogrāfiskā proza)
2022: Sarunas ar Sīko (Dienas Grāmata)
2022: Naži betonā (Dienas Grāmata) (publicistika)

2022: Ekstāzes un metastāzes (Dienas Grāmata) (dzeja)
2024: Atlantas (Dienas Grāmata) (proza un dzeja)

Izlases

2012: Smagais metāls: trīs daļas (Dienas Grāmata)

Quotes

"Repšes teksts allaž ir atvērts daudzām interpretācijām, dažbrīd, iespējams, pilnīgi atšķirīgām. Rodas iespaids, ka autore raksta "retināti", atstādama "baltas lapas" – lāgiem pat starp divām frāzēm –, kuras jāaizpilda lasītājam."

Guntis Berelis. Starp varoņu un ākstu pieminekļiem. Deviņdesmito gadu literatūra. Latviešu literatūras vēsture. R., 1999, 315. lpp.

"Gundegas Repše proza ir filozofiski piesātināta un asociatīvi blīva, ar tendenci uz padziļinātu psiholoģismu. (..) Gundega Repše priekšplānā izvirza unikālo un atšķirīgo, proti, to, kas neierobežo personību. (..) Viena no būtiskākajām tēmām Gundegas Repšes prozā ir brīvības jautājums – personības individualitāte, neierobežota radošā darbība, savas identitātes apzināšanās. (..) Gundegas Repše proza pārsvarā saistāma ar "viņas" (sievietes) pieredzi, ar iedziļināšanos sievietes iekšējās pasaules kolīzijās. Notikumus, apkārtējās pasaules norises rakstniece skata caur femīno prizmu."

Ērika Bērziņa. Gundega Repše. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. LU, 2008, 356.–361. lpp.

Par grāmatu "Retināts gaiss" (Dienas Grāmata, 2019)


"Lasot Gundegas Repšes darbus – no pirmajiem, vēl deviņdesmitajos gados izdotajiem, līdz visjaunākajiem –, interesanti vērot, kā slīpējas autores stilistiskā izteiksme – no krāšņa, piesātināta, izkopti barokāla stila tā pamazām iet cauri it kā veselam dārzkopības procesu kompleksam – retināšanai, apgriešanai, vainaga veidošanai –, atsakoties no visa, no kā iespējams atteikties, kamēr izfiltrējas tīrs, dzidrs, nosmailināts teksts, kurā lieks nav neviens vārds. Vienlaikus augumā aug arī saturiskais skaudrums. Autore nemīlina, nedzindzina, nepiedāvā atelpu, siltumu, ilūziju, viņa cērt pušu, jo kādam taču tas ir jādara – jāuzplēš iluzorais "visstačuirlabi" slānis un jāuzrok auglīga melnzeme apakš birstošu, gleznainu, nekur nederīgu smilšu kārtas. Bet šie cirtieni ir sāpīgi. Visvairāk rūgtu šļakatu uzsprakst tur, kur nodevība tiek pārdzīvota vissmagāk, – mākslai, literatūrai, vēsturei, valsts mēroga norisēm un visbeidzot arī katra paša cilvēciskumam."

Bārbala Simsone. Galotņu vientulība. Kultūras Diena un Izklaide, 6.12.2019.

"Diez vai lasītājs spētu atšifrēt grāmatas un titulstāsta virsrakstu "Retināts gaiss", ja vien pati autore nepamestu viņam diega galu ar izteikumu par kalniem, kur ir retināts gaiss (katrā ziņā – man šis diega gals bija vajadzīgs). Jo augstāk tu kāp, jo gaiss kļūst vairāk retināts un grūtāk elpot. Ja grūti elpot – tas nozīmē, ka vienkārši trūkst skābekļa, ko vistiešāk varētu attiecināt uz cikla pirmo un beidzamo stāstu. "Baltijas ceļā" skābekli piegriezusi padomju vara, "Svētajā ģimenē" – pašu personāžu fanātiskā aprobežotība; ne velti bērņukam nekas cits neatliek, kā pacelties gaisā tuvāk debesīm. Tomēr cikla smaguma centrs ir apjoma ziņā plašākais titulstāsts, kurā ir vairāki vēstītāji. Savukārt par tā smaguma centru, neraugoties uz to, ka literatūrkritiķis Tomba, kurš grib atriebties literatūrai, noteikti ir kolorītākais stāsta personāžs, – kļūst Floras monologs, kurā sajaucas un pārklājas laiki, atdzīvojas mirušie, relatīvi mazā tekstā mijas vairākas paaudzes, bet skābekļa trūkuma paradokss izpaužas visās tā interpretācijās. Ir arī absolūtā vakuuma (bezmaz līdz karikatūrai) iemiesojums – Kaira. Stāstā un arī autores rakstībā negaidītā kārtā lieliski iederas plašie 1960. gada ikdienišķo pierakstu iestarpinājumi, kas rada dokumentalitātes iespaidu. Tomēr pats svarīgākais – Gundega Repše joprojām prot pārsteigt."

Guntis Berelis. LALIGABA 2019 ekspertu vērtējumi.

Affinities

Jānis Spalviņš - Relative
Kurts Fridrihsons - Godfather

Pseudonym

Ģertrūde Rāma

Education

1967–1977
Riga Secondary School No. 50
Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga

1978
Rīgas 36. vidusskola
Aizkraukles iela 14, Rīga

1985
The Art Academy of Latvia
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Mākslas vēstures un teorijas nodaļa

Working place

1985–1992
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
Referente

1992–1993
Magazine "Flame"
Rīga

1993–1994
Laikraksts "Labrīt"
Rīga

1995
Laikraksts "Izglītība un Kultūra"
Rīga

1995–1996
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Prozas nodaļas vadītāja

Participation in organisations

Awards

Raiņa un Aspazijas fonda prēmija
1993

Aspazijas prēmija
1993

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par grāmatu "Īkstīte".
Proza
2001

Annual Latvian Literary Award
Speciālbalva piešķirta Gundegai Repšei kā idejas autorei stāstu krājumam "MĒS. XX gadsimts" (Dienas Grāmata).
Speciālbalva
2012

Annual Latvian Literary Award
Labākais prozas darbs
Nominee
2012

Annual Latvian Literary Award
Labākais prozas darbs
Nominee
2017

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par vēsturiskās romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" ideju, koncepciju un kuratores darbību 13 romānu izdošanā, kā arī par romānu "Bogene" kā vienu no šīs sērijas darbiem.
2018

Annual Latvian Literary Award
Labākais prozas darbs
Nominee
2020

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Valsts prezidenta un Ordeņa kapitula 2022. gada 4. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2022