Georgs Elgers

Lielāko mūža daļu Georgs Elgers ir kalpojis kā priesteris, katoļu misionārs.

Georga Elgera tulkotās, sarakstītās un sastādītās reliģiska satura grāmatas1621: Geistliche Catholische Gesänge, von guthertzigen Christen, auß der Lateinischen, Teutschen, und Polnischen Psalmen, und Kirchengesängen in Unteutsche sprach gebracht [katoļu dziesmu grāmata]
1672: CATECHISMUS SEV Brevis Institutio doctrinae Christianae Quinque Capitibus compraehensa in gratiam gentis Lothavicae [katehisms].
1672: EVANGELIA Toto anno singulis Dominicis & festis diebus juxta antiquam Ecclesiae consiae consvetudinem in Livonia Lothavis praelegi solita. Ex Latino in Lothavicum idioma translata. [evaņģēliju fragmentu tulkojums]
1673: Cantiones Spirituales ex Latinis, Germanicis & Polinicis translatae in idioma Lothavicum, additis pluribus [dziesmu grāmatas otrais izdevums]

Vārdnīca1683: DICTIONARIVM Polono-Latino-Lottauicum Opus posthumum [poļu - latīņu - latviešu vārdnīca]

Kad bija jāiet uz ēdamistabu, tad gāja ar lielām grūtībām un uz spieķa atspiedies, bet arī lai būtu kaut cik stipri saguris, nekad neatteicās no priestera pienākumu pildīšanas. Misijās sevi nesaudzēja. Dzīves beidzamos gados bieži runāja par mūžību. Domas par laimīgu vai nelaimīgu mūžību viņš uzskatīja par ļoti spējīgu līdzekli, kas palīdz pārvarēt vislielākos kārdinājumus un dzīves grūtības. Nakts vidū vienmēr cēlās, lai lūgtos par šķīstīšanas ugunī cietušām dvēselēm, kuras dažreiz arī viņam parādījušās... Pēc gaiši pavadītām vecumdienām dažas dienas pirms nāves viņu ķēra trieka, un, apgādāts ar visiem sakramentiem, nomira Kungā vai labāk, aizgāja, kā padevīgi ceram, uz laimīgās mūžības māju savas dzīves deviņdesmitā gadā (..). ... attiecībās ar citiem bija ļoti patīkams un maigs, pastāvīgā darbā nenogurstošs, ordeņa dzīvē vienkāršs, atklāts un ļoti priekšzīmīgs, latviešu valodas zināšanu dēļ ļoti nepieciešams, nobriedis debesīm..
Par Elgera mūža pēdējām dienām citēts no : S. Kučinskis. J. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 33.lpp.
Par Elgera sakārtoto dziesmu grāmatu (1621):Dziedājumu vidū vērojama liela formu, izteiksmju un pielietojuma funkciju daudzveidība (..). Raksturīgs piemērs ir Kristus ciešanu dziesma "Ko gribam mēs šodien dziedāt", kuras melodija visticamāk tapusi pašu mājās. Teksta prototipu nav grūti sazīmēt pazīstamajā vācu dziesmā "Was wollen wir singen". Tomēr trešais pants par Jēzu Ģetzemanes dārzā tēlo ainu, kāda, šķiet, varēja rasties tikai latvieša tēlu pasaulē: "Tur viņš [Jēzus] savus pāteriņus krāšņi, krāšņi pārlasīj`". Deminutīvu formas parādās arī citās dziesmās, piemēram, Dievmāte bieži saukta par Māriņu. (..) Interesantākais šai Kristus ciešanu dziesmā tomēr ir melodijas raksturs: neparastie kvartu, kvintu un sekstu lēcieni, skaņkārtas zemāko pakāpju dominēšana. Intriģējoša šķiet melodijas līdzība ar Zanes dziesmu maltuvē no Imanta Kalniņa mūzikas kinofilmai "Pūt` vējiņi!". (..) Savukārt dialoga elementi citās dziesmās liek domāt par to iespējamo pielietojumu dramatiskos iestudējumos. Var minēt Ziemassvētku dziedājumu "Sumināts Dieva Dēls", kur pamīšus viena otrai seko frāzes zemākai (tenora atslēgā) un augstākai balsij (soprāna atslēgā). Dialogā tiek slavēts Bērns Jēzus un viņa Māte. Savukārt dziedājuma noslēgumā izskan aicinājums priecāties līdz ar debess eņģeļiem. Te jau trīsdaļīgais metrs (tempus perfectum) pats par sevi aicina paust prieku ne vien ar balsi, bet arī ar kustību.
Andris Līvmanis. Latviešu baznīcas dziesma Cēsu bīskapijā. Mūzikas saule, 2001, nr. 3, 9. lpp.

Par īpaši senu tradīciju varētu liecināt divi Ziemassvētku dziedājumi, nosaukti par bērnu dziesmām, kuras acīmredzot atskaņoja skolas bērni un kurās ietverti nepārprotami latviešu folkloras elementi - refrēni "žūžū" un "līgo" (..). Folkloras pagāniskos elementus (par kādu varētu uzskatīt refrēna daļu "līgo") baznīca iepriekšējo gadsimtu gaitā no oficiālās literatūras centās izskaust. Šai gadījumā abas dziesmas Elgera krājumā varēja nokļūt vien kā tādas, kurām ir senas, nostiprinājušās dziedāšanas tradīcijas, kuras tikušas atskaņotas bieži un bijušas ļoti iemīļotas. Tās varētu uzskatīt par pirmajām kristīgajām latviešu tautasdziesmām, kādas it bieži sastopamas arī citu tautu daiļradē.
Ilze Šarkovska-Liepiņa. Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti. Rīga: LULFMI, 2020, 51. lpp.

poet
priest
translator

Juris Elgers

1602–1604
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
precīzs mācību laiks nav noskaidrots, katrā ziņā - līdz 1605. gadam. Iespējams, šai laikā Elgers izlemj kļūt par katoli.

04.08.1605–1607
Jesuit collegium in Braunsberg
Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
Uzsāk mācības seminārā trešajā (sintakses) klasē, pabeidz 4. jeb poētikas klasi.

1609–1610
Jesuit College in Polotsk
Polocka
mācās, beidz retorikas klasi, iegūst pilnu ģimnāzijas kursam atbilstošu izglītību.

1610
Jesuit collegium in Braunsberg
Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
Apmeklē loģikas kursu

1613–1615
Njaswisch Jesuit Collegium
Ņasviža, Minskas apgabals, Baltkrievija
Studē teoloģiju, īsā teoloģijas kursa klausītājs (auditor casuum); studiju beigu datums nav precizēts.

01.09.1619–24.07.1620
Njaswisch Jesuit Collegium
Ņasviža, Minskas apgabals, Baltkrievija
mācās terciātā, saņem raksturojumu „krietns ticīgais, pazemīgi ievērojis visus [baznīcas] priekšrakstus un krietni panesis pārbaudījumus, sludināšanā [gan] bez augļiem, tā kā nezinīgs poļu un lietuviešu valodā, ar viduvējām spējām apveltīts (bonus religiosus, in omnibus experimentis et humilibus obsequijs bene se gessit, missiones sine fructu expedivit, quia lingua Polona et Lituana est ignarus, vires habet mediocres). Citēts pēc: Liber extraordinarius provincialis, ed. Irena Katilienė, Vilnius: Vilniaus universiteto leidykla 2012, 434. lpp. Pateicība par norādi Jurģim Pakerim.

1607–1682
Jezuītu ordenis
Viļņā iestājas ordenī, paliek jezuīts līdz mūža galam.1621. gada 27. maijā Cēsu Jāņa baznīcas Dievmātes kapelā saliek pēdējos ordeņa solījumus.

1611–1612
Jesuit collegium in Braunsberg
Braņevo, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Polija
strādā seminārā par otrās - gramatikas klases skolotāju

01.09.1615–08.1619
Jesuit collegium in Riga
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Misijas darbā, 1615. gada otrajā pusē uzklausa 353 grēksūdzes, konvertē katoļu baznīcā piecus luterāņus, krista 17 bērnus, salaulā 6 pārus. 1616. gadā - latviešu sprediķotājs Rīgā. 1617.-1618. gadā, iespējams, palīdzējis arī Cēsu kolēģijas misionāriem.No: Annus 1615. P. Elger, in: Historia Collegii Rigensis Societatis Jesu in Livonia, Roma: Archivum Romanum Societatis Jesu, Lithuania 54. Citēts pēc: Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņu arhīvos, t. 2, sast. Jozefs Kleijntjenss, Rīga: Latvju grāmata 1941, 165.–166. lpp.; S. Kučinskis. J. Elģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1953, nr. 11, 14.-16.lpp.

1620–1621
Cēsu jezuītu kolēģija
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
priesteris, domājams, tiekas ar bīskapu Oto Šenkingu, strādā pie latviešu katoļu dziesmu grāmatas sastādīšanas, latviešu un vācu sprediķotājs.

1625–1626
Jesuit College in Polotsk
Polocka
iespējams, kolēģijas rektora vietnieks

1628
Jesuit collegium in Orsha
Orša
Misionārs, priesteris

1629
Kražiai Jesuit College
Kraži
kopā ar jezuītu Pēteri Kulēziju (Petrus Culesius) - misionārs, priesteris

1630
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
Misionārs, priesteris jezuītu punktā, kuru atdala no Polockas un rada neatkarīgu Livonijas misiju, tās priekšnieks - Kulēzijs, palīgs Stribingius (Stribiņš?), priesteri - Johans (Jānis?) Švarcs un Elgers. S. Kučinskis. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 28.lpp.

1631–1633
Smoļenskas jezuītu kolēģija
Smoļenska
sprediķotājs, kolēģijas darbinieks, rektora padomdevējs. 1633. gadā - viens no prieteriem - kara kapelāniem, kas pavada Polijas Lietuvas lielvalsts karaspēku cīņā pret Krievijas karaspēku; pulkveža Butlera biktstēvs, jezuīta Dāvida Kinarda biedrs; vēlāk - kolēģijas ministrs, rektora padomnieks, priesteris. No: S. Kučinskis. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 30.lpp.

1636
Jesuit collegium in Orsha
Orša
priesteris - vada Jaunavas Marijas kongregāciju un ar kolēģijas
līdzekļiem uzturēto nabadzīgo skolēnu kopdzīvi; arī kolēģijas veselības
prefekts.

1637–1657
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
no 1637. vai 1638. gada līdz 1640. gadam un 1643. gadā Daugavpils kolēģijas priekšnieks, vēlāk - Daugavpils jezuītu skolas poētikas un sintakses klašu skolotājs; periodiskas veselības problēmas. 1651. gadā sliktas veselības dēļ pārtrauc pildīt skolotāja pienākumus. No: S. Kučinskis. Eļģera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1954, nr. 1, 32.lpp.

1657–1667
Ilūkstes novads
Krievu poļu kara laikā Latgalē Daugavpils jezuīti bēg uz Kurzemi, apmetas Sibillas Ludinghauzenas-Volfas-Zībergas (Sibilla Lüdinghausen-Wolff-Sieberg) lauku īpašumā pie Ilūkstes, tur pavada aptuveni 10 gadus.

1667–1672
Daugavpils jezuītu kolēģija
Daugavpils
Datums, kad Elgers kopā ar citiem priesteriem no emigrācijas atgriezies Daugavpilī, nav precizēts.