Agate Nesaule

1 picture

23.01.1938 – 29.06.2022

Agate Nesaule (1938–2022) – rakstniece un zinātniece. Dzimusi mācītāja Pētera Nesaules ģimenē. 1944. gada rudenī kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mācījusies latviešu bēgļu skolā. 1950. gadā izceļojusi uz ASV, mācības turpinājusi Mineapolē, studējusi Minesotas universitātē Blūmingtonā. Angļu un amerikāņu modernās literatūras un sieviešu zinātņu fakultātes profesore Viskonsinas Universitāte Vaitvoterā. Rakstījusi angļu valodā, publicējusi vairākus romānus. Īpašu rezonansi guvis romāns "Sieviete dzintarā", kas atklāj traumatisko Otrā pasaules kara pieredzi.

Birth time/place

23.01.1938
Nītaure

Place/time of death

29.06.2022
Amerikas Savienotās Valstis

Personal information

Dzimusi Nītaures-Zaubes luterāņu draudžu mācītāja Pētera Nesaules un viņa sievas Valdas (dzimusi Kness-Kņezinskis) ģimenē. Kopā ar vecākiem, māsu Beāti un vecmāmiņu Līnu Kness-Kņezinskis 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, nonākusi padomju, pēc tam angļu pārvaldes
zonā, kur mācījusies latviešu bēgļu skolā.

1950: izceļojusi uz ASV. 1991: pirmo reizi viesojās Latvijā un piedalījās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā.

Precējusies Krouse (Crouse), vīrs Dr. Harry Crouse – mācībspēks Viskonsinas Universitātē, ASV, dēls Boris Crouse.

Professional activity

Literāra darbībaPirmā literārā publikācija
1955: "Skice" žurnāla "Jaunā Gaita" 1. numurā ar Andras Neretes vārdu.

Darbi latviešu valodā (tulkojumi)
1997, 2004: Sieviete dzintarā: kara un trimdas radīto traumu dziedēšana (Rīga: Jumava), no angļu valodas tulkojusi Inguna Beķere.]
2018: Zudušie saulgrieži: stāsts par trimdu un draudzību; tulkojusi Velga Polinska (Rīga: Vesta LK).

Darbi oriģinālvalodā (angļu valodā)
1995, 1997: A woman in amber: healing the trauma of war and exile (New York, NY: Soho).
2009: In love with Jerzy Kosinski: a novel ( Madison, Wisconsin: Terrace Books).
2019: Lost Midsummers: A Novel of Women's Friendship in Exile.

Romāns "Shopping for Relatives" tulkots un sagatavots izdošanai ar nosaukumu "Tālu mana dzimtene", izdots ar citu nosaukumu – "Zudušie saulgrieži".

Romāna "A woman in Amber" tulkojumi
1997: Frau in Bernstein; vācu valodā tulkojusi Rosemarie Bosshard (München: Bertelsmann).
1997: En kvinna i bärnsten: att läka saren efter krig och landsflykt; zviedru valodā tulkojusi Lena Lundgren (Stockholm: Rabén Prisma/arleskär).
2000: Женщина в янтаре: исцеление травм, нанесенных войной и изгнанием; krievu valodā tulkojusi Žanna Ezīte (Rīga: Tapals).
Minēts, ka romāns tulkots arī ķīniešu valodā.

Recenzijas par romānu "A Woman in Amber" publicētas angļu izdevumos – "The New York Times", "Boston Globe".
Bijusi iecere pēc romāna "A Woman in Amber" motīviem veidot norvēģu-latviešu kopražojuma mākslas filmu "Psihopatoloģiskais bēgļu stāsts" ar amerikāņu aktrisi Merilu Strīpu galvenajā lomā.
1999: Romāns "Sieviete dzintarā" dramatizēts un Sniedzes Ruņģes režijā izrādīts 3. Pasaules zinātnieku kongresa laikā Rīgā 1999. gadā.

Dalības organizācijāsDarbojās Alpha Lamba Delta brālībā ģimnāzijas gados.
Studenšu korporācijas "Daugaviete" filistre kopš 1958.
Korporācijas apvienības žurnāla "Universitas" līdzstrādniece.

1987: ievēlēta par ASV Vidējo valstu moderno valodu apvienības prezidenti (Midwest Modern Language Association).

Apbalvojumi1988: Deivida Sandera apbalvojums par izcilu darbu Viskonsīnas Universitātē Vaitvoterā.
1995: Wisconsin Librabrians Outstanding Achievement balva par romānu "A Woman in Amber" (ASV).
1999: Wisconsin Institute of Peace Distinguished Scholar Award.
1996: American Book Award par romānu "A Woman in Amber" (ASV).
2002: Voices of Courage Award.
2010: Regional Literary Award (ASV).
2011: Winter Commencement speaker.

Quotes

Par romānu "A woman in Amber" / "Sieviete dzintarā"Romāns dēvēts par atmiņām, tomēr rakstniece Agate Nesaule to sākotnēji iecerējusi kā romānu. Viņa atzinusi, ka "Soho apgāda" līdzīpašnieks un redaktors latvietis Juris Jurēvics uzstājis, ka grāmata jāizdod klajā kā atmiņas, memuāri. Ciešā sadarbībā ar izdevniecības redaktoriem grāmatu arī izveidoja kā autores atmiņu un autentiskas pieredzes sacerējumu un to tā arī reklamēja.
Jānis Krēsliņš, sen. atzinis: "šo grāmatu nevajag uzskatīt par Agates Nesaules un tās ģimenes dzīves patiesu aprakstu, ja arī tajā nenoliedzami ir daudzi autobiogrāfiski elementi."

Krēsliņš, Jānis. Īsta vai izgudrota patiesība. Laiks, 1997, 4. okt.

"Agate Nesaule parādījusi savus pārdzīvojumus, bet daudziem būs bijuši līdzīgi, sevišķi tai paaudzei, kas Latviju atstāja kā bērni. Ar pieauguša cilvēka acīm atskatoties, ar gūto pieredzi Amerikā un dzīvē vispār, autore ar dziļu humānitāti un tiešumu parāda Latvijai un latviešiem nodarīto vēsturisko pārestību."

Gubiņa, Indra. Lai saprastu un atcerētos. Latvija Amerikā, 1996, 23. marts.

"[..] kaut sarakstīta angļu valodā, [grāmata] iezīmē ļoti svarīgu notikumu latviešu grāmatniecības vēsturē. [..] A. Nesaule nāk no tā sauktās zudušās paaudzes, resp. no tiem latviešu izcelsmes jauniešiem, kas, Amerikā iebraukuši, nozuda no latviešu sabiedrības un vietējā sabiedrībā asimilējās tik tālu. ka angliski vispār raksta tamdēļ, ka latviešu valodā vairs nespētu to darīt. Trimdas latviešu literārajā devumā šī grāmata iezīmē jaunu etapu ar to, ka tā pārstāv tās paaudzes pārdzīvojumus, kas Latviju bēgļu gaitās atstāja kā mazi bērni. Rietumu latviešu trimdas galveno noskaņojumu kā nekā veidoja tie, kas Latviju bija atstājuši kā pieaugušie, un šai pasaules redzējumā nākamās paaudzes pārdzīvojumiem bieži it kā pat nebija savas īstenas vietas. Trimdas vecākā paaudze (tipiski) uzsvēra tikai savus pārdzīvojumus, savas ciešanas un savus zaudējumus, it kā jaunā paaudze nekādas grūtības vai traumas nekad nebūtu pārdzīvojusi. Taisni otrādi – vecākā paaudze mēdza chroniski gausties par to, cik viņu bērni maz spējot viņu ciešanas izprast un novērtēt, jo – šiem bērniem taču bijusi tik viegla un bezbēdīga dzīve! Latviešu sabiedrībā valdīja pilnīga neziņa un neizpratne par psīchologijā jau sen zināmo faktu, ka tieši agrīnākos mūža gados traumas dvēseli skar visdziļāk un atstāj viskaitīgākās sekas. A. Nesaules grāmata šai ziņa aizpilda robu, kas bija palicis tukšs visus tos gadu desmitus. [..] "Sieviete dzintarā" ir kādas nelaimīgas sievietes dzīves stāsts: sievietes, kas tikai brieduma gados nonākusi pie pārdomām un izvērtējuma par savām "saknēm. Tur atklājam, kā mazā bēgļu meitenīte, kas mums uzsmaida no grāmatas vāka. lēnām ieraujas sevī. jau Vācijas bēgļu nometnēs sāk ciest no izolācijas sajūtas, līdz Amerikas sākuma posmā, bez angļu valodas, kādu laiku nodzīvo gluži kā aiz stikla sienas.

Vīķe-Freiberga, Vaira. Sieviete dzintarā. Laiks, 1996, 23. marts.

"Tas ir ļoti personīgs un ļoti reljefs stāsts par kara un bēgulības apstākļos iemantotu traumu, tās smagajām sekām un – atpestījamu. Septiņu gadu vecumā iemācīta paturēt visas šausmas sevī, autore tikai pēc gariem gadiem – pēc psīchoterapijas un jaunas, vitālas mīlestības – ir spējīga bērnībā pieredzēto izsacīt. Tas viņu atbrīvo beidzot no "dzīves dzintarā" – no ieslēgtības šausmu pilnajā pagātnē. [..] Agate Nesaule mūsu tautas likteņstāstos atsegusi ko tādu, kam neviens cits vēl nebija pieskāries."

Saliņa, Jautrīte. Sieviete dzintarā.LaRAs LAPA, Nr. 45-46, 1997.

"Sieviete dzintarā ir rakstnieces Agates Nesaules velte latviešu tautai, kas publicēta angļu valodā un recenzēta ievērojamā amerikāņu rakstnieku un preses vidē. Memuārs ir izcils literārs darbs par latviešu bēgļu gaitām 2. pasaules kara un pēckara laika posmā.

Švecha, Ilga B. Agate Nesaule. Sieviete dzintaŗā. Universitas, Nr. 96, 1996.

"Agate Nesaule ir uzrakstījusi interesantu grāmatu par latviešu un citu tautību bēgļiem Vācijā un par latviešu trimdiniekiem Amerikā. Atklātība, ar kādu viņa stāsta par savu dzīvi, iemanto lasītāja simpātijas. Viņa liek mums no jauna padomāt par problēmām, kas mums visiem labi pazīstamas: psīchisko pārdzīvojumu ietekmi, bērnu un vecāku attiecībām, jauktām laulībām, divvalodību, iedzīvošanos citā vidē – viegla risinājuma nav nevienai."

Purmale, Dzidra. Atmiņu stāsts angļu valodā. Brīvā Latvija, 1996, 8. jūl.

Name at birth

Nesaule

Pseudonym

Andra Nereta, Andra Nerete

Additional names

Crouse, Nesaule-Krouse

Residence

Medisona

Participation in organisations

Emigrated

1944

1944
Vācija

1950

1950
Mineapolisa

Education

1956
Indianapolisa
Beigusi Šortridžas vidusskolu (Shortridge high school).

1956–1963
Blūmingtona
1956. g. ar Izadoras Feiblemanes stipendiju uzsāka angļu valodas un literatūras studijas Indianas Universitātē Blūmingtonā; studijas beigusi ar bakalaura grādu (1961,ar summa cum laude - “Honors in English"), ar maģistra grādu (1963, angļu literatūrā) un doktores grādu (1972) par tēmu "The Feminism of Doris Lessing").

Working place

1963
University of Wisconsin-Whitewater
Amerikas Savienotās Valstis
1963. gadā uzsāka darbu universitātē kā asistente; 1966. gadā turpināja darbu universitātē kā docente (assistant professor) angļu modernās literatūras nodaļā.

1972
University of Wisconsin-Whitewater
Amerikas Savienotās Valstis
Kopš 20. gs. 70. gadiem strādāja Viskonsinas Universitātē Vaitvoterā, kur izveidojusi Sieviešu studiju programmu.