Laima Akuratere

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

@@@@: Author (5); Person of reception (7)

Ilustrācijas: Person in photo(3)

NimiLaima Akuratere
Papildu vārdiLaima Ose
PseidonīmsL. Sēliete, Fainomens
Dzimtais vārdsLaima Agita Akuratere
KopsavilkumsLaima Akuratere (1910–1969) – atdzejotāja, dzejniece. Jāņa Akuratera meita. 1930. gadu otrajā pusē dzejoļi publicēti periodikā. Atdzejojusi no angļu, itāļu, franču, krievu valodas. Ievērību pelna viņas tulkotie Frančesko Petrarkas "Soneti madonnai Laurai" (1937). 1948. gadā sakārtojusi savu dzejoļu krājumu, taču viņas dzīves laikā krājums nav ticis publicēts. Dzejoļu krājums "Dažas dziesmas" izdots 1999. gadā.
Personiska informācijaDzimusi rakstnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas ģimenē.
Mācījusies Olava komercskolā un Sprīvuļa pamatskolā.
Beigusi Rīgas 3. pilsētas ģimnāziju.
1930. gados: studējusi romāņu filoloģiju LU.
ledziļinādamās franču, itāļu, spāņu, angļu, vācu, vēlāk arī krievu valodā, viņa aizrautīgi studē arī mākslas vēsturi un ar teicamām sekmēm pie profesora Arveda Dauguļa mācās klavierspēli un mūzikas teoriju. Viņai ir iespējams apmeklēt visus ievērojamākos koncertus, izrādes un izstādes.
Kad nedziedināmi saslimst Jānis Akuraters, meitai daudz laika nākas pavadīt kopā ar tēvu, un viņa pamet studijas.
1937: pēc tēva nāves Laima Akuratere atgriežas universitātē, taču tur ir daudz viņai nepatīkamu pārmaiņu – Arnolds Spekke ir pārcelts diplomātiskajā dienestā, Mišels Žonvāls devies uz Franciju, vietā stājušies citi mācībspēki, un fakultāti, šķiet, apņēmis materiālisma un prakticisma gars. Saprazdama, ka piemērotu diplomdarbu vadītāju te neatrast, Laima Akuratere studijas vairs neturpina.
1938: laulības ar studentu, agronomu Frici Osi.
1940: piedzimst dēls Jānis Osis (1940–2000).
Pēckara laikā ļoti grūti materiālie apstākļi.
1950. gadu otrajā pusē: Laima Akuratere smagi saslimst.
Profesionālā darbība1934: pirmā publikācija – dzejolis "Divi mūzas dēli pusmūžā" žurnāls "Piesaule" (Nr. 1). Apsveikuma dzejolītis, ko jaunā literāte Laima Akuratere 1934. gadā veltījusi Antonam Austriņam un Edvartam Virzam viņu 50. dzimšanas dienā.
Atdzejojusi no angļu, itāļu, franču, krievu valodas.
1940: sastādījusi "Angliski-latvisku vārdnīcu".
Pēckara laikā daži Laimas Akurāteres atdzejojumi ievietoti Rīgā izdotajās sveštautu dzejas antoloģijās, Laiku pa laikam radušies oriģināldzejoļi, no kuriem neviens nav publicēts.

Dzeja

"Dažas dziesmas" (1999, grāmata pamatos izveidota 1948. gadā)

Atdzeja

Frančesko Petrarka "Soneti madonnai Laurai" (1937)
Vera Inbere poēma "Pulkovas meridiāns" (1945)

"Angļu dzejas antoloģija" (1940) (vairāku atdzejotāju kopkrājums)
"Pasaules tautu lirika" (1959) (vairāku atdzejotāju kopkrājums)
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Dažas dziesmas" (1999)


1948. gadā Laima ir sakārtojusi savu dzejoļu krājumu, ko vēlākajā dzīves posmā papildinājusi ar dažiem jauniem dzejoļiem. 1999. gada nogalē tas ar Kultūrkapitāla atbalstu beidzot ir atradis ceļu pie lasītāja. "Dažas dziesmas" – tāds nepretenciozs nosaukums ir šim krājumam, kas izskan kā apliecinājums personības spējai saglabāt savu citādību pat tad, kad ir noziegums būt atšķirīgām, būt nepakļautam. Zinātāji varēs lasīt krājumu kā lirisko biogrāfiju, kas metaforiskā valodā glabā autores personiskos pārdzīvojumus, kuros nesaraujami savijušies vēstures notikumi ar ģimenes traģēdijām. Citi varēs ļauties 20. gadsimta pirmās puses labās latviskās dzejas tradīcijās veidotajai poētikas pasaulei. Intonācija, kas izskan cauri visam krājumam, slēpjas zem vārda "dziesma". Dziesma – tā krājumā ir simbols attieksmei pret apkārtējo pasauli, kas ikdienišķi notiekošo paceļ episki balādiskā vērienā."


Maira Valtere. "Draugs, tev par prieku dziesmu sacerēju..." Dziesmusvētki: Tautas māksla, kultūrvide, Nr. 1, 1.01.2000.


"Līdz šim Jāņa Akuratera meitu pazinām kā atdzejotāju. Tagad iepazīstam kādas smalkas, trauslas un stipras dvēseles ceļu milzu lūzumu laikmetā: no gaiša jaunības prieka – caur kara un pēckara bēdu melnumu – uz paļāvību Dievam – uz atdzimstošu ticību cilvēka iespējām. (..) Pamatos jūtama krietna Eiropas dzejas skola, bet dzejnieces mākslinieciskie paņēmieni ir savi, ik lappuse liekas personiski izsāpēta. Tātad – lirika. Te vietā vēlreiz atgādināt Jāņa Medeņa atziņu, ka poētiku nevar tulkot no citas valodas. Ilgmūžīga poētika rodas tikai tad, ja dzejnieks dziļi izjutis savas tautas dzejas vēstures un poēzijas valodas radītās iespējas un raisāmos mezglus. Lieki te piebilst, ka cittautu dzejas pieredze te tāpat var būt palīdzīga. Šo savas poētikas izcīņu latviešu dzejas sakarībās interesanti vērot arī Laimas Akurateres krājumā. Eiropas viduslaiku un renesanses literatūras bagātīgie iespaidi nekādi neatsvešina šo dzeju no mūsu dainām, no latviešu valodas dabai atbilstošas vijīgas un precīzas izteiksmes."


Imants Auziņš. Atstarojums – atklājums. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.9 (02.03.2000)


SaiknesJānis Akuraters - Father
Nodarbesluuletaja
poetry translator
Birth time/place21.01.1910
Rīga
Rīga
Education1930
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Rīga

Beigusi mācības.


1930–1936
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: romāņu filoloģija.

Place/time of death28.08.1969
Rīga
Rīga
BuriedRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026


Showing 1-5 of 5 items.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
21.01.1910City
2Rīga
(Rīga)
28.08.1969City
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)Cemetery
4Rīga
(Rīga)
1930City
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1930 - 1936Building, house
Laima Akuratere dzimusi 1910. gada 21. janvārī Rīgā rakstnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas ģimenē. Beigusi Rīgas 3. pilsētas ģimnāziju un 1930. gados studējusi romāņu filoloģiju Latvijas Universitātē. Iedziļinādamās franču, itāļu, spāņu, angļu, vācu, vēlāk arī krievu valodā, viņa aizrautīgi studē arī mākslas vēsturi un ar teicamām sekmēm pie profesora Arveda Dauguļa mācās klavierspēli un mūzikas teoriju. "Jānis Akuraters ar dzīvesbiedri Mariju uzskatījuši, ka meitai pastiprināti jāmācās tieši tie priekšmeti, uz kuriem pašai prāts nesies vismazāk. Arī no klavierstundām pie pedagoga Arvīda Dauguļa viņa šķīrusies ar sajūtu: ja tik daudz darba un pūļu būtu ieguldīts tēlotājā mākslā, rezultāti būtu daudz iepriecinošāki, Bet, ko lai dara – gan tēvs, gan daudzi pazīstami mākslinieki sprieduši apbrīnojami vienprātīgi – glezniecība nav meitenēm piemērota nodarbošanās. Un tieši tā viņai uz mūžu nāks līdzi kā nepiepildīts sapnis!" (No Laimas Akurateres dēla Jāņa Oša priekšvārda grāmatai "Dažas dziesmas". Apgāds "Pils". 1999.)

1930. gadu otrajā pusē periodikā publicēti Laima Akurateres pirmie dzejoļi. Pirmā publikācija – 1934. gadā apsveikuma dzejolis "Divi mūzas dēli pusmūžā" (žurnālā "Piesaule" Nr. 1), ko jaunā literāte veltījusi Antonam Austriņam un Edvartam Virzam viņu 50. dzimšanas dienā, parakstoties ar pseidonīmu Fainomens. "Sākusi rakstīt jau 20. gadu otrajā pusē, tomēr līdz šim publicēto dzejoļu skaits nav liels. Savā dzejā viņa ir īsti liriska un visvairāk pievērsusies subjektīvo jūtu lirikai. Akuratere ir laba romāņu literatūras pazinēja, un ievērību pelna viņas tulkotie Frančesko Petrarkas "Soneti madonnai Laurai" (1937)," tā 1938. gada septembrī klausītājus ar dzejnieci iepazīstina kritiķis Jānis Rudzītis, piesakot divu jaunu literāšu – Laimas Akurateres un Veltas Medaines – dzejas lasījumu Rīgas Radiofonā" (Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.4 (27.01.2000))

Kad nedziedināmi saslimst Jānis Akuraters, Laimai daudz laika nākas pavadīt kopā ar tēvu, un viņa uz laiku pamet studijas. 1937. gadā, pēc tēva nāves viņa atgriežas universitātē, bet tur ir daudz nepatīkamu pārmaiņu – Arnolds Spekke ir pārcelts diplomātiskajā dienestā, Mišels Žonvāls devies uz Franciju, vietā stājušies citi mācībspēki, un fakultāti, šķiet, apņēmis materiālisma un prakticisma gars. Nespēdama atrast piemērotu diplomdarbu vadītāju, Laima Akuratere studijas neturpina. 1938. gadā viņa apprecas ar studentu, agronomu Frici Osi, un viņiem piedzimst dēls Jānis Osis, vēlāk muzikologs un ilggadējs Viļņas radio klasiskās mūzikas nodaļas vadītājs (1940–2000).

1940. gadā Laima Akuratere sastādījusi "Angliski-latvisku vārdnīcu", žurnālos publicēti Viljama Šekspīra sonetu latviskojumi. Pēckara laikā daži viņas atdzejojumi ievietoti Rīgā izdotajās sveštautu dzejas antoloģijās "Angļu dzejas antoloģija" (1940) un "Pasaules tautu lirika" (1959). 1945. gadā izdota Veras Inberes poēma "Pulkovas meridiāns" Laimas Akurateres atdzejojumā. 1948. gadā Laima Akuratere ir sakārtojusi savu dzejoļu krājumu, ko vēlākajā dzīves posmā papildinājusi ar dažiem jauniem dzejoļiem, taču viņas dzīves laikā krājums nav publicēts. 50. gadu beigās Laimas Akurateres vārds parādās tikai antoloģijā "Pasaules tautu lirika" (1959) un Šekspīra Kopoto rakstu 6. sējumā (1965). Laima Akuratere mirusi 1969. gadā.

1999. gada nogalē tiek izdots Laimas Akurateres dzejoļu krājums "Dažas dziesmas". Maira Valtere raksta: "Zinātāji varēs lasīt krājumu kā lirisko biogrāfiju, kas metaforiskā valodā glabā autores personiskos pārdzīvojumus, kuros nesaraujami savijušies vēstures notikumi ar ģimenes traģēdijām. Citi varēs ļauties 20. gadsimta pirmās puses labās latviskās dzejas tradīcijās veidotajai poētikas pasaulei." (Maira Valtere. "Draugs, tev par prieku dziesmu sacerēju..." Dziesmusvētki: Tautas māksla, kultūrvide, Nr. 1, 1.01.2000.)

Apraksts sagatavots 2020. gada janvārī. Informaciju sagatavoja Zita Kārkla.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.