Jānis Brigaders

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Translator (2); Publisher (6)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

ІмяJānis Brigaders
PseidonīmsJ. Lauma
Personiska informācijaBRIGADERS Jānis (1856.12.IX Tērvetes, agr. Kalnamuižas pag. Baļļās - 1936.27.II Rīgā, apbed. I Meža kapos) - izdevējs, aktieris, A. Brigaderes brālis.
Māc. Jelgavas reālskolā (1873-76). Pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies. Skolasbiedra, vēlākā literāta Almanzora rosināts, jau skolas laikā nodarbojies ar teātra spēli un dziedāšanu. No 1876 dzīv. Rīgā - strād. J. E. K. Kapteiņa (1845-1915) grāmatu veikalā Ķeniņu ielā 10. Uzņēmumam paplašinoties, B. kļuvis par filiāles vadītāju Berga bazārā 5/7, 1892 - tam sašaurinoties - B. pārņēmis filiāli savā īpašumā un sācis nodarboties ar grāmatu izdošanu. Izdevis A. Brigaderes, R. Blaumaņa, A. Deglava, J. Dubura, J. Jaunsudrabiņa, A. Pumpura, Raiņa ("Tālas noskaņas zilā vakarā", 1903) u.c. rakstnieku darbus. 1911 viņa uzņēmums pārgājis apgāda "Valters un Rapa" īpašumā.
Līdztekus grāmattirgotāja un izdevēja darbībai B. dziedājis RLB korī, bijis populārs kā viens no dziedātāju kvarteta, 1885 (citur 1884)-1899 profesionāls aktieris Rīgas Latv. t-rī; 1903-09 un 1911-14 RLB Teātra komisijas priekšnieks. 1887 apprecējis aktrisi Annu Veinbergu (skatuves vārdā Maija). Mūža nogalē Nacionālā teātra goda direktors (1920-36).
No 1897 bijis Berga bazāra krājaizdevu kases, vēlākās 4. Rīgas savstarpējās kredītsabiedrības direktors. 1902-05 laikr. "Vārds" līdzizdevējs, laikr. "Latvija" redaktors (1908-09) un līdzizdevējs (1906-14).
1882 laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" iespiesti B. tulkoti stāsti "Rūpīgs tēvs" un "Belladonna". Ar skatuves pseidonīmu J. Lauma tulkojis lugas.
L. Jēger Freimane P. Jānis Brigaders // Jēger-Freimane P. Atziņu ceļi. R., 1936; Karulis K. Latviešu kultūras vēstures lappuse. Jānis Brigaders. 1856-1936 // Karogs, 1976, 9. nr.
R. Briedis

BRIGADERS Jānis (*1856.12.IX Jelgavas raj. Tērvetes (toreiz Kalnamuižas) pag. - † 1936.27.II Rīgā; apbed. I Meža kapos) – aktieris, dziedātājs (basbaritons), grāmatizdevējs. Māsa rakstniece Anna B., aktrises Annas Vilhelmīnes B. (Maijas) dzīvesbiedrs. 1873-76 māc. Jelgavas reālskolā, bet materiālo apstākļu dēļ no tās izstājies, pēc tam strād. par pārdevēju, vēlāk veikalvedi Rīgā. 1885-99 bijis Rīgas Latv. t-ra aktieris, reizēm uzstājies ar skatuves vārdu Jānis Lauma, ar šo pašu pseidonīmu tulkojis arī lugas t-ra vajadzībām. Līdztekus darbam t-rī kopš 1892 bijis grāmatu veikala, vēlāk arī apgāda īpašnieks, vairāku laikrakstu izdevējs, RLB t-ra komisijas priekšnieks (1903-09, 1911-14) un LNT direkcijas loceklis (1919-28). 1926 apbalvots ar 4. šķiras un 1934 ar 3. šķiras TZO.

Vok. mākslu sācis apgūt Jelgavas reālskolā pēc skolot. un ērģeln. K.Šuberta (P.Šuberta tēva) ierosmes. 70. gadu nogalē iesaistījies Ā. Ārgaļa vadītajā RLB korī, kopā ar D. Akmentiņu (toreiz D. Šteinbergu), A. Brigaderi-Maiju (toreiz A. Veinbergu) un Ā. Ārgali izveidojis vok. kvartetu; vēlāk dzied. arī J. Purāta vadītajā latv. korī. Vēl pirms iesaistīšanās pastāvīgā darbā Rīgas Latv. t-rī 1883 tēlojis Jāzepu J. Šenka operā Sādžas dakteris. Turpmākajos gados dzied. galvenās basa un baritona partijas daudzās t-ra iestudētajās operās, operetēs un dziesmu lugās.Izcēlies ar staltu augumu un dziļu, spēcīgu balsi, sniegumam bijis raksturīgs straujums, dzedzība, jūsma un impulsivitāte. Lomas ar nozīmīgu vok. partiju: Jāzeps (J. Šenka Sādžu dakteris, 1883), Ivans Susaņins (P. Austriņa un Burtnieka dziesmu luga Dzīvību priekš cara,pēc M. Gļinkas operas motīviem, 1886), Soģis (R. Planketa operete Korneviļas zvani, 1889), Plumkets (F. Flotova opera Marta, 1897).

LIT.: Bērziņš A., Piecdesmit gadi teātra darbam // Teātra Vēstnesis, 1934/35, 3; Jēger-Freimane P., Atziņu ceļi. Teātris, literātūra, dzīve, R., 1936, 44. lpp.; Kundziņš K., Latviešu teātra vēsture, 1., R., 1968, 256. lpp.; Karulis K.,Latviešu kultūras vēstures lappuse. Jānis Brigaders 1856-1936 // Karogs, 1976, 9, 164.l pp.; Gudriķe B., Brigaders Jānis // Teātris un kino biogrāfijās, 1. Galv. red. M. Niedra, R., 1999, 172. lpp.

B. Jaunslaviete
SaiknesAnna Brigadere - Sister
Nodarbessinger
actor
publisher
publisher
Birth place12.09.1856
(tolaik Kalnamuižas pagasts)
Education1873–1876
mācījies
Pēc tēva nāves no pēdējās klases izstājies.
mācījies Jelgavas reālskolā
Place of death27.02.1936
Burried
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.