Reinis Kaudzīte

Kolekcijas (1)
Darbi: Darba autors (16); Recepcijas persona (12)
Attēli: Persona attēlā(2)
VārdsReinis Kaudzīte
PseidonīmsR. Vidzemnieks
Personiska informācijaDzimis klaušu zemnieka, brāļu (hernhūtiešu) draudzes teicēja Reiņa Kaudzes ģimenē. Matīsa Kaudzītes brālis.
Brāļi Matīss un Reinis auga kristīgās baznīcas un hernhūtisma ietekmē. Skolu Reinis Kaudzīte nav apmeklējis.

Profesionālā darbība

DARBA GAITAS

17 gadu vecumā apguva dreimaņa amatu, gatavoja vērpjamos ratiņus, veda uz tirgu tos pārdot.
1867. gadā ieguva saimnieka tiesības uz Kalna Kaibēniem.
1868. gadā Kalna Kaibēnu pagastskolas ēkas pārvaldnieks un skolotāja (Matīsa Kaudzītes) palīgs, no 1869. gada patstāvīgs skolotājs, mācīja galvenokārt ģeogrāfiju un ticības mācību.
19. gadsimta 70. un 80. gados Kaudzīte bija dažādos Vecpiebalgas pašvaldības amatos (arī pagasta vecākais).
19. gadsimta 90. gados aizgāja no darba Ogrēnskolā, dzīvoja Kalna Kaibēnos (1880. gadā bija tos iepircis par dzimtu).
No 1904. gada uzturējās dažādās vietās: Rīgā, Siguldā, Cēsīs u.c., no 1913. gada Pēterupē, kur nopirka nelielas mājas. 1920. gadā atgriezās pie brāļa Kalna Kaibēnos.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā literārā publikācija

Pirmā publikācija - dzejolis "Lūk, tā, tā!" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1871. gada 1. aprīlī.

Proza

1873. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēts romāna "Mērnieku laiki" fragments "Mūsu lūdzēji" (Ķenča lūgšana), romāna līdzautors.
1879. gadā tika izdots kopā ar brāli sarakstītais romāns "Mērnieku laiki".
No 1882. gada līdz 1886. gadam sarakstītas nepabeigtā prātnieciski satīriskā sadzīves romāna "Izjurieši" ("Malienas dabas stāsti") 7 nodaļas (1928).

Īsprozā Kaudzīte bija pirmais latviešu aforisma žanra izkopējs, sarakstījis ap 900 aforismu ar prātnieciski ētisku saturu (cildina darba tikumu, zināšanas, uzticību tautai, nosoda liekulību u.tml.), dažkārt aforismos atspoguļojas Žana Žaka Ruso ietekme.

Kopā ar brāli sarakstījis ceļojuma aprakstus.
Kaudzīte publicējis dažus stāstus un vairākas mācību grāmatas: "Bībeles stāsti tautas skolām" (1880, 1894 {4}), "Garīgs skolas draugs" (1880, 1908 {15}), "Ģeogrāfija tautas skolām" (1882, 1906 {6}).

Kultūrvēsturiski apcerējumi

Vairākos rakstos aizstāvējis latviešu zemnieku un latviešu valodas tiesības, prasījis latviešu skolās mācīt dzimtajā valodā, aplūkojis pedagoģijas, saimnieciskus, lokālus sadzīves jautājumus.
Rakstos "Par latviešu dāvanām pie vācu kolonistiem" ("Balss", 1881, 14./26.I), "Misiones draugiem Baltijā" (turpat, 25.II/9.III), "Lietas labā" (turpat, 29.IV/11.V) Kaudzīte vērsās pret vācu mācītāju tieksmēm uzkundzēties latviešu tautai par tās "dabiskajiem vadoņiem", polemizēja ar mācītāju T. Dēbneru.

Paretam rakstīja par dažādiem jautājumiem laikrakstā "Rīgas Avīze", "Dzimtenes Vēstnesis" u.c. Nozīmīgi ir raksti par Juri Alunānu ("Balss", 1901, 7./20.III-25.IV/8.V) un laikrakstu "Pēterburgas Avīzes" ("Austrums", 1902, 7).

Kopoti raksti

Brāļu Kaudzīšu kopotu rakstu "Vija no kopotiem Kaudzītes Reiņa un Kaudzītes Matīsa rakstu darbiem" 4. burtnīca (1898), kur publicēta daļa Reiņa Kaudzītes aforismu, bija pirmais oriģinālaforismu krājums latviešu literatūrā.
Pēc nāves izdota izlase "Domu izteikumi" (1973).

Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes

Romāns "Mērnieku laiki" - pirmais romāns latviešu literatūrā, viens no 19. gs. latviešu literatūras nozīmīgākajiem sasniegumiem, ar ko iezīmējās pāreja no tautiski romantiskas pagātnes apjūsmošanas uz reālās īstenības atspoguļošanu. Romānā raksturi polarizēti pēc morāli ētiskām kategorijām. Pozitīvā ideāla nesēji reprezentē latviešu darba tikumu, godīgumu, žēlsirdību, dvēseles atvērtību Dieva mācībai un aizsāka latviešu literatūras sirdsšķīsto ļaužu personāžu. Mākslinieciski krāsaināks tomēr negatīvais personāžs (Oļiņiete, Ķencis, Švauksts, Prātnieks, Pietuka Krustiņš u.c.).

APBALVOJUMI

Romānu "Mērnieku laiki" godalgoja Latviešu literatūras (draugu) biedrība (1880).
SaiknesMatīss Kaudzīte - Brālis
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta12.05.1839

DzīvesvietaSigulda
Sigulda, Siguldas novads
No 1904. gada uzturējies dažādās vietās.

Rīga
Rīga
No 1904. gada uzturējies dažādās vietās.

Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
No 1904. gada uzturējies dažādās vietās.

1890–1904 (Datums nav precīzs)

No 19. gadsimta 90. gadiem līdz 1904. gadam dzīvoja Kalna Kaibēnos, ar pārtraukumu no 1904. gada līdz 1920. gadam.

1913–1920 (Datums nav precīzs)

Pēterupe
Saulkrasti, Saulkrastu novads
No 1913. gada dzīvoja Pēterupē, kur nopirka nelielas mājas.
Darbavieta1868–1869

1868. gadā Kalna Kaibēnu pagastskolas ēkas pārvaldnieks un skolotāja (Matīsa Kaudzītes) palīgs, no 1869. gada patstāvīgs skolotājs, mācīja galvenokārt ģeogrāfiju un ticības mācību.

1870–1889 (Datums nav precīzs)

Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
19. gadsimta 70. un 80. gados Kaudzīte bija dažādos Vecpiebalgas pašvaldības amatos (arī pagasta vecākais).
Miršanas laiks/vieta21.08.1920

Apglabāts
Piemiņas vietas1934

Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
1934. gadā Vecpiebalgā atklāts tēlnieka Burkarda Dzeņa veidots piemineklis brāļiem Kaudzītēm.

1987

Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Piemineklis Reinim un Matīsam Kaudzītēm atklāts 1987. gadā pie 1887. gadā celtā Labdarības biedrības nama (šobrīd – Vecpiebalgas kultūras nams). Tēlniece Marija Eņģele, arhitekte Austra Skujiņa.
Muzeji1929

Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"
1929. gadā Kalna Kaibēnos iekārtots brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs, kas bija pirmais memoriālais muzejs Latvijā.